Klimatneitrālā Latvija. Paradumi ir "lauzti"

Dziļi, dziļi meža biezoknī (jo pēc ciršanas aizlieguma Latvijas mežu īpatsvars sastāda 90% teritorijas) jauns puisēns, mižgrauža sagrauztu sausu baļķu mājiņā pilda skolā uzdotos uzdevumus. Tā kā šodien vēja nav
un saule arī norietējusi, vecmāmiņa uz velotrenažiera ar dinamomašīnu ražo zaļo enerģiju rūterim un datoram. Kā jau vecai gāzlaidei, pa brīdim ražojas metāna gāzītes. Lai tās nebojātu ekoloģisko stāvokli, vecmāmiņa ir pievienota gāzes balonam. Viņa trauksmaini skatās uz pulksteni, jo drīz no darba jāpārrodas viņas meitai - puisēna mātei. Līdz tam laikam ir jāpaspēj saražot pietiekami daudz metāna, lai varētu sagatavot ģimenei vakariņas. Par rītdienu vecmāmiņa ir priecīga, metereologi sola vēju - tātad rīt uz trenažiera mocīties nevajadzēs, taču ir jādomā, kā tēvs tiks uz darbu, jo vienīgā stiga, kas savieno ar pilsētu tajā pašā laikā ir gan ceļš uz pilsētu, gan vēja ģeneratoru uzstādīšanas vieta, jo viss pārējais, kā iepriekš minēju, ir mežs. Tēvam ir elektromobilis, kas izgājis nulkarbona sertifikāciju. Virsbūvei tērauds netika izmantots, jo tas prasa energoapstrādi un satur oglekli. Tāpat arī alumīnijs, kā ļoti energoietilpīgs, nedrīkst tikt izmantots. Tāpēc sertifikāciju izgāja tikai mizgrauža sagrauztais baļķis, jo tas bija jāizmanto, nededzinot, t.i. neemitējot CO2.
Vakariņās šodien ģimenei būs ekoloģiski audzēti zirņi, jo tuvojas ziema, kad būs nepieciešama apkure. Zirņi nāk no pašu dārza. Tā kā ūdens sūknēšana no akas prasa enerģiju, tad bez liekas vajadzības tas netiek tērēts. Pa lielām vajadzībām uzreiz pa taisno tiek iets uz zirņu dobi, lai nodrošinātu aprites ekonomiku. Paēdot vakariņas, visa ģimene iet laimīga gulēt, pirms tam pieslēdzoties pie metāna uzkrāšanas. Viss
iet pēc plāna, izskatās, ka, ja ziema nebūs auksta, un auksta tā nebūs globālās sasilšanas dēļ, kurināmais ziemai būs sagādāts. Ģimenes paradumi ir "lauzti" jau vairākus gadus, tāpēc visi ir laimīgi un klimatneitrāli...


