Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves

Latvijā joprojām ir ļoti daudz neizmantotu iespēju mežsaimniecībā, jo valsts ir uzlikusi nepamatoti lielus žņaugus meža apsaimniekošanā, to mazināšana vai atcelšana radītu nozīmīgu visas nozares izaugsmes stūrakmeni, intervijā “Dienas Biznesam” stāsta valsts mežu apsaimniekošanas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņi atzīst, ka pašlaik viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir konkurētspējas paaugstināšana.

Kādi ir LVM 2024. gada saimnieciskās darbības rezultāti?

P.P.: Pagājušais bija trešais finansiāli labais gads pēc kārtas, tam pamatā ir situācija koksnes produktu tirgū. Pārskata gada (neauditēts) neto apgrozījums sasniedza 598,8 milj. eiro, pārskata gada peļņa – 150 milj. eiro, no kuriem 111 milj. eiro tiks samaksāti dividendēs Latvijas valstij. Protams, 2023. gadā šie rādītāji bija lielāki – attiecīgi 637,8 milj. eiro neto apgrozījums un tīrā peļņa 220,8 milj. eiro. Iemesls? Saruka pieprasījums pēc koksnes, un samazinājās arī tās cena. Salīdzinājumam – ja 2023. gadā realizēto apaļo kokmateriālu vidējā cena bija 83,98 eiro/m³, tad pērn vairs tikai 72,38 eiro/m³. Jāņem vērā, ka pērn LVM realizēto apaļkoksnes sortimentu apjoms sasniedza 7,44 milj. m³, kas ir par 0,5 milj. m³ vairāk, nekā tika pārdoti 2023. gadā – 6,94 milj. m³. 2024. gadā arī mazāki ienākumi tika gūti no šķeldas pārdošanas, jo šī produkta vidējā cena piedzīvoja 34% sarukumu. Savā 25 gadu ilgajā vēsturē LVM ir pieredzējis gan cenu un pieprasījuma kāpumus, gan arī kritumus.

Kādi ir 2025. gada sasniedzamie darbības rezultāti?

P.P.: Plānotais mežizstrādes apjoms – līdzīgi kā 2024. gadā – apmēram 7 milj m³, taču nav zināms, kādi būs laikapstākļi un kā tie ietekmēs egles astoņzobu mizgrauža populāciju. Uzņēmumam ir izstrādāta koksnes produktu realizācijas programma 2025.-2007. gadam, tā jau šobrīd tiek aktīvi īstenota. Šogad ir veiksmīgi noslēdzies PEFC RED II sertifikācijas audits, un LVM ieguva Latvijā pirmo PEFC RED II sertifikātu, kas ir vērsts uz to, lai varētu sekmīgi eksportēt biomasu jeb kurināmo šķeldu, pieprasījums pēc kuras Latvijā ir mazāks par mūsu ražošanas iespējām. 2022. gadā bija ļoti augstas biomasas cenas un arī pieprasījums, taču, sarūkot energoresursu cenām, arī pieprasījums pēc tās Latvijas tirgū saruka. Biomasas ilgstoša glabāšana nav ne iespējama, ne arī saimnieciski izdevīga, tāpēc ir noslēgti līgumi ar ārvalstu pircējiem, un tie neparedz to pārtraukšanu vai laušanu. Plāns ir 2025. gadā kopumā sasniegt nepilnus 560 milj. eiro lielus ieņēmumus. LVM šogad iedzīvināja e-rēķinu sistēmu ar visiem pakalpojumu sniedzējiem un arī koksnes pircējiem, tādējādi papīra dokumentu vietā ir elektroniskie, kuru aizpildīšanai ir nepieciešams mazāk laika, jo daudzi parametri tajos tiek ģenerēti automātiski.

Vai šogad LVM plāno iegādāties mežu zemes no citiem īpašniekiem?

P.P.: LVM ir pirmā adrese Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas pārdot savu meža zemi, jo tā paliks Latvijas valstij. 2025. gada LVM apstiprinātajā budžetā ir atvēlēti līdzekļi zemju iegādei, taču to, cik daudz nopirksim, rādīs laiks. Pašlaik redzam to, ka ir pietiekami daudz pieteikumu, taču gada rezultātu pagaidām vēl pāragri prognozēt. Savos 25 gados LVM kopumā jau līdz šim iegādājies un uz sava vārda zemesgrāmatā reģistrējis vairāk nekā 15 000 ha mežu zemes.

Kas ir paveikts “Latvijas valsts mežu” 25 gadu darbības laikā?

