Pētījums atklāj plaši izplatītu “kluso dabas aizsardzību” Somijas mežos

Tā saukto kluso dabas aizsardzību Somijā veicina dažādi iemesli, piemēram, dabas vērtības, ekonomiskie faktori, ainavu un rekreācijas vērtības, kā arī ģimenes un ar īpašumtiesībām saistīti apsvērumi. Somijā privāto mežu īpašnieki brīvprātīgi atstāj lielas meža platības ārpus mežsaimniecības pārvaldības bez oficiāliem dabas aizsardzības līgumiem vai kompensācijām.

Saskaņā ar nesen publicēto Pellervo Economic Research PTT ziņojumu, t.s. klusā dabas aizsardzība aptver aptuveni 1,1 miljonu hektāru meža zemes. Šis ir pirmais valsts mēroga novērtējums par šī fenomena apmēriem. Pētījums balstās 2025. gada pavasarī veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 853 meža īpašnieki. Pētījumu finansēja Somijas Meža fonds. Rezultāti liecina, ka t.s. klusā dabas aizsardzība pastāv jau ilgu laiku, bet līdz šim nav bijusi sistemātiski identificēta vai statistiski reģistrēta.

Ko nozīmē “klusā dabas aizsardzība”?

Pellervo Ekonomikas institūta (turpmāk rakstā – PTT) pētījumā “klusā dabas aizsardzība” attiecas uz meža īpašnieku brīvprātīgiem, finansiāli nekompensētiem dabas aizsardzības lēmumiem, kas pilnībā izslēdz meža platības no apsaimniekošanas vai paredz ļoti ierobežotu meža izmantošanu.

“Klusā dabas aizsardzība” ir dažādi motivēta, piemēram, dabas vērtībās, ekonomiskajos faktoros, ainavu un rekreācijas vērtībās, kā arī ģimenes un īpašumtiesību apsvērumos. “Tā atspoguļo meža īpašnieku atšķirīgos mērķus un meža daudzveidīgās vērtības,” uzsver PTT ekonomiste Marjo Maidela.

Kā norāda PTT vecākais mežsaimniecības ekonomists Jani Laturi, pētījuma svarīgākais vēstījums lēmumu pieņēmējiem ir – “klusā dabas aizsardzība” ir reāla un plaši izplatīta parādība Somijā. Tā liecina par būtisku aspektu Somijas mežsaimniecības kultūrā. “Daudzi cilvēki vēlas apsaimniekot savus mežus citādi, nevis tikai eiro izteiksmē. Tas ir neredzams, bet nozīmīgs Somijas mežsaimniecības aspekts,” norāda J. Laturi. Daudzi somi praktizē “kluso dabas aizsardzību” arī savu vasarnīcu īpašumos.

Izplatīta, bet parasti neliela...

Saskaņā ar PTT aptauju “kluso dabas aizsardzību” praktizēja 43% respondentu. Kopumā tā veidoja 8,3% no respondentu norādītās meža platības. Ja rezultātus attiecinām uz kopējo privāto mežu platību valstī, “klusās dabas aizsardzības” kopējā platība sasniedz aptuveni 1,1 miljonu hektāru.

Aptuveni 70% “klusās dabas aizsardzības” teritoriju tiek apsaimniekoti nelielā apjomā. Praksē tas nozīmē, piemēram, atsevišķu koku ciršanu bez nolūka koksni pārdot. Atlikušie 30% ir teritorijas, kas ir pilnībā izslēgtas no mežsaimniecības aktivitātēm.

Saskaņā ar PTT pētnieku teikto, šis pētījums apstrīd t.s. vienkāršo sadalījumu starp saimnieciskajiem un dabas aizsardzībai atvēlētajiem mežiem.

