Koksnes pārdošanas biznesu sākt ir viegli, grūti to veiksmīgi turpināt

Somijā kokmateriālu iepirkuma līgumos tiek samazināta koksnes pircēja atbildība par līguma nepildīšanu, norāda Somijas Lauksaimniecības produktu ražotāju un meža īpašnieku centrālās savienības (MTK) juriste Laura Harjunpē, uzsverot: “Meža īpašniekiem ir viegli uzsākt kokmateriālu tirdzniecību, bet ir grūti veikt veiksmīgus darījumus ar koksni un ilgākā laika posmā.”

Koksnes tirdzniecības ēnas puses atklājās septembra vidū, kad kļuva zināms, ka meža nozares uzņēmums Stora Enso ir atsaucis piedāvājumus koksnes iepirkšanā, lēmumu pieņemot, neskatoties uz to, ka koksnes piedāvājumu pieņemšanas termiņš vēl nebija beidzies un saskaņā ar likumu pirkuma piedāvājums ir saistošs, jo saņēmējam ir bijis laiks ar to iepazīties.

Kāda ir koksnes pārdevēju pozīcija koksnes tirgū? Vai koksnes tirgus, tomēr, ir pilnībā koksnes pircēju rokās? “Lielā mērā, jā!” uzsver L. Harjunpē un MTK nodaļas vadītājs Pauli Rintala.

“Koksnes tirdzniecības t.s. sākumpunkts ir ļoti pretrunīgs un specifisks. Ja vēlaties pirkt dzīvokli, automašīnu vai piena kannu, pārdevējam vienmēr ir noteikta preces cena. Koksnes tirgū cenu galvenokārt nosaka pircēji,” informē P. Rintala.

L. Harjunpē tam piekrīt: “Cenas lielā mērā nosaka pircējs. Pircēji paši sastāda līgumus un piedāvā meža īpašniekiem, faktiski, standarta nosacījumus. Vairumā gadījumu koksnes tirdzniecības aspektos meža īpašniekam iespējas ko mainīt savā labā ir diezgan nelielas, vai to nav vispār.”

Kā meža īpašnieki var pasargāt sevi, veicot darījumus ar koksni?

L. Harjunpē mudina meža īpašniekus rūpīgi izlasīt kokmateriālu darījumu līgumu vispārējos noteikumus un nosacījumus.

“Mazais drukātais teksts līguma beigās ir kaitinošs. Pašā līgumā ir vienošanās tikai par galvenajiem punktiem. No jurista viedokļa lietas būtība bieži vien ir atrodama vispārējos noteikumos un nosacījumos.”

Koksnes pārdošanas līgumu pamatnosacījums ir: spēkā ir teksts, ko raksta faktiskajā līguma dokumentā, pat ja vispārīgajos noteikumos un nosacījumos teikts citādi. Vispārīgie noteikumi un nosacījumi ir jāievēro, ja tajos ietvertie jautājumi faktiskajā līguma dokumentā nav rakstīti citādi.

L. Harjunpē atgādina, ka koksnes pircēji regulāri atjaunina vispārējos noteikumus un nosacījumus. Atjaunošanas pamatmērķis ir samazināt koksnes pircēja atbildību par iespējamajiem zaudējumiem.

“Meža nozares prakse jau ilgstoši ir šāda: ja koki netiek pilnībā vai daļēji nocirsti līguma termiņā un nav, piemēram, nepārvaramas varas, koksnes pircējs samaksās cenu par kokiem saskaņā ar līgumu. Ir bijuši mēģinājumi samazināt kompensācijas apmēru vai pat pilnībā to atcelt,” norāda L. Harjunpē.

Saskaņā ar viņas teikto, daži koksnes pircēji līguma noteikumos ir pievienojuši arī punktu, kurā norādīts, ka koki, kas netiek nocirsti attiecīgajā platībā, ir kokmateriālu pircēja īpašums.

“Rezultātā pārdevēja mežā aug pircējam piederoši koki, pircējam vairs nav tiesību tos iegūt saskaņā ar līgumu. Tas ir absurdi. Kopumā ir apšaubāmi, vai koksnes pircējs mainītu savu nostāju attiecīgajā situācijā un, piemēram, kompensētu pārdevējam koksni , kas palikusi “uz celma” viņam piederošajā mežā”

L. Harjunpē uzskata, ka koksnes tirdzniecības līgumu lasīšanu apgrūtina fakts, ka darījuma pušu tiesības un pienākumi bieži vien ir “izkaisīti” pa visu līgumu. Parasti situāciju sarežģī nevis kāds atsevišķs nosacījums, bet gan vairāku nosacījumu kombinācija.