Z.D.: Varam būt lepni, ka Latvijā savulaik tika izveidots valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmums, kuram ir uzticēta ļoti vērtīga aktīva apsaimniekošana. Šie zemes aktīvi ne tikai nav pazaudēti, bet ir pavairoti, ir radītas jaunas biznesa nišas. Vēl vairāk – šo gadu laikā LVM pārdomātas saimnieciskas, sociāli taisnīgas un videi draudzīgas darbības rezultātā šī aktīva vērtība ir būtiski pieaugusi. LVM ir visas meža nozares sava veida stūrakmens. Savukārt reģionālā un pat Eiropas līmenī LVM šodien tiek izcelts kā labs piemērs citiem. Protams, zinātniski tehniskā revolūcija rada jaunas iespējas, ļauj strādāt efektīvāk un īpašniekam – Latvijas sabiedrībai – samaksāt lielākas dividendes, kuras pēc tam tiek izmantotas Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpes, izglītības, drošības pakalpojumu finansēšanai. Minētais jau nenozīmē, ka viss ir izdarīts.

Pašlaik viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir konkurētspējas paaugstināšana, kuras pamatā ir tehnoloģijas, taču tas nozīmē arī amata vietu samazinājumu. Protams, Latvijā ir vēlme dzīvot kā Skandināvijā, kur labklājība tika uzbūvēta daudzu gadu desmitu laikā. Tomēr tajā pašā laikā Latvijā ir liela pretestība pret tādu pašu saimnieciskās darbības brīvību, kāda ir Skandināvijā, un tas bremzē gan uzņēmuma, gan meža nozares, gan arī mūsu valsts konkurētspēju.

P.P.: LVM ir vienīgais lielais Latvijas valstij piederošais uzņēmums, kurš ir reāls tirgus spēlētājs, jo nestrādā regulētā tirgū un nesaņem nekādas valsts subsīdijas. Mums nemitīgi ir jāpielāgojas tam, kas notiek koksnes produktu tirgū. LVM ir meža nozares piegāžu ķēdes nozīmīga sastāvdaļa, kura kopē visus nozarē notiekošos biznesa ciklus un procesus. Jā, ir bijušas problēmas, ir bijuši dažādu līmeņu risinājumi, taču šī sistēma pierādījusi savu dzīvotspēju. Politiķi nedrīkst pakļauties kārdinošām maldugunīm un LVM pārveidot par administratīvi regulējumu kompāniju. Kokrūpniecībai vajag prognozējamu koksnes plūsmu, un LVM to nodrošina, LVM pelna un ļauj nopelnīt gan pakalpojumu sniedzējiem, gan kokrūpniekiem, kas ir pats lielākais pievienotās vērtības radītājs un ienākumu ģenerators, ja vien šo sazobi neizjauks politiski lēmumi. LVM biznesa modeli uzņēmuma izveides laikā lielā mērā noskatīja no tiem pašiem skandināviem un to pielāgoja Latvijas apstākļiem. Laika gaitā šeit izveidotā saimnieciskās darbības sistēma pārspēja Zviedrijā esošo, un tagad jau mežsaimnieki no Skandināvijas brauc uz Latviju smelties pieredzi. Jā, skandināvi ir bijuši salīdzinoši ļoti konservatīvi, savukārt ar austrumeiropiešu mentalitāti apveltītie latvieši ir bijuši izdomas bagāti un ļoti kustīgi.

Ja Baltija (Latvija) varētu realizēt brīvākus darbības nosacījumus, nākotnes perspektīvas LVM būtu pat ievērojami labākas nekā Skandināvijā.

Z.D.: Visus 25 gadus LVM ir izglītojis sabiedrību par to, kas ir dabas resursi, kas ir mežsaimniecība, kas ir meža nozare, kāda ir tās pievienotā vērtība, pienesums valstij, kādas bagātības pieder Latvijas valstij, kā tās racionāli izmantot, it īpaši tāpēc, ka Latvijas mežsaimniecības nākotnes perspektīvas ir atkarīgas no Latvijas sabiedrības izglītības.

P.P.: Cīņa par cilvēku prātiem notiek nepārtraukti, un katra nozare cenšas atrast, ar ko pievilkt cilvēkus.

Kāds ir valsts ieguvums (tiešais un netiešais) no LVM 25 gadu darba?

P.P.: LVM ir viens no nozīmīgākajiem pētījumu pasūtītājiem Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniekiem. Šie pētījumi ir ar komercializācijas ievirzi, kas ļauj iegūto atziņu rezultātā strādāt efektīvāk, produktīvāk.

Z.D.: Bieži skan atziņas, ka zinātne ir tā kā atstatu no ražošanas, tomēr LVM un “Silavas” sadarbība ir ļoti labs piemērs, kurš apgāž šo atziņu, jo finālā tiek iegūts rezultāts, kurš ir izmērāms darba ražīgumā, ātrākā koku augšanā mežā, kvalitatīvākā koksnē un labākos saimnieciskās darbības rezultātos.

