Pētījumā secināts, ka ES nevajadzētu sekot ASV zaļo subsīdiju atbalsta politikai.

Eiropas tīro tehnoloģiju eksports veido 23% no pasaules tirgus.

Sacensības “par uzvaru” tīro tehnoloģiju jomā kļūst arvien spraigākas, taču saskaņā ar jaunu informāciju Eiropas politikas veidotāji pārlieku uztraucas par zaļo tehnoloģiju konkurētspēju.

2023. gada martā ES Komisija iesniedza savu “neto nulles” rūpniecības tiesību aktu, kura mērķis ir vismaz 40% stratēģiski svarīgo tīro tehnoloģiju ražot vietējā tirgū. Ar to Eiropa cer stāties pretī pieaugošajai Ķīnas dominantei zaļo tehnoloģiju jomā un ASV Inflācijas samazināšanas likuma (IRA) konkurencei.

Taču neatkarīgā Eiropas Reformu centra (CER) 12. jūnijā publicētajā politikas ziņojumā vecākais ekonomists Sanders Tordoirs (Sander Tordoir) un direktora vietnieks Džons Springfīlds (John Springfield) mudina uz mērenību un brīdina, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu pārspīlēt un izvērst subsīdiju sacensību vai sāncensību.

ASV un Ķīna tieši subsidē videi nekaitīgu ražošanu, bet autori brīdina, ka šādas politikas kopēšana Eiropā varētu radīt negodīgu konkurenci starp valstīm, jo bagātākās valstis var atļauties vairāk nekā mazās valstis.

Tas, savukārt, varētu apdraudēt Eiropas vienoto tirgu, kas, kā apgalvots dokumentā, ir “galvenais iemesls Eiropas Savienības ražošanas izcilībai, jo tas pastiprina konkurenci un inovācijas”.

Analīze arī atklāj, ka ES jau tagad ir labā pozīcijā salīdzinājumā ar tās galvenajiem konkurentiem – Ķīnu un ASV. Kamēr Ķīnas zema oglekļa satura tehnoloģiju preču eksports pasaulē ieņem lielāko tirgus daļu – 34%, ES ar 23% ir pārliecinoši otrajā vietā. Turklāt ES pēdējos gados ir palielinājusi savu eksporta daļu, savukārt ASV eksporta apjoms 2019.-2022. gadā ir saglabājies nemainīgs – 13%.

Tā kā tīro tehnoloģiju tirgi nostiprinās un ražotāji atklāj efektīvākas ražošanas metodes, peļņas maržas kļūst arvien mazākas, padarot tālsatiksmes pārvadājumus mazāk pievilcīgus. Piemēram, 2022. gadā elektrisko transportlīdzekļu eksports samazinājās par 1,3% uz katru attāluma starp tirdzniecības partneriem palielinājumu par vienu procentu, salīdzinot ar 0,9% 2017. gadā.

Palielināt vietējo piedāvājumu

Protekcionisma pasākumi varētu kavēt zaļo pāreju, paaugstinot dekarbonizācijai nepieciešamo izejvielu cenas, kas varētu palēnināt pāreju. Tā vietā ES būtu jākoncentrējas uz vietējā piedāvājuma paplašināšanu, apgalvo autori.

Viņi norāda, ka pieprasījums pēc tīrām tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem, elektriskajiem transportlīdzekļiem vai saules paneļiem, pašlaik pārsniedz ES piedāvājumu.

“Nav pārsteidzoši, ka ES emisiju samazināšanas politika ir izraisījusi strauju pieprasījumu pēc “zaļajām” tehnoloģijām, ko ES ražotāji vēl nespēj apmierināt, bet laika gaitā spēs,” norāda CER direktora vietnieks Džons Springfīlds.

ES litija bateriju imports ir palielinājies no 900 miljoniem eiro 2017. gadā līdz nedaudz mazāk nekā 60 miljardiem eiro 2022. gadā. Taču autori norāda, ka Eiropā tiek attīstītas daudzas bateriju ražotnes, un paredzams, ka kopējais ražošanas apjoms 2030. gadā apmierinās iekšzemes pieprasījumu.

“Šādai optimistiskai ainai vajadzētu likt Eiropas politikas veidotājiem padomāt divreiz, pirms piešķirt vēl vairāk subsīdiju rūpnīcu būvniecībai,” apgalvo speciālisti.

CER vecākais ekonomists Sanders Tordoirs uzskata, ka ES būtu jākoncentrē subsīdijas uz tādu jauno tehnoloģiju kā ūdeņradis ražošanu vietējā tirgū un tās būtu jāizmanto, lai “izvairītos no atkarībām” tirgos, kuros var rasties globāls “oligopols vai duopols, piemēram, vēja turbīnu jomā”.

Pētījumā secināts, ka ES nevajadzētu sekot ASV zaļo subsīdiju atbalsta politikai.