Militārā industrija Latvijā – tikai bērna autiņos

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nullei, cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai tā sekmīgi attīstītos.

To intervijā “Dienas Biznesam” stāsta “Patria” grupas Latvijā uzņēmumu SIA “Defence Partnership Latvia” un SIA “Patria Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Kā jebkurai nozarei, kādas līdz šim nav bijis, arī militārajai industrijai, arī “Patriai”, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētā brīdī nav atbilžu vai risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija tos meklē un atrod.

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, ir neliels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču... mēs speram pirmos soļus, valstī ir visi priekšnosacījumi, lai nozare sekmīgi attīstītos. Martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzībā, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas nozares pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita.

Protams, šī industrija ir ļoti specifiska, jo tai ir tikai viens potenciālais klients Latvijā – Aizsardzības ministrija. Ja tā pasūta, nozares uzņēmumi var ražot, ja nepasūta, iespējas strādāt un vēl jo vairāk – attīstīties – ir ļoti ierobežotas. Aizsardzības ministrijas pasūtījums būtībā ir vienīgais, kas var iekustināt militārās rūpniecības segmentu Latvijā. To rāda arī ārvalstu pieredze. Ja nav vietējā pasūtījuma, attīstīt nozari, tajā skaitā piekļūt eksporta – ārvalstu noieta tirgiem, ir ļoti sarežģīti. Vienlaikus valstij ir jāspēj formulēt aizsardzības industrijas attīstības stratēģija, definējot, kāda ir nozares loma valsts aizsardzības sistēmā, kādam jābūt tās pienesumam tautsaimniecībā, kādām jābūt prioritātēm pētniecības un attīstības jomā, kā arī prioritārajām jomām, kurās valsts aizsardzības industrijai ir jābūt spējīgai sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem, jādefinē arī starptautiskās sadarbības prioritātes, kā arī jādefinē citi faktori, kas ļautu ievirzīt nozares attīstību trajektorijā, kas atbilst valsts aizsardzības politikai.

Diemžēl, vismaz publiskajā telpā, līdz šim Latvijas amatpersonas šos uzstādījumus nav definējušas.

Kā sokas ar Latvijas 6x6 pasūtījumu?

2021. gadā parakstītais līgums par vairāk nekā 200 Patria 6x6 bruņutransportieru pasūtījumu paredzēja ne tikai kaujas tehnikas piegādi, bet arī ļoti konkrētas piegāžu drošības sistēmas radīšanu Latvijā. Parakstot līgumu, Somijas uzņēmums apņēmās īstenot Patria 6x6 ražošanai, uzturēšanai un remontam nepieciešamo tehnoloģiju pārcelšanu uz Latviju, kā arī nodrošināt vietējo uzņēmumu iesaisti “Patria” globālajā piegāžu ķēdē, turklāt tika noteikts, ka 30% no līguma kopējās vērtības ir jāatgriežas Latvijas ekonomikā. Rezultātā nepilnu trīs gadu laikā tika izveidots Latvijas uzņēmumu klasteris, kas šobrīd veic bruņutransportieru komplektējošo detaļu ražošanu, tehnikas uzturēšanu un komplektēšanu. Šobrīd Patria 6x6 klasterī darbojas seši Latvijas uzņēmumi. Vienlaikus ikvienam uzņēmumam, kurš vēlas strādāt šajā klasterī, jāatbilst noteiktām prasībām. Proti, uzņēmumam ir jābūt ar labiem finanšu rādītājiem, jābūt atbilstošam tehnoloģiskajam aprīkojumam un speciālistiem, kā arī jābūt gatavam ieguldīt līdzekļus ražotnes un ražošanas procesu pielāgošanai militāro preču ražošanas vajadzībām, personāla apmācībā un, protams, jāsaņem speciālā atļauja komercdarbībai ar militārām precēm. Tikai pēc tam, kad potenciālais “Patria” partneris ir veicis nepieciešamos sagatavošanās darbus, ieguvis licenci un izturējis “Patria” biznesa partneru atlases procesu, tiek sākts tehnoloģiju transfēra process, kas var ilgt vairākus mēnešus. Tikai tad, kad paveikts transfērs, uzņēmums tiek līdz reāliem pasūtījumiem. Piemēram, viens no mūsu lielākajiem sadarbības partneriem Latvijā SIA “EMJ Metāls” iekārtu iegādēm (tās ir unikālas visā Baltijā), infrastruktūras pielāgošanai un personāla apmācībai ir investējis vairākus miljonus eiro un pašlaik veic bruņutransportiera korpusu ražošanu. Arī lielākā daļa bruņutransportiera korpusa detaļu – lūku vāki, durvis, kāpšļi, peldēšanas aprīkojums u.c., kā arī šasijas rāmis – tiek ražotas Latvijā.