P.P.: “Silava” visā Baltijā ir mežzinātnes zinātniskā iestāde nr.1. Kļūdains ir viedoklis, ka mežu sfērā viss jau ir izpētīts un nav nekā, ko pētīt vairs, jo klimats mainās, mainās arī veģetācijas periods – tas kļūst garāks.

Z.D.: Lēmumiem ir jābūt balstītiem zinātnes pētījumos, ko panākt, tam atvēlot naudu, kuru pirms tam ir jāspēj nopelnīt.

Kāda būs LVM vieta meža nozares Latvijā attīstībā un izaugsmē nākamajos 5-10 gados?

Z.D.: Es būtu gandarīta, ja mēs varētu sasniegt nākamos līmeņus gan efektivitātē, gan produktivitātē, kā arī visas nozares eksporta ieņēmumos. Es redzu “Latvijas valsts mežus” kā visas Baltijas zaļo flagmani. Ceru, ka citu Eiropas valstu mežsaimnieki turpinās braukt pie mums mācīties un smelties pieredzi. LVM ir līderis, kur tiek panākti visaugsvērtīgākie rezultāti ar vismazākajiem iespējamajiem resursiem.

P.P.: Nākamo piecu gadu termiņa saimnieciskās darbības plāns jau ir zināms, jo šoreiz ļoti savlaicīgi – 2024. gada nogalē – Ministru kabinets ir akceptējis maksimāli pieļaujamo koku ciršanas tāmi galvenajā cirtē valsts mežos nākamajiem pieciem (2026.-2030.) gadiem. Tas ļauj savlaicīgi plānot un īstenot visa veida iepirkumus, vienlaikus koksnes pircējiem ir skaidrība, cik daudz un kādus sortimentus tirgū piedāvās LVM. Kokrūpniekiem un lauku uzņēmējiem īsti nepatika maksimāli pieļaujamās ciršanas tāmes samazinājums par 4%, kas piecu gadu laika summāri būs vairāki desmitu tūkstošu m³ apmērā. Nenoliedzami, ka tas ietekmēs – samazinās – arī LVM finansiālās darbības rādītājus un, visticamāk, arī valstij kā īpašniekam samaksātos dividenžu apmērus. Protams, būs jautājumi saistībā ar dažādiem nosacījumiem, ierobežojumiem, kurus valsts uztur spēkā. Noturēties tuvu maksimāli pieļaujamajam koku ciršanas apjomam būs izaicinoši, jo teju puse no visām LVM apsaimniekotajām teritorijām ir ar problemātisku augsnes nestspēju, kas saimniecisko darbību tajās ļauj veikt tikai sala vai sausas vasaras apstākļos. Tieši tāpēc tiks pievērsta papildu uzmanība mežu meliorācijas sistēmu atjaunošanai un jaunu izveidei, kāda Latvijā pēdējo 35 gadu laikā nav notikusi. Pašlaik sagatavošanas stadijā ir vairāki eksperimentāli projekti, kuru mērķis ir testēt to, cik gatava ir valsts pārvalde šādu ieceru īstenošanai, piemēram, saprātīgā termiņā izsniedzot attiecīgās atļaujas. Ceru uz birokratizācijas samazināšanas darba grupu un atbilstošu pasākumu plānu. Īstenojot ūdens sistēmas sakārtošanu, LVM ne vien būtiski uzlabo koku augšanas apstākļus un meža augšanas spējas, bet arī iegūst piekļuvi koksnes resursiem tur, kuri pašlaik tie teorētiski ir, bet praktiski nav pieejami. Vienlaikus šādu koksnes resursu pieejamība ir nozīmīgs faktors ne tikai kokrūpniekiem un valsts budžetam kā nodokļu maksājumu saņēmējam, bet arī valstij kā īpašniekam – dividenžu veidolā.

Iepriekšējos 25 gados LVM ir īstenojis klasisku attīstības scenāriju, taču nākamajos tas vairs nebūs iespējams. Ne tikai tāpēc, ka jau ir notikušas un, visticamāk, turpināsies ārējās vides pārmaiņas, bet arī tādas būs normatīvo aktu prasības. Tas nozīmē, ka attīstības ceļš nebūs asfaltēta šoseja, bet gan taka, kuras turpinājums varbūt vietām uzreiz nebūs pat ieraugāms.

Z.D.: Visiem būs jābūt elastīgākiem, jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes, jāseko līdzi jaunākajām tendencēm reģionā, Eiropā un pasaulē. Lai arī valda uzskats, ka mežsaimniecība ir ļoti konservatīva sfēra, tomēr nemainīgas ir tikai pamatlietas, viss pārējais piedzīvo transformāciju, ko rada jaunas zināšanas, jaunu tehnoloģiju rašanās un to ienākšana ikdienas darbībā.

Vai LVM varētu būt sava vieta koksnes ķīmiskās pārstrādes jaudu izvietošanai Latvijā?

