Meža ugunsgrēku dzēšana klimata pārmaiņu laikmetā – inovācijas Somijā

No Kalifornijas līdz Vidusjūrai un līdz pat Eiropas ziemeļiem meža ugunsgrēki arvien biežāk nonāk vietējo aktualitāšu centrā. Reģionu, kas agrāk tika uzskatīti par zema riska teritorijām meža ugunsgrēku sakarā, pieaugošā neaizsargātība pret tiem pamato steidzamu nepieciešamību rīkoties un attīstīt jaunas inovatīvas ugunsdzēsības tehnoloģijas. Lai gan meža ugunsgrēki nav nekas neparasts, nozares eksperti brīdina, ka klimata pārmaiņas ir būtiski mainījušas to biežumu, intensitāti, palielinot apdraudējumu, ko tie rada iedzīvotājiem. Saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) un Norvēģijas vides centra GRID-Arendal ziņojumu Spreading like Wildfire tiek prognozēts, ka klimata krīzes un zemes izmantošanas maiņas rezultātā līdz gadsimta beigām meža ugunsgrēku skaits palielināsies par 50%.

Marko Hasinens, meža ugunsgrēku pētniecības speciālists un uzņēmējs no Fire and Rescue Innovation Finland Ltd., norāda, ka ugunsgrēki izceļas ātrāk un izplatās teritorijās, ko iepriekš varēja uzskatīt par drošām: “Klimata pārmaiņas nenozīmē tikai to, ka kļūst siltāks, kālab izceļas vairāk ugunsgrēku. Tās rada garākus karstākos un sausākos periodus, kas ievērojami palielina ugunsgrēku izcelšanās iespējamību, padarot tos grūtāk kontrolējamus.”

Spānijā, Portugālē un Grieķijā jau tagad vasarās teju ik dienu tiek ziņots par postošiem ugunsgrēkiem. Arī ziemeļvalstīs, kuras no ugunsgrēkiem parasti aizsargā īsākas siltās sezonas un bagātīga zaļā veģetācija, pēdējā laikā novēro ilgstošus sausuma periodus. Tātad meža ugunsgrēku periods kļūst garāks un ugunsgrēki top bīstamāki vietās, kuras agrāk uzskatīja par uguns izcelšanās riskam mazāk pakļautām. “Nākotnē meža ugunsgrēki var izcelties ātrāk un izplatīties teritorijās, kas iepriekš bija salīdzinoši drošas,” skaidro M. Hasinens.

Šļūtenes kārtridžs – revolūcija ugunsdzēsībā

Marko Hasinens, kurš Austrumsomijas Universitātē ir ieguvis doktora grādu kiberdrošībā, vairāk nekā desmit gadus strādājis Somijas Ārkārtas dienestu akadēmijā pētniecības un izglītošanas jomā. Pēdējos trīs gadus, ar ELY centra (Somijas valdības aģentūra, kas atbildīga par reģionālo attīstību un Eiropas Savienības reģionālās politikas mērķu īstenošanu) atbalstu, viņš ir izstrādājis jaunu, revolucionāru meža ugunsgrēku dzēšanas sistēmu, kas ļauj ātri kontrolēt plašus meža ugunsgrēkus, iesaistot nelielu skaitu personāla.

Sistēma balstās metodē, kad meža ugunsgrēku dzēšanas un ierobežošanas līnija tiek izveidota automātiski, izmantojot iekārtu, ko velk apvidus automašīna. Sistēmas pamatā ir “apvidus automašīna” ar ūdens tvertni un īpašu, plakanu platformu šļūteņu ruļļiem. Šļūteņu ruļļi, kas paredzēti piestiprināšanai pie transportlīdzekļiem, ļauj nekavējoties pievadīt spiedienu šļūtenēm un sūknēt ūdeni, kamēr tiek izveidota ugunsgrēka ierobežošanas līnija. Tas ļauj ugunsdzēsības darbus turpināt bez pārtraukuma, jo cisternu var nepārtraukti uzpildīt. Ūdensapgādes sistēmu nodrošina ugunsdzēsības dienesta autocisterna vai dabiskais ūdens avots. “Vieglāks aprīkojums ir ērtāk pārvietojams un prasa mazāk personāla, padarot šo metodi par praktisku papildinājumu glābšanas dienestu rīku komplektam,” uzsver M. Hasinens.

