Kvalificētu darbinieku trūkums rada problēmas enerģētikas pārejas realizēšanā. Eiropā kavējas māju un pilsētu pielāgošana klimata pārmaiņām. II daļa

2025. gada 21. janvāra raksta “Kvalificētu darbinieku trūkums rada problēmas enerģētikas pārejas realizēšanā. Eiropā kavējas māju un pilsētu pielāgošana klimata pārmaiņām” II daļa (noslēgums).

Sākums: https://www.zemeunvalsts.lv/kvalificetu-darbinieku-trukums-rada-problemas-energetikas-parejas

Diskusija par pielāgošanos klimata pārmaiņām būvniecības nozarē vēl tikai sākas

“Par šo jautājumu nozarē vairāk jādiskutē,” akcentē būvmateriālu ražotāja Holcim pārstāvji, kas piedalījās Starptautiskās Darba organizācijas organizētajā paneļdiskusijā, ANO klimata pārmaiņu konferencē COP29 Azerbaidžānā, piebilstot: “Mēs cieši sadarbojamies ar daudziem partneriem visā vērtību ķēdē, sākot ar arhitektiem, beidzot ar lietotājiem, daudz runājam par dekarbonizāciju, par aprites principiem, esam nopietni pievērsušies vides jautājumiem”.

Galvenie problēmu iemesli ir informācijas un finansējuma trūkums, norāda Vācijas Būvniecības nozares asociācija: “Būvniecības nozare ir atkarīga no klientiem, kas pasaka, kas ir nepieciešams,– runa ir par pilsētām, pašvaldībām, arī vietējiem uzņēmumiem. Problēma – ir pārāk maz datu par būvniecības prasībām nākotnē, vai nu attiecībā uz ūdens apsaimniekošanas sistēmām, vai vajadzībām renovēt ēkas, lai tās būtu noturīgākas pret klimata pārmaiņām”. Otrs šķērslis elastīgākai būvniecībai, izmantojot piemērotākus materiālus, ir izmaksas, “Vai mēs būvējam infrastruktūru, lai tā varētu izturēt plūdus? Mūsu klientiem jālemj, vai viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai būvētu klimatnoturīgi. Būvuzņēmumi to noteikti var izdarīt.”

“Grūts uzdevums nozarei”

Pielāgošanās pasākumiem nepieciešamo kvalificēto būvstrādnieku piesaiste būs grūts uzdevums. Nozare jau tagad saskaras ar ļoti nopietnu darbaspēka trūkumu. Daudz vienkāršāk varētu būt nodrošināt strādniekus ar pareizajām prasmēm.

Būvniecības nozare savā ziņā nedaudz labāk ir sagatavojusies adaptācijai klimata pārmaiņām nekā centieniem samazināt emisijas. Atšķirībā no klimata pārmaiņu seku mazināšanas, kur, ņemot vērā visas jaunās tehnoloģijas, pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas paaugstināšana ir potenciāli sarežģītāka, pielāgošanās jomā var redzēt mazāk tehnoloģisko inovāciju. Lielākajā daļā gadījumu pielāgošanās klimata pārmaiņām ir saistīta ar dabā balstītiem pasākumiem, lai mainītu publisko telpu vai ceļu segumu, piemēram, stādot vairāk koku vai izmantojot caurlaidīgākus segumus, teiksim, caurlaidīgāku cementu vai asfaltu, kas neprasa būtiskas izmaiņas prasmēs un zināšanās.

Dažos gadījumos pielāgošanās, piemēram, jumta sagatavošana, lai to pārvērstu zaļajā jumtā, nav “neiespējamā misija”. Viss jau šodien ir pieejams gan materiāli, gan būvniecības metodes.

Eiropas jumtu meistari (jumiķi) – soli priekšā pārējiem

Vienas profesijas pārstāvji ir dažus soļus priekšā citiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Eiropā – jumtu meistari jeb jumiķi.

“Pielāgošanās klimata pārmaiņām noteikti jau ir viena no galvenajām tēmām, jo mūsu darbam ir liela nozīme, būvējot zaļos jumtus un ūdens aizturēšanas jumtus, jo īpaši pilsētās,” norāda Vācijas jumiķu centrālā arodbiedrība (ZVDH). Pieprasījums ir liels, jo arvien vairāk pilsētu attīstības plānu paredz zaļos jumtus.

Ir nepieciešamas papildapmācības, jo jumtu apzaļumošanai vajag padziļinātas zināšanas par jumta konstrukcijām, statiku un būvfiziku. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad mērķis ir lietusūdens aizturēšana uz jumta, kur iepriekš bija svarīgi to pēc iespējas ātrāk novadīt.

“Vācijas duālā profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēma, kurā apvienota praktiskā un teorētiskā apmācība, nodrošina valstij labas iespējas risināt problēmas, ko būvniecības nozarei rada pielāgošanās klimata pārmaiņām,” uzskata Vācijas arodbiedrību apvienība.

Profesionālās izglītības un apmācības sistēmā māceklis tiek nodarbināts uzņēmumā un mācās darba vietā, vienlaikus apmeklējot nodarbības profesionālajā skolā. Šī sistēma nodrošina, ka nepieciešamos pielāgojumus darbā vai mācību programmās var noteikt un īstenot ātri un praktiski.