P.P.: Savulaik LVM pēc īpašnieka – Latvijas valsts – uzstādījuma bija iesaistīti iecerētās, taču nerealizētās Ozolsalas celulozes rūpnīcas projektā. Arī pašlaik koksnes ķīmiskās pārstrādes jaudu izvietošana ir valsts interešu objekts, kurā LVM var būt kā izejvielas – koksnes resursu – piegādātājs. Ministru kabineta protokollēmumā ir noteikts: ja koksnes ķīmiskās pārstrādes investors izpilda noteiktus nosacījumus, tad valsts garantē konkrētu koksnes apjomu piegādes. Runa ir par papīrmalkas kvalitātes sortimentu, kura iegūstamais apjoms Latvijā pašlaik pārsniedz pārstrādājamo apjomu, un tādējādi tas tiek eksportēts. Protams, LVM pašlaik šādu pienākumu nav, jo nekas vēl nav ieguldīts un uzbūvēts.

Kopumā virziens – uz dziļāku koksnes pārstrādi – ir pareizs, tikai jautājums, kas tas būs par koksnes ķīmiskās pārstrādes produktu – degviela, koksnes šķiedra, celuloze. Viena rūpnīca gan ir tapšanas stadijā, taču uz to valdības attiecīgā programma par resursu piegādēm neattiecas.

Z.D.: Investori, arī koksnes ķīmiskajā pārstrādē, ir nepieciešami, jo ieguldījumi rada darba vietas, arī nodokļu maksājumus valsts budžetā.

P.P.: Latvijā joprojām ir ļoti daudz neizmantotu iespēju, jo valsts ir uzlikusi nepamatoti lielus žņaugus meža apsaimniekošanā. Tajā pašā Skandināvijā saimnieciski izmantojamie meži tiek apsaimniekoti ļoti intensīvi, bet Latvijā tas nav iespējams (to var tikai reģistrētajos plantāciju mežos). Latvijā vēl joprojām ir meži, kuros ir neproduktīvas vai mazproduktīvas audzes, kurās no saimnieka viedokļa izdevīgāk būtu nocirst un iestādīt augstvērtīgus koku stādus, kas būtu pamats pieprasītu koksnes resursu izaudzēšanai un vienlaikus īpašniekam dotu gana labu atdevi.

Jā, ir diskusijas par egles un bērza ciršanas vecumu, jo Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm, turklāt, kā liecina prakse, tad augstvērtīgi stādi komplektā ar atbilstošu kopšanu ļauj attiecīgai audzei labos apstākļos sasniegt zāģbaļķa un finierkluča diametru jau 40 gadu vecumā, bet nocirst (pēc vecuma) to varam tikai pēc vairākām desmitgadēm. Gan pētījumi, gan praktiķu secinājumi parāda, ka labi augoša un kopta egļu audze ir praktiski rezistenta (noturīga) pret kukaiņiem līdz aptuveni 40 gadu vecumam, bet vēlāk, kad koku augšanas ātrums samazinās, samazinās arī to vitalitāte, un mizgrauzis šādu audzi var nopostīt. Arī finansiālie ieguvumi ir daudz lielāki, ja pārdod egles astoņzobu migrauža neskartu, nevis ar tiem invadētu apaļkoksni. Tas, ka Latvijā likums neļauj meža īpašniekam pieņemt saprātīgu lēmumu par koku ciršanas vecumu, kā ir Skandināvijā, nav ne valstiski, ne saimnieciski izdevīgi, ne arī atbildīgi, jo zāģbaļķu un finierkluču vietā, kas maksā vairākas reizes dārgāk, nākas tirgot malku. Saimnieciskajos mežos intensīva saimniekošana ir zemes resursu efektīva izmantošana, nevis kaut kas slikts un kaitīgs, savukārt aizsargājamos mežos saimniekošana attiecīgi tiek plānota ar citu mērķi – bioloģiskā daudzveidība.

Vai LVM piedalās sarunās ar Södra par iespējamo tai piederošo meža zemju iegādi?

P.P.: Uzņēmums iesaistās projektos, kurus finansiāli spējam pacelt, taču šis nav tas gadījums, tāpēc arī LVM nerisina nekādas sarunas ar Södra par tai piederošo zemju iegādi.

Vai LVM neplāno pāriet pie jaunā biznesa, kas ir CO₂ bankas jeb oglekļa kredītu sistēmas?

P.P.: Nē, jo šis biznesa virziens vēl nav nobriedis, kaut arī izpētes darbi attiecībā uz oglekļa kredītu sistēmu tiek veikti.
https://www.db.lv/zinas/meza-nozarei-vel-ir-neizmantoto-iespeju-rezerves-521274
Izmantota Kristapa Kalna fotogrāfija oriģinālrakstam