Bruņutransportieriem detaļas piegādā SIA “SFM Latvia”, SIA “Lanos”, SIA “KNK Mefab”, SIA “Metaro”, SIA “Steel Profi”. Visas minētās kompānijas ir ieguvušas nepieciešamās zināšanas un kompetences, saņēmušas attiecīgas atļaujas un ir iekļautas “Patria” globālajā piegāžu ķēdē. Rezultātā ir ieguvums Latvijas tautsaimniecībai, kas materializējas ražošanas apjomos, jaunās darba vietās, samaksātajos nodokļos. Pašlaik “Patria” jaunus klastera dalībniekus Latvijā aktīvi nemeklē, taču uzņēmumu interese par iespējamo sadarbību ir liela, un par to atbilstību prasībām, spēju un gatavību iesaistīties globālajā piegāžu ķēdē lēmumus pieņem mātes kompānija Somijā. Nenoliedzami, jauniem uzņēmumiem ielauzties aizsardzības industrijā ir ļoti sarežģīti, lielie ražotāji lielākoties paļaujas uz jau eksistējošām piegādes ķēdēm un jaunus partnerus piesaista nelabprāt. Latvijas uzņēmumiem šo barjeru palīdzēja pārvarēt Aizsardzības ministrija, nosakot “Patria” piegāžu drošības prasības, pirmie pozitīvie šāda lēmuma rezultāti jau ir redzami. Vēl jāņem vērā, ka šādas politikas rezultātā ir radīts kodols, kurš krīzes situācijā ir ne tikai spējīgs turpināt ražošanu, bet arī veikt nepieciešamos apkopes un remontdarbus. Protams, jāņem vērā, ka daudzas tehnikas detaļas, kā, piemērām, dzinēji, riepas un vairāki bruņumašīnas mezgli bija, ir un arī tiks piegādāti no ārvalstīm, tāpēc tiem ir jābūt noliktavās Latvijā. Faktiski pašlaik Latvijā tikai sāk veidoties aizsardzības industrija, tās devums, vēl ļoti neliels, jau ir jūtams.

Kādi ir šie ieguvumi?

“Patria” pasūtījumi Latvijas uzņēmumiem šobrīd jau pārsniedz 20 miljonus eiro, Valmierā ir izveidota moderna Patria 6x6 bruņumašīnu ražotne, kurā pašlaik jau tiek nodarbināti teju 30 darbinieki, nākamgad to skaits būs jau ievērojami lielāks, projekts ir iniciējis privātās investīcijas, kas savukārt palielinājis projektā iesaistīto uzņēmumu konkurētspēju un paplašinājis piedāvājuma spektru. Minētajam vēl jāpieskaita “Patria” Latvijas piegādātāju ieguvumi un pienesums nodarbinātībai, kā arī valsts budžetam nodokļu ieņēmumos. Cits ieguvums, ko grūti novērtēt naudas izteiksmē, ir cilvēku zināšanas, kompetence, iemaņas, turklāt ne tikai privātuzņēmumos, bet arī valsts pārvaldē, konkrēti – Aizsardzības ministrijā.

Aizsardzības ministrijai tuvāko gadu laikā jāīsteno vairāk nekā desmit Latvijas mērogiem milzīgi aizsardzības spēju attīstības projekti vairāku miljardu eiro apjomā, vienlaikus uz šo projektu bāzes veidojot nacionālo aizsardzības industriālo un tehnoloģiju bāzi. “Patria” projekta īstenošana Aizsardzības ministrijai, manuprāt, ir radījusi jaunu pieredzi, ko var izmantot citu projektu īstenošanā, kā arī iekšējo procesu, procedūru un organizācijas pielāgošanai jaunajai situācijaai. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos daudziem procesiem, kuri miera laikos varēja ilgt daudzus gadus, tagad ir jānotiek ļoti ātri.

Cik ilgā laikā “Patria” tika līdz ražošanai Latvijā?

Aizsardzības ministrija līgumu ar “Patria” parakstīja 2021. gada augustā, pirmās bruņumašīnas NBS tika piegādātas jau tā paša gada novembrī. Daļēja 6x6 bruņumašīnu komplektēšana “Defence Partnership Latvia” tika uzsākta 2022. gada pavasarī pēc tam, kad uzņēmuma speciālisti atgriezās no sešu mēnešu prakses Somijā, kur apguva komplektēšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes. 2024. gada maijā sākām pilna cikla 6x6 komplektēšanu jaunajā ražotnē Valmierā. Militārajā industrijā šāda apjoma projekta īstenošana tik īsā laika periodā nenotiek bieži. Pašlaik Valmierā vēl tiek veikti būvdarbi bruņumašīnu testēšanas infrastruktūrai un vēl vienai noliktavai, tiem jābūt gataviem jau šī gada augustā.Bruņumašīnu ražošanā testēšana ir ļoti būtiska, tāpēc top peldbaseins, kurā tiks pārbaudīts auto hermētiskums, tā dzenskrūvju darbība, peldspējas, tāpat tiek būvēts bremžu pārbaudes kalns, vinčas testa vieta.

