Laiks pēdējiem centieniem panākt ES un “Mercosur”* vienošanos. Risks – atmežošana Dienvidamerikā

Ilgstošas problēmas, jo īpaši saistībā ar atmežošanas procesiem Brazīlijas Amazones lietus mežos, ir radījušas šķēršļus ES un Mercosur politiskā nolīguma noslēgšanai.

ES un Mercosur (*Dienvidu kopējais tirgus, kas pazīstams ar spāņu saīsinājumu Mercosur un portugāļu Mercosul, ir Dienvidamerikas tirdzniecības bloks, kas izveidots saskaņā ar Asunsjonas līgumu 1991. gadā un Ouro Preto protokolu 1994. gadā. Tā pilntiesīgās dalībvalstis ir Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Venecuēla ir pilntiesīga locekle, bet kopš 2016. gada 1. decembra tās dalība ir apturēta. Asociētās dalībvalstis ir Bolīvija, Čīle, Kolumbija, Ekvadora, Gajāna, Peru, Surinama un Čīle) vienošanās ir Eiropas Savienības un gaidāmās Spānijas prezidentūras ES Padomē prioritāte pirms samita ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, kas 17. un 18. jūlijā notiks Briselē.

Vai sarunas par šādu strīdīgu un vecmodīgu tirdzniecības nolīgumu varēs pabeigt līdz jūlija vidū paredzētajai sanāksmei? Cerības Briselē ir lielas, taču sarunas joprojām var izjukt.

“ES un Mercosur nolīguma noslēgšana satuvinās divus reģionus abpusēji izdevīgā partnerībā,” 7. jūnijā žurnālistiem sacīja tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, iepazīstinot ar atjaunoto darba kārtību, lai veicinātu attiecības ar Latīņameriku.

ES attiecības ar reģionu ir kavējušas progresu attiecībā uz Mercosur nolīgumu

Pēc gandrīz 20 gadus ilgušām sarunām starp Mercosur valstīm (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja un Paragvaja) un ES, 2019. gadā tika panākts abu reģionu tirdzniecības nolīgums. Tomēr ilgstošas problēmas saistībā ar ilgtspēju, jo īpaši attiecībā uz atmežošanu Brazīlijas Amazones lietus mežos, ir radījušas šķēršļus politiskā nolīguma pabeigšanai. Papildus tam V. Dombrovskis atzina, ka pastāv arī Mercosur valstu paustās raizes par Eiropas Zaļā kursa ietekmi uz tām.

Pēc Francijas Zaļo Eiropas Parlamenta deputāta Jannika Žadota (Yannick Jadot) domām, Zaļais kurss tiek uzskatīts par “neokoloniālisma formu, ar kuru Eiropa uzspiež savu programmu attiecībā uz klimatu, mežiem un cilvēkiem”.

Ilgtspējas instruments

Eiropas Savienība iesniedza Mercosur valstīm papildu “ilgtspējas instrumentu”, lai vides aizsardzību padarītu par nosacījumu tirdzniecības darījuma pabeigšanai. Taču Brazīlijas valdība iepriekš nosodīja Eiropas noteikumus kā “ļoti stingrus”, ziņo AFP. ES tagad gaida Mercosur atbildi uz ierosināto pasākumu, jo abu pušu sarunu vedēji tiksies jūnija beigās, mēģinot panākt vienošanos.

ES Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) dosies uz Brazīliju, Argentīnu, Meksiku un Čīli, lai iepazīstinātu ar jauno darba kārtību attiecībā uz ES un reģiona atjaunotajām attiecībām, un paredzams, ka Mercosur nolīgums būs viens no galvenajiem tematiem.

Jūnija pirmajā nedēļā Brazīlijas kreisi noskaņotais prezidents Luiss Inacio Lula da Silva (Luiz Inacio Lula da Silva) paziņoja, ka viņa valdība neparakstīs vienošanos bez korekcijām publiskā iepirkuma noteikumos, jo vienošanās ļautu ES un Mercosur uzņēmumiem piedalīties publiskā sektora iepirkumu konkursos kā “vietējiem” uzņēmumiem. Taču ES Komisija brīdināja, ka nevajadzētu atsākt sarunas.

