Klimata aktīvisti cer, ka dalībvalstu mežus aizsargās stingrāki ES tiesību akti, ja valdības to nedarīs

zemeunvalsts.lv komentārs

Nez', vai kāds ir domājis, vai un kā eiropeiskā dabas aizsardzība iekļauj (vai izstumj) cilvēku. Rakstā faktiski nav skarta problēma, ko redzam jau galējās izpausmēs – karš. Nepamanot, ka ļoti daudzas zaļos papīrīšos un ar zaļu lentu aptītas aktivitātes pamatu pamatos atbalsta Krievijas un Baltkrievijas oficiālo politiku, Eiropas aktīvisti liek uz sevi paskatīties no cita skatpunkta. Ja žoga nebūs, ja nāks, kas grib, kāda garantija, ka pēc kāda laika pa aktīvista bruģēto ceļu nebrauks vecs vai jauns, bet tanks? Varbūt žūksnīti aktīvistu derētu nosūtīt uz Ukrainas laukiem un mežiem, lai palūkotos, kas tur notiek? Laukos ir mīnas, šāviņi un bedres, mežus kāds tīši aizdedzina... Paēdusī Eiropa, kas nereti izdomā problēmas, lai kaut kā sevi nodarbinātu, aizmirsusi nodarbināt smadzenes. Rezultāts redzams. Treknums un kūtrums domāšanā noteikti nav tās eiropeiskās vērtības, ko domājam par labām esam. Diemžēl, tās top vairākumā.

Gada sākumā Polija sāka mežizstrādi vienā no Eiropas senākajiem mežiem – Belovežas gāršā, lai būvētu 190 kilometru garu sienu gar robežu ar Baltkrieviju un šādi apturētu bēgļus. "Tas ir gandrīz sešus metrus augsts. Tā pamatos ir betons, augšā – dzeloņstieples," sacīja Augustīns Mikoss no vides organizācijas "Darbnīca visām būtnēm", kas bieži konfliktējusi ar Polijas valdības meža politiku.

Valdības veikto izmaiņu dēļ vides aktīvistiem ir ierobežoti juridiskie ceļi Polijas tiesās.

Klimata aktīvisti cer, ka, Eiropas Savienībā, cenšoties panākt stingrāku mežu apsaimniekošanas un aizsardzības regulējumu, dalībvalstis būs spiestas vairāk pievērsties dabas aizsardzībai. Dažas no tām jau ir iesūdzētas tiesā par noteikumu neievērošanu. (...)
Izmantota Miķeļa Taukača fotogrāfija