Klimatam labvēlīgi, vai, tomēr, nē?

Somijas uzņēmums Hiiliporssi Oy (Oglekļa birža) sola, ka kūdrāju atjaunošana labvēlīgi ietekmēs klimatu. Savukārt, Luke (Somijas Dabas resursu institūts) pētījumā konstatēts, ka kūdrāju atjaunošana veicina klimata sasilšanu. Abi apgalvojumi ir patiesi, bet vērtējot atšķirīgā laika periodā.

Somijas Dabas aizsardzības līgas dibinātā un tagad patstāvīgi darbojošamies sabiedrība Hiiliporssi Oy vāc naudu nosusināto kūdrāju atjaunošanai, solot ieguvumus arī klimata jomā.

Nesen veiktā Luke pētījumā konstatēts, ka, atjaunojot mežainus purvus atklātā vietā, klimats sasils laikposmā līdz pat simts gadiem.

To lasot, šķiet, ka Hiiliporssi Oy solījumi ir pretrunā jaunākajiem pētījumiem. Saskaņā ar Risto Sulkavas, uzņēmuma kūdrāju eksperta, teikto, pretrunu nav, jo tiek runājats par diviem dažādiem laika periodiem.

Luke aplūkoja koku saistīto, ātri cirkulējošo oglekli. Tas cikliski mainās starp augiem un atmosfēru laika periodā no viena gada līdz dažiem gadsimtiem. Tātad kokos piesaistītais ogleklis nesamazina oglekļa daudzumu atmosfērā, jo tas pats koksnes daudzums sadalās vai sadeg, tāpat kā aug – gadsimtu vai ilgāk.

Savukārt ogleklis, kas tiek pārnests uz kūdru, izdalās no atmosfēras un atvēsina planētu. Kūdrā esošais ogleklis ir ceļā no atmosfēras caur augiem un kūdras slāni uz zemes garozu. Ilgajā ciklā ogleklis saglabājas tūkstošiem vai miljoniem gadu.

Metāna emisijas ir īstermiņa problēma

Risto Sulkava atzīst, ka kūdrāju atjaunošanas procesā izdalās atmosfēru sasildošais metāns, apgalvojot, ka tā uzskatāma par problēmu tikai dažus pirmos gadus pēc atjaunošanas. Metāns ir īslaicīga siltumnīcefekta gāze, kas vienādā daudzumā izdalās un sadalās pēc pirmajiem desmit gadiem.

Pēc R. Sulkavas teiktā, metāna izdalīšanos var samazināt, ja, aizberot grāvjus, gruntsūdens līmenim neļauj paaugstināties līdz sūnu slāņa virskārtai, ūdenim paliekot 5-15 cm dziļumā zem sūnu slāņa.

“Šādā gadījumā simbiotiskās baktērijas, kas atrodas sūnu šūnās, uztver metānu un izmanto to savām dzīvības funkcijām.”

R. Sulkava norāda arī uz oglekli, kas nokļuvis ūdenstilpēs. Siltumnīcefekta gāzu aprēķinos, pēc viņa vārdiem, nav iekļauta ietekme uz ūdenstilpēm, kuras nosusina un no kurām noplūst daudz humusa, organisko vielu un barības vielu. Somijas ezeri izdala daudz vairāk metāna nekā Kanādas ezeri, norādīja profesors.

Pēc Pāvo Ojasena (viens no Somijas Dabas resursu institūta Luke kūdrāju atjaunošanas pētījuma autoriem) domām, starp institūta pētījumu un Hiiliporssi Oy apgalvojumiem nav būtisku pretrunu.

“Ogleklis, kas nonāk ūdenī, ir iekļauts siltumnīcefekta gāzu aprēķinos, pieņemot, ka lielākā daļa oglekļa no ūdenstilpēm nonāk atmosfērā. Zemes izmantošanas veida ietekmi uz metāna emisijām gan ir ļoti grūti novērtēt.”

Par Hiiliporssi Oy

Hiiliporssi Oy (Oglekļa birža) ir neatkarīga sabiedrība ar ierobežotu atbildību, ko nodibinājusi Somijas Dabas aizsardzības līga, kas no uzņēmumiem un citām organizācijām vāc finansējumu kūdrāju atjaunošanai.

Risto Sulkava ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Heikki Susiluoma – izpilddirektors, abi ir bijuši Somijas Dabas aizsardzības līgas priekšsēdētāji.

Uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā bija 7000 eiro, nākamajā gadā tas pieauga līdz 141 000 eiro. Saskaņā ar jaunākajiem finanšu pārskatiem uzņēmuma apgrozījums samazinājies līdz 55 000 eiro.