Dažādi riski

Piemēram, līgumā ne vienmēr ir norādīts, ka kokmateriālu pircējam ir pienākums maksāt koksnes pārdevējam kompensāciju, ja koki netiek nocirsti. Tomēr līgumā var būt norādīts, ka kokmateriālu pārdevējam ir pienākums atmaksāt koksnes pircēja veikto avansa maksājumu, ieskaitot procentus, ja koki netiek nocirsti. Tā nav godīga pieeja.

“Šādā situācijā koksnes pircējs tirgus risku pārnes uz koksnes pārdevēju, un var gadīties, ka koksnes pircējs pelna naudu uz pārdevēja saistību rēķina. Šādi līguma noteikumi nepavisam neatbalsta koksnes pārdevēja tiesisko paļāvību līguma izpildē,” uzsver Laura Harjunpē.

Ir vērts uzmanīgi sekot kokmateriālu pārdevējam noteiktajiem pienākumiem, kas ir minēti līgumā. Ir svarīgi rūpīgi izpētīt, piemēram, pamatojumu līguma termiņa pagarināšanai un to, kas un kādā apmērā atlīdzinās koksnes ieguves laikā nodarīto kaitējumu. L. Harjunpē norāda: ja meža īpašnieku šajā jautājumā kaut kas uztrauc, ir vērts nekavējoties sazināties ar kokmateriālu pircēju.

Gan Laura Harjunpē, gan Pauli Rintala norāda, ka pašlaik kokmateriālu tirgū darbojas daudz dažādu, arī problemātisku dalībnieku, tāpēc meža īpašniekiem ieteicams pārliecināties, ka koksnes pircēja finanses ir sakārtotas.

“Ir bijušas ziņas par uzņēmumu pārstrukturēšanu un bankrota pieteikumiem. Ja ar šādu uzņēmumu noslēdz kokmateriālu pārdošanas līgumu, sliktākais, kas var notikt: koki tiek nocirsti, bet nauda netiek pārskaitīta. Ja likvidācijas procesā esošam uzņēmumam vēlāk parādās nauda, tā var tikt izmantota bankrota procesa noslēgšanā un samaksāta citam neatraidāmajam kreditoram, nevis meža īpašniekam,” skaidro L. Harjunpē.

Pauli Rintala norādīja, ka pēdējos gados ir parādījušies jauni koksnes tirgus dalībnieki, īpaši jaunāku mežu apsaimniekošanā, kopšanas un retināšanas cirtēs, kā arī enerģētiskās koksnes ieguvē.

“Tie var būt diezgan mazi uzņēmumi. Tieši par viņiem meža īpašniekam vajadzētu būt informētam par maksājumiem un to maksātspēju. Baļķu un papīrmalkas tirgos jau ilgu laiku ir bijuši noteikti stabili dalībnieki. Piemēram, neesmu dzirdējis, ka būtu bijuši kādi maksājumu kavējumi, bet tie ir īpaši saistīti ar enerģētiskās koksnes tirgu,” norāda P. Rintala.

Kopumā Somijas kokmateriālu tirgus darbojas labi, uzsver abi MTK speciālisti – L. Harjunpē un P. Rintala. Tomēr, pēc Pauli Rintalas domām, meža īpašniekiem jāatceras, ka viņiem nav pienākums obligāti pārdot koksni.

“Daudzi meža īpašnieki domā: tiklīdz viņi ir pieprasījuši piedāvājumu no uzņēmuma, ir pienākums slēgt darījumu par kokmateriālu pārdošanu. Tas noteikti tā nav. Ja pirmajā reizē nav pieņemama un izdevīga piedāvājuma, meža īpašnieks var pieprasīt jaunu cenu piedāvājumu.”

Par Somijas Lauksaimniecības produktu ražotāju un meža īpašnieku centrālo savienību (MTK)

MTK ir nevalstiska organizācija, kas pārstāv lauksaimniekus, mežu īpašniekus un lauku uzņēmējus Somijā. 2017. gadā MTK svinēja savu 100 gadu jubileju, vienlaikus atzīmējot Somijas neatkarības 100 gadu jubileju.

MTK ir vairāk nekā 316 000 biedru, kas sastāv vietējās lauksaimniecības produktu ražotāju organizācijās un reģionālajās mežu apsaimniekošanas asociācijās. Visas biedru aktivitātes un uzņēmumu darbība ir balstīta atjaunojamo dabas resursu izmantošanā ilgtspējīgā un ekonomiski atbildīgā veidā.

