Pāriet uz saturu
Zeme un valsts

Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums – kādēļ to cildinām un pieminam?

Autors Zinātnes Vēstnesis1 min
Dalīties

Nozīmīgs viņa devums ir aizgājušā gadsimta 80. gadu vidū publicētie krājas kopšanas ciršu teorētiskie pamati. Mežinieki tos pazīst kā dinozaura muguras spuru – jo mežaudze jaunāka, jo tā jākopj intensīvāk, savukārt, lielākā vecumā kopšana jāierobežo. Vecāku koku augšanas gaitu vairs nevar uzlabot, bet audzi var pārretināt un samazināt tās vērtību galvenajā cirtē, kas ir mežsaimniecības mērķis un labās prakses kvintesence. Neprofesionālu politiķu dēļ jau gadiem iestrēgusi Latvijas meža nozares iniciatīva modernizēt mežsaimniecības normatīvus, motivējot cilvēkus mežaudzes atjaunot ar mežzinātnieku ilgus gadus veidotu un rekomendētu stādmateriālu. Tā vietā meža īpašniekiem jau šobrīd ir teju pilnīga brīvība savas mežaudzes pārretināt kopšanas cirtēs, saražojot labi pārdodamus kokmateriālus. Nauda nāk viegli, bet meža nākotnes vērtība neglābjami zūd. Mēs zinām, ka neprofesionālu politiķu vietā ar laiku nāks jauni, kuri gribēs klausīties un sadzirdēt arī nozaru zinātniekus. Tāpēc uzturam un kopjam Kaspara Buša mantojumu.

Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums – kādēļ to cildinām un pieminam?
Avots: zemeunvalsts.lv · CC BY 4.0

Saistītie raksti