Ūdens pieejamība – stratēģiska priekšrocība

Dienvideiropā bieži notiek ļoti plaši un postoši meža ugunsgrēki. Ugunsdzēsības darbos nereti izmanto lidmašīnas un helikopterus, arī ar speciāli izstrādātus dronus. Somijā dabiskie ūdens resursi, piemēram, ezeri un upes, ir nozīmīga priekšrocība, toties reljefs ir sarežģīts. Marko Hasinena izstrādātā sistēma patlaban ir izmēģinājuma fāzē un ir gatava pielāgošanai klientu vajadzībām. Tās ieviešana tirgū vēl priekšā, bet jaunās sistēmas unikālā īpašība – spiediena radīšana šļūtenes izvietošanas laikā – noteikti ieinteresēs. M. Hasinens norāda, ka divi ugunsdzēsēji stundā var izvietot apmēram 600 metrus šļūtenes, bet ar jauno sistēmu šīs iespējas trīskāršojas, un ūdens ir pieejams nekavējoties.

Labāks rezultāts ar mazāku ugunsdzēsēju skaitu

Jaunās sistēmas nozīmīgākā priekšrocība ir saistīta ar cilvēkresursiem.

“Kad jūs vadāt transportlīdzekli un viss cits notiek automātiski, ir iespējams efektīvi veikt pasākumus, iesaistot mazāku skaitu cilvēku,” uzsver Marko Hasinens. Tas ir ļoti svarīgi, jo īpaši situācijās, kad notikuma vietā var ierasties neliels skaits glābēju. Saskaņā ar M. Hasinena teikto, jaunā sistēma ievērojami paātrina visu ugunsdzēsības procesu.

Meža ugunsdzēsības transportlīdzeklis tiek izmantots ne tikai ugunsgrēku dzēšanai, bet arī apkārtējo teritoriju un ēku aizsardzībai, kā arī dažādu objektu aizsardzībai, piemēram, bioloģisko atkritumu vai šķeldas kaudzes kokapstrādes ražotnēs. Lokalizācijas līnijas neļauj ugunsgrēkam izplatīties uz apdzīvotām teritorijām. Savukārt tradicionālās metodes, piemēram, dažādu šķēršļu veidošana vai buldozeru izmantošana Ziemeļvalstu apstākļos ir lēnas un sarežģītas, ko apgrūtina nelīdzenais reljefs un blīva veģetācija. Tas jo īpaši pamato jaunās tehnoloģijas ieviešanas nozīmi un lietderību.

Somijā izstrādātā meža ugunsgrēka dzēšanas iekārta ir piesaistījusi starptautisku interesi. Šī inovācija liecina, ka, pieaugot meža ugunsgrēku skaitam un apjomam, ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas.

“Tas noteikti ļauj dzēšanas darbus veikt daudz ātrāk nekā iepriekš, ievērojami paātrinot visu dzēšanas procesu,” rezumē Marko Hasinens.

Darbs turpinās

Šīs vasaras ilgais karstuma vilnis Somijā atgādināja realitāti – reģioni, kurus agrāk uzskatīja par zema riska reģioniem, patlaban kļūst arvien vairāk pakļauti meža ugunsgrēkiem. 2025. gada jūlijs bija viens no karstākajiem līdz šim reģistrētajiem mēnešiem, temperatūrai Somijā un Zviedrijā ilgstoši saglabājoties virs +30 °C. Tie ir apstākļi, kas strauji palielina aizdegšanās risku un rada lielu slodzi ugunsdzēsības resursiem.

Līdzīgas tendences novēroja visā pasaulē. Eiropas dienvidos postoši meža ugunsgrēki notika laikā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +45 °C, iznīcinot vairāk nekā 292 000 hektāru meža un liekot evakuēt tūkstošiem cilvēku, liecina Global Climate Risks dati. Pasaules Meteoroloģijas organizācija brīdina, ka garākas sausās sezonas un nepastāvīgi laika apstākļi pārvērš kontrolējamos ugunsgrēkus nopietnās kataklizmās, kas skar visus reģionus. Savukārt ANO Eiropas Ekonomikas komisija uzsver, ka ugunsgrēku risks ir jāiekļauj valstu klimata stratēģijās, jo īpaši tagad, kad valstis gatavojas COP30 konferencei Brazīlijā.