“Komisijas vispārējais ieteikums ir nolīgumu neatjaunot. Sarunas par to ir notikušas ļoti ilgi,” sacīja Dombrovskis. “Ja mēs tagad atsāksim, izjauksim šo ekonomisko līdzsvaru, tas var atkal novest pie ilgām sarunām ar neskaidru iznākumu”.

Tikai pagājušajā gadā ES tirdzniecības apjoms ar Meksiku un Mercosur valstīm bija 240 miljardi eiro, kas veido 65% no kopējā tirdzniecības apjoma ar šo reģionu, norāda komisija.

“Stratēģiska nepieciešamība”

Jebkādi panākumi sarunās būtu īpaši svarīgi saistībā ar Spānijas prezidentūru ES Padomē, kas sāksies jūlijā.

Taču pat tad, ja līdz jūlija vidum tiks panākta kāda politiska vienošanās, Mercosur nolīguma ratifikācijas process būs ilgs un sarežģīts.

“Kopīgo politisko deklarāciju būs iespējams sagatavot līdz jūlijam. Taču ratifikācijas process joprojām nav skaidrs. Ja būs nepieciešama vienprātība, tad tas varētu būt sarežģīti,” EUobserver norādīja Francijas institūta Veblen vadītāja Matilde Duprē.

Kamēr Spānija ar Vācijas un Portugāles atbalstu aicina ātri pabeigt sarunas, tādas valstis kā Francija ir iestājušās pret brīvās tirdzniecības līguma ratifikāciju. Arī Austrijas un Nīderlandes valstu parlamenti ir pauduši bažas par tirdzniecības nolīguma ietekmi uz klimatu.

Lai gan Mercosur sarunas joprojām ir sarežģītas un grūtas, gaidāmā ES un CELAC [Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena] augstākā līmeņa sanāksme tiek uzskatīta arī par ģeopolitisku iespēju atjaunot attiecības ar šo reģionu pēc gadiem ilgas atsvešināšanās. Pēdējais ES un CELAC samits notika 2015. gadā.

“Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā stiprināt attiecības partnerībā starp ES un Latīņameriku, un Karību jūras reģiona valstīm ir stratēģiski nepieciešama,” uzsvēra ES ārpolitikas vadītājs Žozeps Borels (Josep Borrell), norādot, ka šī partnerība dažkārt ir bijusi “pašsaprotama” vai pat “atstāta novārtā”.

Atmežošanas un pesticīdu problēmas

Tikmēr pētījumā, ko trešdien pasūtīja Eiropas Parlamenta Zaļo partija, atklājās, ka Mercosur nolīgums un gaļas eksporta palielināšanās varētu izraisīt atmežošanu no 620 000 hektāru līdz 1,35 miljoniem hektāru platībā.

“Ja Mercosur tiks veicināta turpmāka cukura ražošana un etanola ražošana, ražotāji aizņems arvien vairāk zemes, īpaši ilggadīgo zālāju, un tas, protams, (...) arī veicinās atmežošanu,” sacīja viens no pētījuma autoriem Batists Bučinskis (Baptiste Buczinski). Turklāt pētnieki lēš, ka liellopu gaļas eksports varētu palielināties no 23 līdz 56 procentiem, radot neizdevīgus konkurences apstākļus Eiropas lopkopjiem.

Vienošanās palielinās tirdzniecības apjomu, bet tai būs arī negatīva ietekme uz veselības aprūpi un klimata piesārņojumu, jo palielināsies pesticīdu un antibiotiku lietošana, brīdināja Bučinskis.

Līdzīgas bažas pauda arī Eiropas Parlamenta deputāte no Beļģijas, Zaļo grupas pārstāve Saskija Brikonta (Saskia Bricmont), norādot, ka Brazīlija izmanto aptuveni 500 pesticīdu, no kuriem 150 ir aizliegti ES, un tas palielina risku, ka ES tiks importēti produkti ar šo pesticīdu atliekām.

“Nolīgumā nav piesardzības principa,” brīdināja S. Brikonta, piebilstot, ka produktiem, kas tiek importēti Eiropas Savienībā, ir jāievēro ES tiesību normas.

Laiks pēdējiem centieniem panākt ES un “Mercosur”* vienošanos. Risks – atmežošana Dienvidamerikā