Turpinās centieni mazināt Eiropas Savienības “zaļo tiesību aktu” ietekmi

Eiropas Savienība novembrī panāca zināmu progresu, vienojoties par 2035. un 2040. gada klimata mērķiem. Tie ir noteikti Parīzes nolīgumā un ir nepieciešams vadmotīvs, lai Eiropa līdz 2050. gadam varētu sasniegt neto nulles emisijas. Pirmo reizi Eiropa vienojās par t.s. mērķa diapazonu, nevis konkrētu skaitli, kas attiecas uz 2035. gada emisiju samazināšanas mērķi. Eiropas Savienība iesniedza to novēloti, neievērojot divus ANO noteiktos termiņus. Šī situācija, protams, apgrūtināja Eiropas Savienības pozīciju COP30. Jāuzsver, ka ir vērojama virzība vājināt Eiropas “zaļo tiesību aktu” prasības, kas rada neskaidru priekšstatu par klimata un enerģētikas politikas nākotni.

Transports un autobūve Eiropā – kurp vedīs pārmaiņas?

Eiropas Komisija 10. decembrī iesniegs likumus un iniciatīvas transporta nozares atbalstam, kas iekļauj CO₂ emisiju noteikumu pārskatīšanu automašīnām un furgoniem. Šis likums jau ir saskāries ar nopietnu pretestību no nozares uzņēmumiem un dalībvalstīm. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs aicina no 2035. gada nepiemērot iecerēto aizliegumu ražot automobiļus ar hibrīddzinējiem. Ierosinājumos tiks ietverti arī pasākumi elektromobiļu ražošanas atbalstam, tostarp plānots ieviest bateriju uzlabošanas stratēģiju un īpašu likumu, kas veicinās uzņēmumu autoparku ekoloģisko prasību ievērošanu. Ir informācija, ka arī šīs iniciatīvas tiks atliktas. Jāuzsver, ka vācu autoražotāji un ar tiem saistītās nozares mobilizējas, lai “zaļie tiesību akti” tiktu piebremzēti, jo to ātra un nepārdomāta ieviešana var faktiski sagraut ne tikai autobūves nozari Vācijā, bet atstāt ļoti negatīvu ietekmi uz visu “Eiropas flagmaņa” ekonomiku...

Eiropas elektrotīkliem nepieciešamas milzīgas summas

Eiropas Komisija 10. decembrī iepazīstinās ar t.s. tīklu paketi, kuras mērķis ir modernizēt un paplašināt Eiropas elektrotīklus, atbalstīt strauju elektrifikāciju un paātrināt atļauju izsniegšanu. Eiropas elektrotīkliem ir nepieciešama modernizācija un digitalizācija, lai integrētu vairāk atjaunojamo energoresursu un apmierinātu paredzamo elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu, mājsaimniecībām un uzņēmumiem atsakoties no fosilajiem resursiem. Dati rāda, ka Eiropas sadales tīklos līdz 2040. gadam būs jāiegulda 730 miljardi eiro, pārvades tīklos – 477 miljardi eiro.

Atbalsts Eiropas “tīrajiem produktiem”

10. decembrī Eiropas Komisija plāno turpinājumu *Tīras rūpniecības nolīgumam, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju un samazinātu emisijas. Galvenais elements šajā jomā ir īpašs Rūpniecības paātrināšanas likums; tā mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc Eiropā ražotiem “tīriem produktiem”, ieviešot ilgtspējības, noturības un “Ražots Eiropā” kritērijus publiskajos un privātajos iepirkumos. Priekšlikums palīdzēšot paātrināt atļauju izsniegšanu tērauda ražošanai un dekarbonizācijai, kā arī izveidot marķējumu, kas norāda produktu oglekļa intensitāti. Pasākumi ir daļa no centieniem stiprināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

Kas bija aktuāls novembrī?

Vienojas par 2035. gada mērķi

Eiropas dalībvalstis apstiprināja 2035. gada emisiju samazināšanas mērķi, kas saskaņā ar Parīzes nolīgumu bija nepieciešams pirms COP30. Pēc divu ANO noteikto termiņu nokavēšanas Eiropas Savienība vien dažas dienas pirms COP30 iesniedza mērķa diapazonu no 66,25% līdz 72,5%. Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas – Eiropas Tautas partijas (EPP) deputāts un klimata politikas pārstāvis Pīters Līze (Peter Liese) kritiski vērtēja Dānijas prezidentūru un Eiropas Komisiju par pārlieku koncentrēšanos uz 90% mērķi 2040. gadam, neizrādot nepieciešamo kompromisu, lai panāktu vienošanos par 2035. gada mērķi. P. Līze vainoja Franciju un Poliju lēmumu kavēšanā. Rezultātā Eiropai neizdevās panākt diplomātisku vienošanos pirms COP30 konferences.