Reģionālās aktivitātes un interešu lobēšanu veic 14 Somijas provinču MTK arodbiedrības un 59 mežu apsaimniekošanas asociācijas. Saskaņā ar Helsinku Universitātē nesen veikto pētījumu, MTK tiek uzskatīta par vienu no trim ietekmīgākajām interešu grupas pārstāvošu organizāciju Somijā.

MTK ļoti svarīga partnerorganizācija ir SLC (Svenska lantbruksproducenternas centralförbund). Tā ir interešu grupu apvienība, kas pārstāv zviedru valodā runājošos Somijas lauksaimniekus, mežsaimniekus un lauksaimniecības uzņēmējus. SLC apvieno aptuveni 10 000 lauksaimnieku, 18 500 meža īpašnieku un simtiem citu lauksaimniecības nozares uzņēmēju zviedru valodā runājošajos Somijas reģionos.

Ar ko nodarbojas MTK?

MTK veic plašu interešu uzraudzību tās biedru labā. Papildus lauksaimniecības un mežsaimniecības politikai organizācijas mērķis ir veicināt lauku uzņēmējdarbību. Vides un zemes politikas jautājumos MTK darbojas saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Patērētāju interešu veicināšana ir kļuvusi par būtisku MTK darbības jomu – 2007. gadā MTK izveidoja Pārtikas kultūras tiesībsarga amatu ar uzdevumu popularizēt un veicināt somu virtuves tradīcijas.

MTK svarīgākais darbarīks ir ekspertīze, ar ko tā ietekmē lēmumus starptautiskā un nacionālā līmeni. Centrālās savienības galvenie uzdevumi ir interešu politiskā un sociālā uzraudzība – biedru interešu pārstāvniecība lauksaimniecības un mežsaimniecības jautājumos, biedriem piederošo uzņēmumu problēmu risināšana nodokļu, finansēšanas un juridiskajos jautājumos, vides un zemes politikas veidošana, arī sociālā politika.

Somija ir Eiropas Savienības vistālāk Ziemeļos esošā lauksaimniecības valsts

MTK mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas lauksaimniecības politika veicinātu lauksaimniecību, kuras pamatā ir ģimenes saimniecības, garantējot lauksaimniekiem pienācīgu dzīves līmeni arī nākotnē. Somijas lauksaimniecība, kas respektē cilvēku tiesības, dzīvnieku labturību un vidi, ir nepieciešama un būtiska arī Eiropas Savienībai.

Meža īpašnieku organizācija

Somija ir ģimenēm piederošu mežu zeme. Divas trešdaļas Somijas mežu pieder un tos pārvalda privātpersonas. MTK mērķis ir veicināt ģimenes mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju, ietekmējot mežu un ekonomikas politiku. Meža īpašnieku organizācijas aizstāv reģionālās intereses. Meža apsaimniekošanas asociācijas palīdz meža īpašniekiem praktiskos mežsaimniecības jautājumos un aizstāv meža īpašnieku intereses vietējā līmenī.

Uzņēmējdarbība veidojas zemes ilgtspējīgā izmantošanā

Arvien vairāk MTK biedru ir lauku uzņēmēji. Papildus tradicionālajai lauksaimniecībai katra trešā saimniecība veic arī citu uzņēmējdarbību, kas dod ievērojamus ienākumus. Lauku uzņēmējdarbība MTK aktivitātēs ietver arī cita veida uzņēmējdarbību, kas tiek veikta saistībā ar lauku un meža saimniecību materiālo un nemateriālo resursu pārstrādi tirgū realizējamos pakalpojumos un produktos. Lauku uzņēmējiem ir dažādas uzņēmējdarbības jomas, piemēram, tūrisms, transporta pakalpojumi, bioenerģijas ražošana un zirgkopība.

Vides aizsardzība un zemes izmantošana

MTK mērķis ir piedalīties vides un zemes politikas jautājumos. Zemes izmantošanas ziņā zemes īpašnieku tiesību uzraudzība ir viena no organizācijas galvenajām jomām. Papildus uzņēmēju interešu aizstāvībai, mūsdienās vides politikā tiek uzsvērta aktīva līdzdalība dabas aizsardzības procesos. Ilgtspējīga lauksaimniecība ir ekonomiska, saglabā dabas vērtības un veicina cilvēku sociālo un kultūras labklājību. Zemes un meža īpašnieki, kas pelna iztiku, izmantojot dabas resursus, jau izsenis apzinās vides nozīmi. Viens no viņu principiem ir cienīt dabu un veicināt tās produktivitāti, racionāli izmantojot dabā iegūstamos resursus.