Krievijas kokmateriālu ražošanas giganti saskaras ar lielām problēmām

Daudz tiek runāts par “vārgajām” sankcijām pret Krieviju un nespēju ietekmēt šo valsti, lai pārtrauktu karu Ukrainā, tomēr, situāciju nevar vērtēt tik viennozīmīgi. Šobrīd Krievija saskaras ar ļoti ievērojamām grūtībām ar meža nozari saistītajos ražošanas sektoros.

Krievijas kokmateriālu ražošanas sektoru, kura apgrozījums kādreiz sasniedza 20 miljardus ASV dolāru gadā, gaida dramatiskas izmaiņas. Situāciju krasi pasliktina pieprasījuma kritums Ķīnā, kas Krievijas kokrūpniecībai kritiski samazina turpmākās izaugsmes un attīstības iespējas. Kokmateriāli ir viena no Krievijas svarīgākajām eksporta preču nozarēm – pirms kara ar Ukrainu Krievija bija viena no pasaules lielākajām kokmateriālu ražotājām, katru gadu uz pasaules tirgiem eksportējot kokmateriālus un koksnes izstrādājumus vairāk nekā 30 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Krievijas lielākajiem kokmateriālu uzņēmumiem var draudēt darbības pārtraukšana, jo nozare cieš no pretkara sankcijām. Pieprasījuma samazināšanās Ķīnas tirgū un rubļa kursa straujš kāpums pamudināja Krievijas Celulozes un papīra rūpniecības organizāciju un uzņēmumu asociāciju rakstīt vēstuli Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministram D. Manturovam, aicinot valdību atļaut uzņēmējiem izveidot “operatīvo štābu” ministrijā, lai “normalizētu nozares darbību”.

Krievijas izdevumā Kommersant publicētajā vēstulē krievu kokmateriālu ražošanas nozares uzņēmēji brīdina, ka kokrūpniecība un meža nozare kopumā “piedzīvo vienu no saspringtākajiem periodiem tās vēsturē”. Kopējais koksnes ieguves apjoms Krievijā samazinājies par 13% salīdzinājumā ar 2021. gadu (pirms sankciju ieviešanas pret Ukrainu, visvairāk skartas celulozes ražošana – samazinājums par 3%, zāģmateriāli – samazinājums par 11% un finiera ražošana – samazinājums par 23%.

Koncerns Segezha Group, kas reiz bija pasaules otrs lielākais daudzslāņu papīra ražotājs, pagājušajā gadā bija spiests pārstrukturēt aizdevumus samazināto ražošanas apjomu, zemo cenu un augsto izmaksu dēļ. Situācija pasliktinājās rubļa kursa kāpuma – par 22% pret ASV dolāru – un uzņēmumu nodokļu paaugstināšanas – no 20% līdz 25%, dēļ. Krievijas uzņēmumu vadītāji norāda uz pieprasījuma samazināšanos vietējā tirgū un tam sekojošo cenu kritumu, kā arī grūtībām strādāt Ķīnā, kur tirdzniecības kara ar ASV dēļ samazinās ekonomiskā aktivitāte un turpinās stagnācija būvniecībā. Ķīnas ekonomikas palēnināšanās ierobežo Krievijas kokmateriālu tirdzniecību. Valsts arvien vairāk ir atkarīga no Ķīnas kā lielākās tirdzniecības partneres, lai izdzīvotu pretkara sankciju apstākļos.

Arhangeļskas likumdošanas asamblejas priekšsēdētājs A. Djatlovs brīdināja, ka augstā bāzes likme, ko noteikusi Krievijas Centrālā banka, ir izraisījusi pieprasījuma samazināšanos pēc visiem produktu veidiem. Tā kā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, cenas turpina kristies. Tā paša iemesla dēļ samazinājies pieprasījums pēc importa precēm, kas izraisījis strauju konteineru kravu pārvadājumu tarifu pieaugumu eksportam. Zemais dolāra kurss kopā ar dārgajām kravu pārvadājumu izmaksām padara Krievijas celulozes un papīra eksportu nerentablu, kas rada spiedienu uz iekšzemes tirgu.

“Situācija ir sarežģīta,” atzīst ULK grupas izpilddirektors V. Butorins: “Nav pārdošanas iespēju granulām, papīrmalkai un koksnes šķeldai.” Koncerna Segezha Group pārstavji uzsver, ka kokrūpniecības nozari negatīvi ietekmē smagā ekonomiskā situācija, kuras pamatā ir eksporta grūtības, problēmas būvniecības nozarē, pieprasījuma samazināšanās, loģistikas tarifu pieaugums un aktīvu darbības efektivitātes samazināšanās. Krievijas Centrālās bankas augstā procentu likme un valūtas kurss ietekmē ļoti daudzus ar ražošanas procesiem un produktu pārdošanu saistītus faktorus. Tikai monetārās politikas atvieglojumi varētu dot impulsu uzņēmumu atveseļošanai šajā darbības nozarē.

Rublis, kas ir nostiprinājies par 22% pret ASV dolāru, kopā ar pieaugošajām materiālu izmaksām, tostarp finierim, MDF un skaidu plātnēm, “apdraud” Krievijas kokrūpniecību.

Krievijas ekonomikas eksperti norāda, ka spēcīgais rublis var būt makroekonomiskās stabilitātes pazīme, tas, tomēr, grauj Krievijas preču eksportētājus. Spēcīgais rublis kaitē eksporta iespējām, padarot sūtījumus mazāk pievilcīgus un paaugstinot produktu cenas ārvalstu tirgos. Eksperti norāda, ka pieaugošais imports Krievijā rada papildu spiedienu uz vietējiem ražotājiem, kuri cīnās, lai viņu uzņēmumi nebankrotētu.