Cik lieli kapitālieguldījumi nepieciešami atbilstošas “Patria” ražotnes izveidei?

Kopējās investīcijas sasniedz 10 milj. eiro, to skaitā ir ne tikai ražošanai – montāžai paredzētas iekārtas, bet arī minētā testēšanas infrastruktūra un noliktava, kā arī Valmieras domes finansētās ražotnes un administratīvās ēkas izveide, kuras Patria nomā no pašvaldības.

Vai nākamajiem gadiem ir skaidra attīstības vīzija un prognoze?

Vispirms ir jāpilda saistības par 6x6 bruņumašīnu piegādes apjomu Latvijas Bruņotajiem spēkiem. Tas nozīmē, ka ik gadu jāsaražo 30 šādi auto. Līdztekus tam jāveic arī jau piegādāto bruņumašīnu tehniskā apkope un, ja nepieciešams, arī pārbūve vai uzlabojumi atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. Perspektīvā varētu iesaistīties arī citu aizsardzības spēju attīstības projektu īstenošanā Latvijā.

Vai “Patria” ražotnē Valmierā varētu komplektēt bruņumašīnas arī ārvalstu bruņotajiem spēkiem?

Pašlaik ģeopolitiskā situācija un bruņotu konfliktu eskalācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kaujas tehnikas. Šī brīža Patria 6x6 kopējais pasūtījums pārsniedz 700 transporta vienības.

Tā kā “Patria” grupā ir tikai divas 6x6 ražotnes – Hamenlinnā Somijā un Valmierā Latvijā, lai īstenotu tik vērienīgu pasūtījumu izpildi, visticamāk, daļa no tā tiks īstenota Valmierā. Esošā ražotne nav specifiski paredzēta kādam noteiktam saražojamo bruņumašīnu skaitam, taču tās potenciāls, strādājot divās maiņās, būtu atbilstošs, lai ik gadu varētu izlaist līdz 160 auto. Tas gan vairāk ir ilustratīvs piemērs. Patria 6x6 bruņumašīnu programmā bez vadošās Somijas ir iesaistījusies Latvija, pievienojusies Zviedrija, kā arī Vācija. Tiesa, Vācija pagaidām ir parakstījusi tikai pētniecības un attīstības līgumu. Interesi pievienoties Patria 6x6 programmai ir izrādījušas arī citas valstis. Man nav šaubu, ka drīzumā Valmierā tiks ražotas bruņumašīnas arī citu valstu bruņotajiem spēkiem.

Cik lielā mērā ģeopolitiskā situācija ietekmē aizsardzības nozares pētniecību un inovāciju?

Nenoliedzami, militārie konflikti aktivizē un mobilizē pētniecību un inovācijas aizsardzības nozarē. Izcils piemērs ir notiekošais lidrobotu jomā. Kaujas apstākļos gūtās atziņas rada priekšnosacījumus mērķtiecīgai šo produktu attīstībai, radot jaunus, inovatīvus risinājumus, kas ļauj gūt relatīvas priekšrocības pār pretinieku militārajās operācijās. Vienlaikus ir jānorāda, ka inovācijas procesi aizsardzības jomā ir salīdzinoši lēni un birokrātiski – to nosaka militāro tehnoloģiju sarežģītība, augstās izmaksas, ilgtermiņa un augsta riska investīcijas, kā arī pati birokrātija. Aizsardzības industrijas attīstībā, t. sk. pētniecībā un inovāciju ieviešanā, aizvien lielāku vietu ieņam un uzņemas Eiropas Savienība, radot iespējas iegūt finansējumu un radot apstākļus pārrobežu sadarbībai ar aizsardzību saistītu inovatīvu risinājumu radīšanai. Arī “Patria” ir iesaistījusies šī fonda atbalstītajos pētījumos, piemēram, projekta FAMOUS (European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems) ietvaros ir radīts jauns augstas mobilitātes kāpurķēžu bruņutransportieris, kas īpaši piemērots operācijām sniega apstākļos un purvainā apvidū. Šis produkts šogad tika demonstrēts Parīzes izstādē “Eurosatory”. Jāuzsver, ka “Patria” programmā ir iesaistījušās arī trīs kompānijas no Latvijas. Manuprāt, militārās industrijas lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Zviedrijas “Saab”, Norvēģijas “Kongsberg”, Somijas “Patria” jāuzņemas lielāka iniciatīva reģionālās aizsardzības industrijas attīstībā.