2040. gada klimata mērķis

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir vienojušies par attiecīgajām pozīcijām attiecībā uz ES 2040. gada emisiju samazināšanas mērķi, paverot ceļu sarunām par galīgo vienošanos, kuras paredzēts sākt 9. decembrī. Abas puses atbalsta Komisijas ierosināto emisiju samazinājumu par 90% līdz 2040. gadam, kas atbilst ES Zinātniskās padomes ieteikumiem. Tomēr abas puses vēlas palielināt starptautisko oglekļa kredītu apjomu, kas var veicināt mērķa sasniegšanu, līdz 5 procentpunktiem, un atlikt jaunas oglekļa cenas ieviešanu autotransportam un ēkām, kas abos gadījumos izpelnījusies NVO un zaļo uzņēmumu grupu kritiku.

**ETS2 un oglekļa cenu ietekme

Jaunā oglekļa cena autotransportam un ēkām (ETS2) visticamāk tiks atlikta politisko strīdu dēļ par Eiropas klimata mērķiem. Gan Eiropas dalībvalstu valdības, gan Eiropas Parlaments nobalsoja par šīs shēmas atlikšanu, kas tika izstrādāta, lai veicinātu emisiju samazināšanu divās klimata mērķu sasniegšanai būtiskās nozarēs. Transporta nozare ir lielākais emisiju avots Eiropā, autotransports ir nozīmīga tās daļa. Ēku sektors, savukārt, ir lielākais enerģijas patērētājs. Tīro tehnoloģiju nozares un vides aizsardzības organizācijas uztraucas, ka atlikšana samazināšot motivāciju pāriet uz tīru mobilitāti un apkuri, kā arī radīšot risku samazināt pieejamo finansējumu Sociālajā klimata fondā, kas ir finansējuma avots, kas paredzēts, lai aizsargātu trūcīgākās mājsaimniecības un mazos uzņēmumus no oglekļa cenu ietekmes.

Par uzņēmumu ilgtspējas noteikumiem

13. novembrī Eiropas Parlaments lēma par Eiropas Savienības Uzņēmumu ilgtspējas likumu prasību samazināšanu. Tika panākta vienošanās samazināt gan Uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD), gan Uzņēmumu ilgtspējas pienācīgas rūpības direktīvas (CSDDD) darbības jomu, iekļaujot tajā tikai lielos uzņēmumus. Likumdevēji vienojās atcelt obligātos pārejas plānus, kas uzņēmumiem būtu jāizstrādā, lai savu darbību saskaņotu ar Parīzes nolīgumu. Notiek sarunas ar Eiropas dalībvalstīm par galīgo likuma variantu. Pēdējā sanāksme par šo jautājumu notika 8. decembrī. Eiropas tiesībsargs kritizējis Eiropas Komisiju, ka tā neievēro savus noteikumus par “pierādījumos balstītiem, pārredzamiem un iekļaujošiem tiesību aktiem”.

COP30 problēmas jautājumā par fosilo kurināmo

Visas pūles, lai nodrošinātu COP30 ceļvedi pakāpeniskai fosilo resursu izmantošanas pārtraukšanai, COP30 klimata samitā bija neveiksmīgas. Eiropa, nedaudz kavējoties, galu galā šo ideju atbalstīja. Kavēšanos izraisīja Itālijas un Polijas vilcināšanās. Kopumā Brazīlijas COP30 prezidentūra un vairāk nekā 80 valstis atbalstīja šo pasākumu, Krievijas un Saūda Arābijas vadītais bloks panāca, ka šī iniciatīva tika bloķēta un noslēguma tekstā netika iekļauta tieša atsauce par fosilo resursu izmantošanu. Sarunas turpināsies ārpus COP, arī Kolumbijā ieplānotajā konferencē 2026. gada aprīlī. COP30 tika panāktas vienošanās par adaptācijas finansējuma trīskāršošanu līdz 2035. gadam, jauna fonda izveidi lietus mežu aizsardzībai un iniciatīvas, lai palīdzētu valstīm īstenot un izpildīt noteiktās saistības. Carbon Brief ziņojumā publicēts to valstu saraksts, kas iebilst pret fosilo resursu ceļvedi, ko izstrādāja Brazīlija kā COP30 prezidējošā valsts. Ziņojumā norādīts uz nekonsekvenci un kļūdām. Sarakstā atrodamas trīs Eiropas valstis – Bulgārija, Čehija un Ungārija, neskatoties uz Eiropas Savienības atbalstu šai iniciatīvai, šīm valstīm, tomēr, ir “īpaša attieksme” attiecīgajā jautājumā.