Somijai šī vasara bija skaidrs signāls – proaktīva ugunsgrēku novēršana un ātrās reaģēšanas jaunās tehnoloģijas vairs nav fakultatīvas, bet būtiskas. Klimata svārstīgumam pastiprinoties, valstīm jāiegulda līdzekļi gudrākās ugunsdzēsības sistēmās, labākās prognozēs un pielāgojamās inovācijās, lai novērstu sākotnēji nelielu ugunsgrēku pāraugšanu nopietnās katastrofās.

Papildus risinājumiem uz zemes, uzmanība tiek pievērsta arī debesīm. Nākotnē mākslīgā intelekta kontrolēti droni varētu savlaicīgi atklāt meža ugunsgrēkus, reāllaikā pārraidīt datus par to izplatību un prognozēt ugunsgrēka attīstību nākamajā stundā vai pat ilgākā laika posmā. Šo pieeju pētī arī Somijā, procesu vada profesore Eija Honkavāra no Somijas Valsts zemes dienesta.

“Turpmākajos gados ugunsdzēsībā vairāk tiks izmantotas autonomās dronu sistēmas,” viņa uzsver. “Somijā šajā ziņā ir ļoti augsta līmeņa kompetence. FireMan projektā mēs izstrādājām metodes ugunsgrēku agrīnai atklāšanai un to izplatības uzraudzībai; demonstrējām ugunsgrēku atklāšanu reāllaikā, izmantojot nelielu kameru un datoru, ko pārvadāja bezpilota lidaparāts. Tas liecina, ka Somijas dronu pielietojuma zinātniskā izpēte starptautiski ir ugunsdzēsības jomas avangardā,” skaidro E. Honkavāra. Viņa uzsver dronu nozīmīgāko priekšrocību, proti, tie ļauj izmantot digitālus un pielāgojamus risinājumus ātrai ugunsgrēku atklāšanai un situācijas izpratnei. “Ja ugunsgrēks tiek atklāts agrīnā stadijā, tam nav laika izvērsties un kļūt nekontrolējamam. Situācijas izpratne ļauj veikt pasākumus, kur tie ir visnoderīgākie,” profesore Honkavāra.

Pētījumā, kas noslēdzās 2024. gada beigās, tika izmantots arī digitālais dvīnis – datorizēts reālās vides modelis –, lai prognozētu ugunsgrēka izplatīšanos un plānotu, piemēram, ugunsgrēka izplatības ierobežošanas joslu izvietojumu.

Saskaņā ar profesores teikto, pētījumi par meža ugunsgrēku novēršanu turpinās gan Somijā, gan citur pasaulē. Piemēram, tiek izstrādāti lielāki dronu modeļi. Nākotnē tūkstošiem dronu varētu kopīgi transportēt lielus ūdens apjomus ugunsgrēku dzēšanai. Eija Honkavāra informē, ka Somijā tiek aktīvi izstrādāti jauni risinājumi ugunsdrošības uzlabošanai, piemēram, ugunsgrēka izplatības novēršanai. Izstrādē ir iesaistīti vietējie uzņēmumi, daži produkti jau ir nonākuši tirgū.

Turpinās arī darbs pie dronu izstrādes

“Pašlaik katram dronam ir savs pilots; mērķis ir palielināt dronu autonomiju un nodrošināt vairāku dronu vienlaicīgu izmantošanu. Jādomā arī par gaisa telpas pārvaldību, likumdošanu un ugunsgrēkiem attālās vietās, kur mobilie tīkli ne vienmēr darbojas,” skaidro profesore Honkavāra. Droniem jāspēj savstarpēji sazināties un pārraidīt informāciju gaisa satiksmes vadības dienestam.

“Pieļauju, ka piecos gados mēs būsim pavirzījušies daudz tālāk, joprojām esam pētniecības fāzē, bet, izmantojot demonstrējumus un sadarbību ar uzņēmumiem, lietojumprogrammas var ieviest praksē. Turpmākajos gados ugunsdzēsībā tiks izmantotas autonomākas dronu sistēmas,” norāda E. Honkavāra, uzsverot steidzamību. Meža ugunsgrēki ir globāls drauds – Eiropā vien pagājušajā gadā nodega aptuveni pusmiljons hektāru meža, tie kļūst aizvien biežāki, jo klimats kļūst siltāks un sausuma periodi garāki. Risks pieaug arī Somijā. Dienvideiropā jau tagad katru gadu izdeg milzīgas teritorijas, kālab efektīvas, jaunajās tehnoloģijās balstītas metodes jāievieš pēc iespējas ātrāk.