Rūpnīca, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava! Saruna ar Viesturu Krēvicu, “Stiga RM” Kuldīgas bērza saplākšņa rūpnīcas direktoru

Latvijas uzņēmumi var ļoti daudz, ir pārliecināts Viesturs Krēvics, “Stiga RM” rūpnīcas direktors, kas vada saplākšņa ražošanas virzienu. Uzņēmuma ražotnē Kuldīgā no augstvērtīgas Latvijas bērza koksnes tiek ražots bērza saplāksnis, kas tālāk mēro ceļu uz teju 50 dažādām pasaules valstīm. Sarunā Viesturs atklāj, ka rūpnīcas modernizācijā “Stiga RM” investē vairākus miljonus eiro un šobrīd var pamatoti lepoties ar modernāko un jaudīgāko ražošanas iekārtu “parku” vērtības piešķiršanai Latvijas mežu sniegtajai bagātībai. Ar Viesturu Krēvicu sarunājas Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, un Pauls Rēvelis, zemeunvalsts.lv redaktors.

Nelielajā iepazīstināšanas ekskursijā ik pa brīdim izskanēja kāda laba doma, kas lieti noderētu interesantam stāstam par rūpniecību, piemēram, “šī iekārta, ja salīdzinām ar automobili, ir kā Mercedes”. Rūpnīcu iekārtu ražotāju pasaulē, šķiet, nav pārlieku daudz – ar ko tie atšķiras? Vai tās ir nianses, vai nopietni tehnoloģiski risinājumi, vai kas cits?

Man pašam ļoti patīk salīdzinājums ar Mercedes, kas ir atzīts līderis auto industrijā – drošs, uzticams, kvalitatīvs. Saplākšņa ražošanā par šādu līderi es sauktu somu ražotāju Raute un tā iekārtas, kas nozares profesionāļiem ir labi pazīstamas un augsti vērtētas, pateicoties to kvalitātei un inovatīvai pieejai. Piemēram, ja Raute iekārtai gadās kļūme, ar datora palīdzību problēmu var operatīvi identificēt un novērst, neapstādinot ražošanu. Ilgtermiņā modernas iekārtas ražošanas jauda un produktu kvalitātes priekšrocības top labi redzamas, tāpēc dodam priekšroku dārgākiem, bet nešaubīgi labākiem risinājumiem.

Vienlaikus rūpnīcā izmantojam arī citu ražotāju iekārtas, ko pakāpeniski modernizējam atbilstoši šī brīža vajadzībām un klientu pieprasījumam pēc noteiktas kvalitātes produktiem. Ja vēlies būt pirmajās rindās jaudīguma un kvalitātes ziņā, procesu un iekārtu modernizēšana ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc 2023. gada sākumā sākām vērienīgu attīstības projektu, kas turpināsies līdz nākamā gada beigām, plānojam tajā ieguldīt vairāk nekā 22 milj. eiro.

Uzlabojot un automatizējot ražošanas procesus, tiek nodrošināti arī labāki darba apstākļi un moderna darba vide rūpnīcas darbiniekiem.

Automatizācijai rūpniecībā ir nākotne, bet, skaidrs, ka bez cilvēka neiztikt, lai kā par to runātu. Vai darbiniekus apmāca uz vietas rūpnīcā, vai viņi iemaņas gūst citā ceļā?

Lielākoties jaunos kolēģus mēs apmācām paši, dalāmies ar pieredzi un darba niansēm, kas ir ļoti svarīgas ražošanas procesā. Potenciālajiem darbiniekiem, kas nāk pie mums uz darba intervijām, stāstām un rādām izvēles iespējas – ar kādām iekārtām un kādos cehos ir iespējams strādāt, kādus procesus kontrolēt. Manuprāt, ir ļoti vērtīgi jau uzreiz izskaidrot un uzskatāmi parādīt izaugsmes iespējas uzņēmumā, proti, šodien varētu sākt strādāt šeit, bet rīt – jau citur, kur atbildība un iespējas ir lielākas. Darbiniekam, savukārt, vajadzīga vēlme mācīties – pārējo mēs izstāstām un iedodam. Kolektīvs ir ļoti saliedēts, laba savstarpējā sadarbība ir rūpnīcas ikdiena. Liela priekšrocība, ja cilvēks spēj strādāt ar vairākām iekārtām, aizvietojot kolēģi, kad tas ir nepieciešams. Nereti gadās, ka pēc apmācībām darbinieki nāk pie mums ar ierosinājumiem, ko un kur derētu uzlabot vai mainīt. Es ļoti augsti vērtēju šādu iesaisti.