M. Maidela apraksta meža īpašnieku aktivitātes kā procesu, kurā ir daudz nianses starp dabas aizsardzību un efektīvu mežsaimniecību. “Es biju nedaudz izbrīnīta, jo īpaši par neliela mēroga mežsaimniecības īpatsvaru. Meža īpašnieku darbības nav viennozīmīgas, tās ir daudzveidīgas,” intervijā Forest.fi situāciju raksturo M. Maidela.

Izceļas mazo mežu īpašnieki

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka “klusā dabas aizsardzība” ir salīdzinoši izplatītāka mazos meža īpašumos nekā lielajos. Lai gan tā netiek pastāvīgi īstenota visos īpašumos, daudzos tā pastāv ilgtermiņā. Lielākā daļa respondentu atzina, ka turpinās “kluso dabas aizsardzību”, kamēr būs īpašuma saimnieki vai vēl vismaz desmit gadus.

No vides politikas viedokļa vērtējot, “klusā dabas aizsardzība” veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu struktūras dažādošanu. Tā papildina likumā un līgumos noteikto dabas aizsardzību, kaut arī neparādās oficiālajā dabas aizsardzības statistikā. “Klusā dabas aizsardzība” ir saistīta ar klimata politiku, jo tā ietekmē lēmumus par mežizstrādi un attiecīgi arī oglekļa krājumus un oglekļa piesaisti mežos. Neskartas mežu platības un neliela mēroga mežu apsaimniekošana bieži liecina par lielākiem oglekļa krājumiem, lai precīzu ietekmi uz oglekļa piesaisti vēl nevar novērtēt. “Ja mēs precīzi nezinām, kādas ir šīs teritorijas, mēs nevaram pateikt, kāda būs to ietekme uz oglekļa piesaisti ” uzsver Jani Laturi.

Neskaidra ietekme uz koksnes piegādi

Tā kā Somijas kokmateriālu tirgus ir ļoti atkarīgs no privātajiem mežiem, brīvprātīgi ierobežojumi mežsaimniecībā kalpo kā koksnes piegādes regulējošs faktors, kura ietekme ir neskaidra. Daļa “klusās dabas aizsardzības” ir pagaidu vai attiecas uz teritorijām, kas ir mežsaimnieciski mazvērtīgas vai grūti izmantojamas.

Saskaņā ar Somijas Mežsaimniecības federācijas (FFIF) Vides un mežsaimniecības vadītājas Helēnas Hertuainenas teikto, PTT pētījums ir vērtīgs, jo izceļ parādību, kas jau sen ir sastopama Somijas mežu īpašumtiesību jomā. Pētījums apstrīd tā saukto “vai nu – vai” domāšanu, kad meži tiek uzskatīti vai nu par aktīvi izmantojamiem vai stingri aizsargājamiem.

“Klusās dabas aizsardzības” platības var būt vai nu pilnīgi neskartas, vai tikt apsaimniekotas nelielā mērogā. Tās nodrošina bioloģisko daudzveidību plaši un arī rentabli,” norāda H. Hertuainena, uzsverot, ka: “Pētījumā nebija iespējams noteikt, cik daudz “klusā dabas aizsardzība” ietekmē koksnes pieejamību. Tas būtu interesants temats tālākiem pētījumiem.”

Dabas aizsardzība un mežsaimniecība ir saistītas

Pēc Helēnas Hertuainenas domām, bioloģiskā daudzveidība mežsaimniecībā jau tiek saglabāta ar dažādiem līdzekļiem, tostarp nosakot buferzonas, palielinot mirušās koksnes un lapu koku daudzumu, veicot kontrolēto dedzināšanu un aizsargājot vērtīgākās teritorijas. Tajā pašā laikā ir svarīgi atcerēties, ka koksnes pieejamība ir mežrūpniecības darbības pamatā – aptuveni 95% koksnes tiek iegūta no vietējiem avotiem. Ievērojami palielinot aizsargājamo teritoriju skaitu bez mērķtiecīgas pieejas, samazinātos koksnes pieejamība un tiktu apdraudēta visas nozares darbība.