Vācijas jumiķu asociācija ZVDH skaidro, ka mācekļa prakses uzņēmumā laikā praktikanti tiek apmācīti darba vietā, apgūst teoriju arodskolā un piedalās praktiskajās nodarbības īpašās mācību telpās. Pat, ja mazs uzņēmums nenodarbojas ar zaļajiem jumtiem vai ūdens aizturēšanas jumtiem, tā mācekļi attiecīgās prasmes apgūst.

Valsts politika, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām

Izmantojot būvniecības noteikumus, standartus, publisko iepirkumu un pielāgošanās politiku, dalībvalstīm un ES iestādēm ir ievērojama ietekme uz to, cik labi Eiropa ir sagatavojusies klimata pārmaiņu radītajām problēmām.

Kā piemēru var minēt ES Ēku energoefektivitātes direktīvu, kurā iekļauti noteikumi par pielāgošanos klimata pārmaiņām un noturību ēku renovācijā un jaunbūvēs, kā arī Eirokodeksus – virkni Eiropas standartu, kas nodrošina vienotu pieeju ēku, inženierbūvju un būvizstrādājumu projektēšanai.

Daudzas politikas jomas, noteikumi un regulējumi tiek pieņemti valsts līmenī. Eiropas valstīs ir daudz drošības un kvalitātes standartu, kas nosaka, kā jābūvē mājas, sākot no ugunsdrošības līdz aizsardzībai pret troksni. Daudzi noteikumi ir novecojuši un nepiemēroti, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, secināts inženieru uzņēmuma Hauser (IBH) ziņojumā.

2024. gada beigās Vācijas valdība pieņēma stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas ietver pasākumus visās nozarēs. Būvniecības nozarē ierosināti dažādi pasākumi, piemēram, datu pieejamības uzlabošana par ēku klimata riskiem un būvniecības standarti, kuros ņemta vērā pielāgošanās, arī atbalsts inovācijām un pētniecībai. Vācijas valdība aicina federālās zemes un pašvaldības reformēt būvniecības noteikumus, lai palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām.

Viens no ieteikumiem ir aicinājums būvniecības uzņēmumiem un apvienībām nodrošināt papildapmācību par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tajā pievērsta uzmanība arī izglītības sistēmai. “Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu, koledžām un augstskolām, kā arī asociāciju un palātu vadītajiem tālākizglītības centriem vairāk jāpievēršas mācībām, apmācībai un tālākizglītībai par preventīviem būvniecības pasākumiem un ēku pielāgošanu,” teikts aicinājumā.

Vai iespējamais atbalsts meklējams ārvalstīs?

Vācijas būvniecības nozare jau tagad ir ļoti atkarīga no darba ņēmējiem, kas ieradušies no ārvalstīm. Valdība ir sākusi pievērsties darbaspēka migrācijai, jo vietējās sabiedrības novecošanās saasina kvalificēta darbaspēka trūkumu. Viens no piemēriem ir nesen izstrādātā kvalificēta darbaspēka stratēģija attiecībā uz Indiju, ko var vērtēt dažādi.

Stratēģijā teikts, ka līdzās veselības aprūpes nozarei kvalificētu darbinieku un praktikantu trūkst arī būvniecības un kvalificētu amatnieku jomā. Kā galvenais uzdevums dokumentā uzsvērta dekarbonizācija, bet nav minēta nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei. Tomēr, lai cik atšķirīga būtu dzīve un ekonomika Indijā un Vācijā, Indija ir viens no pasaules reģioniem ar vislielāko apdraudējumu no klimata pārmaiņām un šīs valsts iedzīvotāju pieredze un zināšanas Eiropai varētu noderēt. Skaidrs, ka tieši “īpašo speciālistu” piesaiste ir visnotaļ hipotētiska.

“Mums noteikti ir vajadzīgs vairāk kvalificēta darbaspēka, lai īstenotu pielāgošanos klimata pārmaiņām,” norāda Vācijas jumiķu asociācijā. Lai gan amatniecības uzņēmumi šobrīd saskaras ar potenciālo darbinieku prasmju trūkumu, jumta darbu veicēji pēdējos gados ir novērojuši pastāvīgu mācekļu skaita pieaugumu, daļēji pateicoties centieniem reklamēt darbu šajā nozarē.

Speciālisti atzīst, ka nākotnē noteikti paredzams pieņemt darbā cilvēkus no citām valstīm: “Pašlaik mēs runājam par atbalstu projektiem, lai ārvalstnieki ierastos pie mums un viņiem būtu iespēja strādāt jumiķa amatā.”

Problēmas ir identificētas, tiek meklētas iespējas sarežģītos jautājumus risināt pēc iespējas ātrāk. Kā tas notiks praksē – redzēsim visai drīz. Šobrīd Eiropas Savienībā ir sākusies politisko uzstādījumu maiņa gan Zaļā darījuma īstenošanas, gan sociālo, vides un ekonomisko jautājumu risināšanai. Īpaša ietekme ir vērienīgajai ģeopolitiskajai nestabilitātei un nekontrolētai iespējamo nākotnes scenāriju mainībai. Eiropas iedzīvotāji ir nokļuvuši dramatiskā sociālpolitiskā komforta samazināšanās virpulī, kas ietekmē gan cilvēkus personīgi, gan ikvienu tautsaimniecības nozari – un ne jau tikai klimata izmaiņas vai oglekļa emisijas…