Cik Kuldīgas rūpnīcā ir darbinieku?

Patlaban 250. Modernizācijas un automatizācijas projekti ietekmē to, ka ik gadu palielinās augstākas kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, samazinoties pieprasījumam pēc vidējas un zemas kvalifikācijas speciālistiem. Piemēram, šobrīd mēs aicinām komandai pievienoties augsta līmeņa mehāniķus, elektromontierus, elektroniķus, automātiķus, arī pārdošanas speciālistus. Patlaban būvējam jaunu katlu māju, tāpēc arī siltumenerģētiķa amats Kuldīgā ir aktuāls.

Vienmēr priecājamies par jauno speciālistu interesi nākt pie mums praksē vai sākt karjeru vēl mācību laikā. Mēs atbalstām studentu vēlmi gūt praktisko pieredzi un nodrošinām visas iespējas augt kopā ar mums, lai kļūtu par augsta līmeņa profesionāļiem nozarē.

Svarīgi uzsvērt, ka mēs ne tikai vadām ražošanas procesu, bet paši uzstādām un labi pārzinām ražošanas iekārtas. Tas ir svarīgi, jo pēc uzstādīšanas ar šīm iekārtām paši arī strādāsim un, sākot darbu, vismaz daļa nepieciešamo zināšanu jau būs – kā kas ticis montēts, kā viens vai otrs tehniskais mezgls saliekams vai izjaucams utt. Gūto pieredzi izmantojam tālākajā darbā un, acīmredzami, par ieguldīto naudu varam sasniegt vairāk.

Zinot, kādi stereotipi pastāv par rūpnīcās strādājošajiem, vēlos uzsvērt, ka “Stiga RM” gadījumā tie nekādā ziņā neatbilst patiesībai. Mēs laužam stereotipus, mūsu ražotnē var satikt jaunus, izglītotus, augsti kvalificētus inženierus, inženierzinātņu speciālistus un speciālistes, kuri spēj strādāt ar tehnoloģijām un “smalko” iekārtu programmatūru. Ražošana ir maksimāli automatizēta, darba vide – mūsdienīga un patīkama, bet mēneša beigās – laba alga, par kuru samaksāti visi nodokļi.

Iepazīstoties ar rūpnīcu, runājām, ka līdzīgi teikai par Rīgu, arī rūpnīca nekad nebūs gatava. Tomēr... Vai ir zināms, vai nojaušams tas brīdis, kad top skaidrs – kāds attīstības posms ir noslēdzies, laiks nākamajiem soļiem?

Kad savulaik sākām darbu, patiesi šķita – tāds brīdis varētu pienākt vai tam būtu jāpienāk. Uzkrājot pieredzi, saprotam, ka attīstība un modernizācija ir nepārtraukts process. Rūpnīcas vadības komandai ir dots uzdevums un “zaļā gaisma” sapņot par nākamajiem attīstības soļiem – pat, ja izdomātais brīžiem šķiet nereāls, mēs savstarpēji dalāmies ar nākotnes vīziju un idejām, ko varētu realizēt, lai kopīgi rastu piemērotu risinājumu. Laika gaitā ideju bijis daudz, tās varētu turpināt ģenerēt un attīstīt vismaz tuvākos piecus gadus, palielinot ražošanas efektivitāti un veicinot saražoto produktu apjomu un kvalitāti.

Atbildot uz jautājumu par gatavību – es nevarētu novilkt robežu, jo nākamgad viens modernizācijas posms būs sasniegts, bet sapņi un to lidojums turpināsies.

Vai nav bijušas problēmas ar gatavās produkcijas realizāciju?

Kā jebkurā nozarē, situācijas mēdz būt dažādas. Gadu gaitā mums izveidojusies virkne priekšrocību – ir skaidri mērķi un vīzija, kā tos realizēsim, tāpat ļoti būtiski, ka mēs varam sevi nodrošināt ar resursiem. Ir nopietns pamats domāt, ka tuvāko gadu laikā paliksim vienīgie saplākšņa ražotāji Eiropā, kas to 100% ražo tikai no bērza. Citi ražotāji gan Latvijā, gan arī kaimiņos lielu saplākšņa daļu ražo, kombinējot bērzu ar citu koksni, kas mazina gatavā produkta izturību un citas materiāla priekšrocības.

