Neieklausās nozares pārstāvjos: valdība ar vieglu roku izlemj atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā

zemeunvalsts.lv komentārs

Pēdējo trīs gadu notikumi, kas tieši ietekmējuši Latviju, liecina par kādu nepatīkamu tendenci, ko, kā ierasts, par šiem notikumiem atbildīgā sabiedrības daļa izliekas nemanām. Proti, atbildīgajām personām trūkst plaša ilgtermiņa redzējuma valsts attīstībai. Ja tāds ir uzņēmējam, politiskā līmenī tas ir liels retums. Pati svarīgākā problēma ir sapratnes trūkums par valsts un Latvijas iedzīvotāju interesēm šodien, rīt un pēc gada. Joprojām lielākā cieņā ir frāzes un simboli, uzskatot, ka, 55 reizes atkārtojot vārdu kamīns, ik Latvijas mājā taps silti... Demokrātija prasa gudru un spriestspējīgu sabiedrību, ar ko Latvijā ir nopietnas un dziļas problēmas. Piemēram, ikviens saimniekošanas aizliegums ir līdzsvarojams. Pie mums liegumi birst kā krusas graudi nesen Baldonē, tak neviens nav manījis liegumu iniciatorus drūzmējamies pie īpašnieku namdurvīm, lai noskaitītu godīgu, kompensējošu naudas summu. Dabas aizsardzība Latvijā vairāk balstās brēkšanā, ne skaidros mērķos, toties šīs jomas darboņiem nerūp un nekad nav rūpējis valsts (mūsu kopīgais) maks. Par to jādomā citiem, kamēr līdzīga stila nejēdzības turpināsies.

Kamēr citas ES valstis konceptuālu lēmumu pieņemšanu ar enerģētiku un klimata neitralitāti saistītos jautājumos atliek vai vismaz nogaida lielāku skaidrību ģeopolitiskajos notikumos, Ministru kabinets (MK) 14. jūlijā atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojumu par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz līdz 2030. gadam Latvijā atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā.

Lēmums nosaka – Ekonomikas ministrija un VARAM līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādās un iesniegs apstiprināšanai MK grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030. gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā. Tādējādi Latvija no ES fondiem varētu piesaistīt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 184 237 327 eiro apmērā.

Vakar jau ziņojām, ka pret šo VARAM iniciatīvu iebildušas vairākas sabiedriskās un arī valsts pārvaldes institūcijas. Piemēram, Latvijas Nacionālā kūdras biedrība bija izplatījusi paziņojumu, ka šāds lēmums nav valsts nacionālajās interesēs, jo enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

Pēc vakar notikušās valdības sēdes nozares pārstāvji “Latvijas Avīzei” izteicās, ka šāds lēmums neesot liels pārsteigums. To varēts prognozēt, jo Latvijas ierēdņu “slimība” esot ņemt visas iespējamās naudas no ES fondiem, neizvērtējot sekas ilgtermiņā vai valstij kopumā.