Kādi ir šķēršļi, ar kuriem jau ir nācies saskarties, realizējot “Patria” projektu?

Kā jebkurai jaunai nozarei, arī militārajai industrijai nākas sastapties ar dažādiem šķēršļiem un nepieciešamību tos pārvarēt. Minēšu dažus konkrētus piemērus. Lai mēs varētu izsniegt transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu, ar katru 6x6 bruņutransportieri ir jāveic dažāda veida testa braucieni, tajā skaitā ir jānobrauc aptuveni 200 km pa asfaltētu un grantētu ceļu. Šis tests mums ļauj pārliecināties, ka transportlīdzekļa sistēmas darbojas atbilstoši specifikācijai. Somijā šos testus veic pa publiskajiem ceļiem, izmantojot Somu CSDD (Traficom) izsniegtas pagaidu numurzīmes. Šeit jānorāda, ka pirms tam rūpnīcā tiek veiktas visas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis var piedalīties satiksmē, neradot riskus citiem satiksmes dalībniekiem. Īstenojot “Patria” projektu, pagājušā gada rudenī atklājām, ka spēkā esošais normatīvais regulējums Latvijā neparedz iespēju saņemt pagaidu numurzīmes, savukārt NBS, kas ir atbildīgi par speciālās militārās tehnikas reģistrēšanu, transportlīdzekli bez atbilstības sertifikāta nevar reģistrēt. Šobrīd Aizsardzības ministrija strādā, lai sakārtotu normatīvos aktus, kā arī ir rasts pagaidu risinājums – testēšanu veiksim slēgtā teritorijā, transportlīdzekli līdz tai nogādājot uz treilera. Otrs piemērs ir saistīts ar praktikantu piesaisti aizsardzības industrijas uzņēmumiem – tā ir vēl viena situācija, kurai nepieciešams risinājums. Uzņēmums (visticamāk, mēs neesam vienīgie) labprāt pieņemtu praksē tehnikumu audzēkņus, taču normatīvie akti šādu iespēju uzņēmumiem, kas veic komercdarbību ar stratēģiskās nozīmes precēm, liedz. Likums paredz, ka katru personu, kas tiek iesaistīta darbā ar stratēģiskas nozīmes precēm, pārbauda attiecīgās valsts drošības institūcijas.

Vienlaicīgi likums nosaka, ka šādu pārbaudi var veikt tikai personām, kas ir pieņemtas darbā.

Es esmu pārliecināts, ka pakāpeniski atklāsies vēl daudz risināmo jautājumu, īpaši ņemot vērā, ka Patria 6x6 ir pirmais no daudziem militāro spēju attīstības projektiem, kuru īstenošana tiks izmantota kā pamats militārās industrijas attīstībai Latvijā. Manuprāt, svarīgākais šobrīd – galvenajiem nozares spēlētājiem – Aizsardzības ministrijai un nozares uzņēmumiem – iemācīties sadarboties.

Vienlaikus nozares attīstībai jau līdz šim ir daudz paveikts, manuprāt, viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir Valsts aizsardzības korporācijas nodibināšana un Eiropas finansējuma iegūšana modulāro lādiņu ražotnes izveidošanai. Korporācijas vadības komandai ar Ingrīdu Ķirsi priekšgalā industrijas attīstībā Latvijā būs ļoti liela nozīme. Vēl viena svarīga nianse militārās industrijas attīstībai Latvijā būs Aizsardzības industrijas likumā paredzētās stratēģiskās partnerības koncepcijas iedzīvināšana. Ar nepacietību gaidām, kad Aizsardzības ministrija izstrādās attiecīgos MK noteikumus.

Stratēģiskās partnerības koncepcija paredz aizsardzības industrijas uzņēmumu integrēšanu valsts aizsardzības sistēmā. Citiem vārdiem sakot – aizsardzības industrijas uzņēmums, kurš noslēdzis stratēģiskās partnerības līgumu ar Aizsardzības ministriju, miera laikā veido un uztur attiecīgo kompetenci un kapacitāti, kāda būs nepieciešama, sniedzot attiecīgos pakalpojumus krīzes vai militāra konflikta laikā NBS atbalstam. Šāds sadarbības modelis veiksmīgi strādā, piemēram, Somijā, tā saknes meklējamas laikposmā pēc Otrā pasaules kara, kad Somijas un PSRS bruņotā konflikta izbeigšana paredzēja ierobežotu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu. Šo ierobežojumu Somija apgāja, deleģējot bruņoto spēku apgādes un uzturēšanas uzdevumus industrijai.