Saprotams, arī nākotnē tirgus “svārstīsies”, bet mēs esam parūpējušies par svarīgākajiem resursiem – izejvielu pieejamību, iekārtu modernizāciju, spēcīgu komandu, tāpēc ieguldītais darbs tuvāko gadu laikā nesīs rezultātus.

Uz cik valstīm eksportējat?

“Stiga RM” produkti ceļo uz aptuveni 50 valstīm. Uzņēmuma pārdošanas komanda ir neliela un strādā ar vairākiem klientiem. Mūsu mērķis nav pārdot “trīs lieliem vaļiem” – labāk – simts nelieliem. Šāds princips ļauj izdevīgāk pārdot un būt elastīgākiem un neatkarīgākiem no tirgus konjuktūras.

Piemēram, 2016. gadā pēc Brexit tirgus piedzīvoja pamatīgu satricinājumu, bet uzņēmuma darbību tas neietekmēja itin nemaz, jo Lielbritānijas tirgu ātri kompensējām ar pircējiem no citām valstīm. Esmu pieredzējis vairākas šādas situācijas. Ja klientu loks ir gana plašs, negaidīti pavērsieni ļauj jautājumus atrisināt krietni operatīvāk un vienkāršāk.

Par pieminēto sapņošanu – vai uzņēmuma vadības komandai ir arī pamatīga tehnisko zināšanu bagāža?

Tā nenoliedzami ir uzkrāta gadu gaitā. Kad sāku darbu šeit, Kuldīgas rūpnīcā, tieši saplākšņa ražošanā pieredzes nebija nekādas, toties bija skaidrs redzējums, ko vēlamies sasniegt un kāds rezultāts ir nepieciešams. Mūsu gadījumā liela priekšrocība bija iespēja vienlaicīgi ražot un mainīt vecās iekārtas, saprast, ko mums vajag un ko vēlamies, tajā pašā laikā arī mācīties. Ļoti veiksmīgi tika realizēti divi projekti saistībā ar iekārtu maiņu – iekārtas uzstādītas, tās darbojas un ražo, jau domājam tālāk. Peļņa visu laiku tiek ieguldīta attīstībā, ar to ļoti lepojamies.

Kuldīgā līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, kurās ir labas darbavietas, nav nez ko spoži ar iespēju tikt pie mitekļa...

Jau vairākus gadus sastopamies ar situāciju, ka spēcīgi un strādāt griboši cilvēki ir gatavi nākt pie mums darbā, bet saskaras ar mājokļu trūkumu un loģistikas sarežģītību, tāpēc mums nenoliedzami bija svarīgi šos jautājumus sākt risināt. Ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu attīstītāji pārsvarā fokusējas uz Rīgu un tās apkaimi, lēmām novada dzīvojamā fonda attīstībā iesaistīties paši. Šobrīd attīstības procesā ir divi projekti – piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecība “Stiga RM” darbiniekiem Kuldīgā un ēkas rekonstrukcijas darbi Milzkalnē, Smārdes pagastā. Kopējās investīcijas abos projektos lēšamas 5,5 milj. eiro apmērā.

Šajā gadījumā runa pavisam noteikti nav par peļņu vai citiem finansiāliem ieguvumiem no nekustamo īpašumu attīstības – šie ir sociāli projekti komandas stiprināšanai un darbinieku labklājības veicināšanai. Protams, pastarpināti šī ir lieliska iespēja spēcināt mūsu ražošanas, pārdošanas un eksporta jaudu, jo augstas raudzes profesionāļi, kuri nāks pie mums darbā, veicinās komandas kapacitāti un – attiecīgi – uzņēmuma sniegumu kopumā. Ilgtermiņā šo iniciatīvu var vērtēt kā nopietnu un tālredzīgu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā nākotnē.

Ja nezinātāji runā par mežiem, parasti skan “viss ir izcirsts”, ja runā par ražošanas automatizāciju, tie paši, politikai un aktīvismam pietuvināti ļaudis, kas gan rūpnīcās nestrādā, arī satraucas – “nu visus izdzīs uz ielas, nu cilvēki būs bez darba”. Mūsu nelielajā ekskursijā tu stāstīji – šai un šai vietā būs mašīna, cilvēkiem, kas te strādā, būs darbs citur. Tā arī ir plānošana un attīstība.