MTK Mežsaimniecības direktors Marko Maki-Hakola uzsver, ka “klusā dabas aizsardzība” nav margināla parādība. “Meža īpašnieki jau tagad uz sava rēķina uzņemas lielu atbildību par bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu veicināšanu. Tas jāatceras lēmumu pieņemšanas procesā,” M.Maki-Hakola norāda intervijā laikrakstam Maaseudun Tulevaisuus. PTT pētījuma rezultāti liecina, ka meža īpašniekiem nav nepieciešami papildu ārējie noteikumi, lai ierobežotu mežizstrādi.

Piedāvā dabas vērtību tirdzniecību

“Klusā dabas aizsardzība” nav jājauc ar tā saukto “pelēko dabas aizsardzību” mežsaimniecībā, MTK ziņā presei norāda M.Maki-Hakola. “Pelēkā dabas aizsardzība” ir situācija, kad lauksaimniecība un mežsaimniecība tiek netieši un neskaidri ierobežota bez oficiāliem lēmumiem vai kompensācijām.

Saskaņā ar MTK sniegto informāciju, dabas kredītu tirdzniecība pašlaik dabas aizsardzībai piedāvā lielas iespējas. Dabas kredītu tirdzniecībā operators pērk dabas kredītus no meža īpašnieka. Kamēr dabas aizsardzības līgumos kompensācija bieži vien teik maksāta no valsts kases, dabas kredītu tirdzniecībā pircēji var būt pašvaldības, uzņēmumi vai privātpersonas.

MTK atjauninātā dabas kredītu tirgus platforma Luontoarvot.fi tiks pakāpeniski ieviesta 2026. gadā, sākot no marta. Platforma apvienos dabas kredītu pārdevējus, pircējus un starpniekus, ļaujot zemes īpašniekiem piedāvāt interesentiem zemes gabalus ar dabas vērtībām, piemēram, bioloģiskās daudzveidības teritorijas, vai ar noteiktiem dabas atjaunošanas mērķiem.

“Klusā dabas aizsardzība” turpināsies. Daudzas teritorijas varētu izmantot arī dabas kredītu tirdzniecībai. Kad “pareizā platība” satiek “pareizo pircēju” un nosacījumi ir pieņemami, rezultāts ir izdevīgs visām pusēm,” preses relīzē apgalvo MTK vides eksperte Heli Sītari.

Eiropas mēroga jautājums

“Klusā dabas aizsardzība”, visticamāk, nav tikai Somijas fenomens, taču citās valstīs (starptautiski) nav veikti līdzīgi novērtējumi. Somijas īpatnība ir liels privāto mežu īpašnieku skaits un mežu īpašumtiesību daudzveidīgais raksturs.

“Rezultāti liecina, ka kopējā mežu izmantošanas aina paliek nepilnīga, ja uzmanību pievērš tikai oficiālajiem aizsardzības lēmumiem un nolīgumiem. Klusā aizsardzība ir daļa no mežu izmantošanas un aizsardzības, kaut arī statistikā tā netiek reģistrēta,” informē Jani Laturi.

Pētījums izvirza jautājumu, kas ir aktuāls visā Eiropā: “Kā brīvprātīga, neoficiāla dabas aizsardzība būtu jāatzīst, jānovērtē un jāņem vērā mežu, klimata un bioloģiskās daudzveidības politikā?” PTT pētnieki norāda, ka aprēķini balstās aptaujā, tādēļ tajos ir zināma nenoteiktība. Mežu īpašnieku pašu novērtējumi var neatspoguļot teritoriju patieso lielumu vai dabas vērtību. “Mēs nevaram būt droši, ka aptauja aptver visas mežu īpašnieku grupas,” norāda M. Maidela. “Mēs arī neizvērtējām teritoriju kvalitāti – vai tās ir meža zemes, vai pamestas zemes, kāda veida dabas vērtības šajās teritorijās atrodas – detalizētāka analīze netika veikta. Būtu ļoti labi, ja šo novērtējumu nākotnē varētu precizēt.