Krievijas gāzes importa aizliegums

Eiropas sarunu vedēji 3. decembrī vienojās, ka vēlākais līdz 2027. gada 1. novembrim tiks pārtraukts jebkāds Krievijas gāzes imports Eiropas Savienībā. Īstermiņa un ilgtermiņa līgumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm tiks aizliegti vēl agrāk. Ungārija vēlas šo plānu apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā. Gan Ungārija, gan Slovākija ir pilnībā atkarīgas no gāzes piegādēm pa cauruļvadiem no Krievijas, tāpēc tās iebilda pret šo vienošanos. Gāzes importa aizliegums ir daļa no plašākas iniciatīvas samazināt atkarību no Krievijas enerģijas importa pēc iebrukuma Ukrainā.

* ES konkurētspējas un dekarbonizācijas plāns

Saskaroties ar augstām enerģijas izmaksām un sīvu globālo konkurenci, Eiropas rūpniecībai ir nepieciešams steidzams atbalsts. 2025. gada 26. februārī sāktajā Tīras rūpniecības nolīgumā izklāstītas konkrētas darbības, lai dekarbonizāciju padarītu par Eiropas rūpniecības izaugsmes virzītājspēku. Tas ietver enerģijas cenu samazināšanu, kvalitatīvu darbavietu radīšanu un piemērotu apstākļu nodrošināšanu uzņēmumu attīstībai. Nolīgumā ir izklāstīti pasākumi, lai veicinātu katru ražošanas posmu, pievēršot uzmanību: Energoietilpīgajām nozarēm, piemēram, tērauda, metālu un ķīmiskajai rūpniecībai, kam steidzami nepieciešams atbalsts, lai samazinātu oglekļa emisijas, pārietu uz tīru enerģiju un risinātu augsto izmaksu, negodīgas globālās konkurences un sarežģīto regulējumu problēmas. Tīras tehnoloģijas nozarēm, kas ir nākotnes konkurētspējas pamatā un kas nepieciešamas rūpniecības pārveidei, aprites ekonomikai un dekarbonizācijai. Vēl viens nolīguma elements ir aprites ekonomika, kuras mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu un pagarināt materiālu kalpošanas laiku, veicinot pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un ilgtspējīgu ražošanu. ES ierobežoto resursu maksimāla izmantošana un pārlieku lielas atkarības no trešo valstu piegādātājiem samazināšana ir būtiska konkurētspējīga un noturīga tirgus nodrošināšanai.

** Kā daļa no 2023. gada ETS direktīvas pārskatīšanas tika izveidota jauna emisiju tirdzniecības sistēma ar nosaukumu ETS2. Atšķirībā no esošās ES emisiju tirdzniecības sistēmas (EU ETS), jaunā sistēma aptvers un risinās CO₂ emisijas no degvielas izmantošanas ēkās, autotransportā un papildu nozarēs (galvenokārt mazās rūpniecības nozarēs, kuras neaptver esošā EU ETS). ETS2 papildinās citas Eiropas Zaļās vienošanās politikas aptvertajās nozarēs, palīdzot dalībvalstīm sasniegt emisiju samazināšanas mērķus saskaņā ar Pūļu sadales regulu (ESR). Līdz šim emisiju samazinājums šajās nozarēs nav bijis pietiekams, lai ES varētu sasniegt savu 2050. gada klimata neitralitātes mērķi. ETS2 noteiktā oglekļa cena radīs tirgus stimulu ieguldījumiem ēku renovācijā un zemu emisiju mobilitātē. Plānots, ka ETS2 sāks pilnībā darboties 2027. gadā.