Tieši tā! Kā jau minēju, mēs allaž cenšamies paaugstināt amatā pie mums jau strādājošos darbiniekus. Piemēram, ja parādījusies jauna vakance, skatīsimies un aicināsim šo amatu apgūt kādu no esošajiem darbiniekiem. Kad plānojam modernizāciju, skaidri un savlaicīgi zinām, kur un kādos darbos turpmāk izmantosim cilvēkus, kas līdz šim bija nodarbināti pie vecās iekārtas. Ja nomainām “veco” iekārtu ar ražīgāku un jaudīgāku, skatāmies, kā tas mainīs situāciju rūpnīcā – bieži vien darbarokas ir nepieciešamas citā vietā. Ja iekārta būs jaudīgāka, ražos vai apstrādās vairāk, arī šim “vairāk” būs nepieciešams vairāk jaudas.

Atkal pieminot dzirdēto stāstu par rūpnīcu, tu sacīji, ka viss notiek, ja līdzsvaro attīstību, būvniecību un ražošanu.

Vārdu būvniecība es papildinātu ar “iekārtu uzstādīšanu”, kas abas burtiski iet roku rokā. Mūsu inženieri parasti ļoti aktīvi sastrādājas gan ar būvnieku, gan iekārtu ražotāju, jo svarīgākais ir turpināt ražot. Nedrīkst apstāties, jo jebkādai attīstībai ir nepieciešami līdzekļi. Runa nav tikai par uzņēmuma labklājību – pateicoties jaunu tehnoloģisko procesu ieviešanai, tiks stiprināta uzņēmuma konkurētspēja un uzlaboti darbības radītāji, kas nodokļu veidā papildinās arī valsts budžetu.

Palielinot ražošanas efektivitāti, veicinot saražoto produktu apjomu un kvalitāti, mēs sekmējam Latvijas kokapstrādes nozares attīstību, eksporta apjomu pieaugumu un vēl lielāku pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

Turklāt, ražošanas procesu modernizācija ir solis pretī videi draudzīgākas darbības ieviešanai. Mēs rūpējamies par energoefektīvāku un resursu taupīgāku ražošanas procesu ieviešanu, ieguldot ilgtspējas principu veicināšanā.

Tavi kolēģi – Jānis Osis un Andris Ramoliņš – sarunās uzsvēruši un lepojušies ar sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem un ražotājiem. Arī tu rūpnīcā it lepni sacīji, ka “Latvija var!”, jo tas un tas ir ražots šepat.

Laba sadarbība ar Latvijas uzņēmumiem ir bijusi vairāku projektu īstenošanā. Pēdējais piemērs – būvniecības laikā bija nepieciešams pārvietot divas iekārtas, darbu veikšanai piesaistījām nelielu vietējo uzņēmumu, kas lieliski tika galā. Ko ar šo stāstu vēlos uzsvērt? Latvijas uzņēmumi var ļoti daudz!

Vienlaikus mēs esam diezgan prasīgi – ja vajag šodien, tas nozīmē – šodien! Diemžēl biežāk dzirdēts cits stāsts – vajag šodien, bet varbūt var rīt vai parīt… Mūsu gadījumā tāda attieksme nav iespējama – ja tu vēlies šo darbu vai pasūtījumu, ir jāvar! Piegādātāji šos noteikumus saprot un pieņem. Turklāt, skatoties uz nākamajiem projektiem, mūsu sadarbības partneris labi zina: ja vienreiz viss izdosies sekmīgi un savlaicīgi, ir ļoti reāla iespēja, ka viņu aicinās sadarboties vēlreiz.

Runājot par vietējo uzņēmēju varēšanu, vēlos uzsvērt tehniski gudro prātu trūkumu pat pasaules mērogā – ja lielā starptautiskā uzņēmumā tehniskajos jautājumos labi orientējas vien daži cilvēki un ātri pieejams konsultācijai nav neviens speciālists, mums šāda situācija neder, jo iekārtai ir jāstrādā. Tāpēc augsti vērtējam vietējos ekspertus un esam gatavi apmācīt jaunus talantus, kas prot strādāt gan ar rokām, gan galvu – šādi cilvēki vienmēr ir laipni gaidīti “Stiga RM”!