Mūsu drošība nav iespējama bez neatkarīgas energoapgādes

Ilgtspējīga vietējā enerģija ir būtiska Eiropas energoapgādes drošībai

Paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, ko ražo, galvenokārt, vietējā tirgū, piemēram, vēja un saules enerģija, ir vienīgais veids, kā patiešām nodrošināt energoapgādes drošību Eiropā, uzskata Eiropas Akadēmiju Zinātnes konsultatīvā padome* (EASAC). Vislielāko nedrošību Eiropā rada tās atkarība no importētajiem fosilajiem resursiem – galvenokārt – naftas un gāzes. “Šī atkarība pakļauj mūsu kontinentu ģeopolitiskai šantāžai un padara to ekonomiski neaizsargātu”, paziņojumā presei norāda Eiropas valstu zinātņu akadēmiju izveidotā organizācija.

Jaunajā EASAC zinātnieku padomes ziņojumā uzsvērta nepieciešamība risināt pieaugošos draudus enerģētiskajai drošībai, piemēram, jaunu atkarību draudus, Eiropas Savienībai pakāpeniski pārtraucot Krievijas energoresursu importu. Ziņojumā ieteikts pakāpeniski atteikties no fosilajiem resursiem un paplašināt iekšzemē ražotas ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu. Ieteikumi ietver elektroenerģijas ražošanu no hidroresursiem, vēja, fotoelementiem, ilgtspējīgas biomasas, kodolenerģijas un – nelielā apjomā – arī no ģeotermālās enerģijas. Lieliska iespēja būtu arī plaša alternatīvu degvielu, piemēram, ūdeņraža, arī ilgtspējīgas biodīzeļdegvielas, izmantošana.

“Drošība nav iespējama bez energodrošības”, tā EASAC Enerģētikas programmas direktors Dr. Viljams Džilets (Dr. William Gillett) raksturo 2025. gada ziņojumu “Ilgtspējīgas enerģijas piegādes drošība”, ko sagatavojuši Eiropas valstu zinātņu akadēmiju eksperti. Drošu un pārtikušu nākotni var nodrošināt tikai labi pārvaldīta pāreja uz ilgtspējīgu vietējo enerģiju un inovatīvām Eiropā ražotām tehnoloģijām.

Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze apvienojumā ar lielo atkarību no importētā kurināmā, izejvielu un tehnoloģiju importa arvien vairāk apdraud Eiropas enerģētisko drošību. Autokrātisku režīmu īstenotā energoapgādes izmantošana kā ierocis, pārtraucot tirdzniecību, fiziski uzbrūkot infrastruktūrai un aizvien biežāk veicot kiberuzbrukumus, palielina ne tikai Eiropas energoapgādes pārtraukumu risku, bet arī enerģijas cenas. Augstas un nepastāvīgas enerģijas cenas mazina investoru uzticību, apdraud Eiropas rūpniecības konkurētspēju, miljoniem neaizsargātu Eiropas mājsaimniecību novedot enerģētiskajā trūkumā.

Atbildēt uz draudiem var, tikai pārejot uz Eiropā ražotu enerģiju

Krievijas uzbrukums Ukrainai tiek finansēts no fosilo resursu eksporta, tāpēc Eiropai jāpārtrauc pirkt Krievijas resursus un izejvielas. Kopš 2022. gada Eiropas Savienība ir daudz darījusi, lai virzītu šo procesu, dažādojot gāzes piegādes un palielinot sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) importu. Tomēr īpaši svarīgi ir “nepāriet” no Krievijas gāzes atkarības uz importa atkarību no kādas trešās valsts, piemēram, ASV, sašķidrinātās dabasgāzes, ar visiem saistītajiem riskiem.

Ziņojumā uzsvērts, ka steidzami jārisina pieaugošie draudi energoapgādes drošībai, un paskaidrots, kā to var panākt, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgu enerģētiku. ““Zaļais darījums”, kam sekoja nesen pieņemtais “Tīras rūpniecības darījums”, ir Eiropas labākais ierocis cīņā par tās suverenitātes aizsardzību. Vēja un saules enerģija nav jāimportē,” norāda EASAC darba grupas līdzpriekšsēdētāja, profesore Paula Kivimā no Somijas. “Katrs ieguldījums ilgtspējīgā enerģijā ir ieguldījums mūsu drošībā. Turpretī katrs eiro, ko mēs tērējam enerģijas importam, ir atņemts mūsu aizsardzības spējām.”

Zinātnieki iesaka stiprināt elektroenerģijas infrastruktūru, valsts atbalstu investīcijām enerģētiskās drošības jomā, ko neizraisa tirgus, un turpināt Eiropas valstu enerģijas tirgu savstarpējo integrāciju.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt t.s. neto nulles emisijas, tā virza enerģētikas pāreju šajā virzienā. Līdz ar fosilo resursu izmantošanas pārtraukšanu, strauji pieaug vēja un saules enerģijas ražošanas jauda. Tajā pašā laikā enerģētikas krīze saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un ar to saistīto bruņošanos ir padarījusi energoapgādes drošību par vienu no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Eiropas Savienības mērogā aktīvāk tiek strādāts, lai palielinātu zema emisijas līmeņa ražošanas metodes un meklētu veidus kā dažādot importu.

*European Academies Science Advisory Council (EASAC) – Eiropas Savienības neatkarīgo zinātnisko ekspertu grupa, kas mobilizē Eiropas vadošos zinātniekus, lai virzītu Eiropas Savienības politiku sabiedrības interesēs. EASAC apvieno ES dalībvalstu, Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes nacionālās zinātņu akadēmijas, kā arī Academia Europaea (Eiropas Akadēmija) un ALLEA (visu ģeogrāfiskās Eiropas akadēmiju federācija), lai sniegtu neatkarīgas zinātniskās konsultācijas Eiropas politikas veidotājiem. EASAC tika dibināta 2001. gadā Zviedrijas Karaliskajā zinātņu akadēmijā.

EASAC galvenais uzdevums ir informēt gan valstu, gan Eiropas Savienības politikas veidotājus par pierādījumiem, kas nepieciešami politisku lēmumu pieņemšanai – par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar vidi, enerģētiku, biozinātnēm un sabiedrības veselību. EASAC viedokļi ir neatkarīgi no komerciālas vai politiskas tendenciozitātes, un, lai izstrādātu zinātniski pamatotu analīzi un ieteikumus, EASAC ievēro atklātus un pārredzamus procesus. EASAC ir arī daļa no pasaules zinātņu akadēmiju tīkla – EASAC ir Starpakadēmiju partnerības (IAP) reģionālais asociētais biedrs Eiropā, tāpēc EASAC ir cieši saistīta ar valstu zinātņu akadēmiju (reģionālajiem tīkliem visā pasaulē) un sadarbojas ar tiem.