Slēpto kalnu meklējumi

Zemes dzīlēs atrodas milzīgi kalnu masīvi, kuru virsotnes ir četras reizes augstākas par Everestu. Neviens nezina, kāpēc.

Antarktīdā bija saulaina vasaras diena. Samanta Hansena caur sasalušajām skropstām vēroja bezkrāsaino ainavu – baltu sienu, kur zeme nemanāmi saplūda ar debesīm. Šādos dezorientējošos apstākļos, kad gaisa temperatūra bija aptuveni -62 °C (-80 F), viņa atrada piemērotu vietu sniegā un iedūra tur lāpstu.

S. Hansena atradās kontinenta drūmajā iekšienē – nevis salīdzinoši gleznainajā Antarktīdā, kas pazīstama no kruīza kuģu ekskursijām, bet gan nežēlīgā vidē, kurā reti uzdrīkstas ienākt pat vietējie dzīvnieki. Alabamas universitātes un Arizonas štata universitātes pētnieku komandas sastāvā Samanta meklēja apslēptās kalnu grēdas – virsotnes, uz kurām neviens pētnieks nav spēris kāju un kuras nekad nav izgaismojusi saules gaisma. Šie kalni atrodas dziļi Zemes iekšienē.

2015. gadā pētnieki ieradās Antarktīdā, lai uzstādītu seismoloģijas staciju – iekārtas, kas līdz pusei ieraktas sniegā un kas ļautu pētīt mūsu planētas iekšieni. Antarktīdā komanda uzstādīja 15 šādas stacijas.

Kalniem līdzīgās struktūras Zemes iekšienē ir ļoti noslēpumainas. Samantas Hansenas komanda atklāja, ka šīs īpaši zema ātruma zonas jeb ULVZ (ultra-low velocity zones), kā tās dēvē, visticamāk, ir sastopamas gandrīz visur – lai kur pasaulē jūs atrastos, tās var slēpties dziļi, dziļi zem jūsu kājām.

“Mēs atradām pierādījumus par ULVZ it visur, kur vien skatījāmies,” saka S. Hansena. Jautājums ir – kādi tie ir? Un ko un kāpēc tie “dara” mūsu planētas iekšienē?

Noslēpumaina vēsture

Zemes dīvainie iekšējie kalni veidojas starp planētas metālisko kodolu un tam apkārtējo klinšaino mantiju. Šī krasā pāreja, kā norāda S. Hansenas pētnieku komanda, ir vēl krasāka nekā fizikālo īpašību maiņa starp cietu iežu masīvu un gaisu. Tā jau gadu desmitiem ilgi ir mulsinājusi ekspertus – tā ir vienlīdz mīklaina un planētas ģeoloģiju ietekmējoša.

Lai gan “kodola un mantijas robeža” atrodas tūkstošiem kilometru dziļumā no Zemes virsmas, starp tās neaptveramajām dzīlēm un mūsu pasauli notiek pārsteidzoši liela mijiedarbība. Tiek uzskatīts, ka tā ir sava veida kapsēta seniem okeāna gultnes gabaliem, un, iespējams, tā varētu būt vulkānu eksistences pamatā negaidītās vietās, piemēram, Havaju salās, jo veido sakarsētu ceļu uz zemes garozu.
Lasīt visu rakstu