Kas ir bioogles? Kāpēc to ietekme uz klimatu lauku saimniecībās un mežos ir tik pozitīva?

Bioogles var palīdzēt lauksaimniekiem sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju neto līmeni. Šī oglekļa sekvestrācijas tehnoloģija ir īpaši veiksmīga slāpekļa oksīda emisiju samazināšanā.

Nesen veiktajā pārskatā par vairāk nekā 200 pētījumiem, kas veikti lauka apstākļos visā pasaulē, tika aplūkota dabiskos procesos balstītas oglekļa sekvestrācijas tehnoloģijas ietekme uz lauksaimniecības emisijām. Rezultāti bija daudzsološi.

No organiskajiem atkritumiem ražotās bioogles ir īpaši “veiksmīgas” slāpekļa oksīda emisiju samazināšanā, atklājuši Ohaio štata universitātes (ASV) pētnieki. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā Journal of Environmental Quality, uzsvērtas arī citas bioogles priekšrocības, tostarp, tās spēja optimizēt augsni.

Autori cer, ka viņu pētījums palīdzēs veicināt bioogles komercializētu izmantošanu un ieviešanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Saskaņā ar organizācijas World in Data datiem lauksaimniecība, mežsaimniecība un zemes izmantošana rada vairāk nekā 18% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, no kurām 3,5% ir saistīti ar ražas sadegšanu.

Kas ir bioogles?

Bioogles veidojas, biomasu, piemēram, kritušus koku zarus un kultūraugu atliekas, karsējot 200-400 °C temperatūrā ar nelielu skābekļa daudzumu vai bez skābekļa, pirolīzes procesā.

Pirolīzē organiskie atkritumi termiski sadalās cietā oglekļa atlikumā, ko arī sauc par bioogli. Oglekļa uzglabāšana stabilā cietā formā novērš tā sadalīšanos. To var uzglabāt augsnē simtiem vai tūkstošiem gadu.

Ja lauksaimnieki atstāj kultūraugu atliekas uz lauka, lai tās sadalītos, tikai aptuveni 10-20% no atliekās esošā oglekļa nonāk atpakaļ augsnē. Pārstrādājot augu atliekas biooglēs un iestrādājot augsnē (laukā), aptuveni 50% no oglekļa tiek uzkrāti stabilā formā.

Šis process mazina emisijas, ko rada organiskie atkritumi, kurus sadedzina vai atstāj sadalīties, jo abos gadījumos rodas siltumnīcefekta gāzes.

Izmantojot biogles, augi absorbē siltumnīcefekta gāzes arī tieši no atmosfēras. Turklāt tās var izmantot kā augsnes piedevu, lai uzlabotu drenāžu, aerāciju, augu veselību, ražas kvalitāti, kā arī ūdens un barības vielu aizturēšanu.

Cik efektīva ir bioogļu ietekme uz lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanu?

Slāpekļa oksīds, metāns un oglekļa dioksīds ir siltumu uztverošas gāzes, kas izraisa Zemes atmosfēras sasilšanu.

Pētījumā konstatēts, ka, samazinot emisijas to rašanās vietā un vienlaikus uzlabojot oglekļa piesaistītāju, kas tās absorbē, šajā gadījumā – oglekļa krātuvi augsnē, lauksaimnieki var panākt nulles vai negatīvas emisijas.

Pētnieki konstatēja, ka bioogles izmantošana vidēji samazināja slāpekļa oksīda emisijas par aptuveni 18% un metāna – par 3%.

Lai gan bioogles atsevišķi nebija efektīvas oglekļa dioksīda emisiju samazināšanā, tās palīdzēja, ja kombinēja ar komerciāliem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem vai organiskiem materiāliem, piemēram, kūtsmēsliem vai kompostu.

Biooglēm ir arī potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no augsnes, bet, lai to pārbaudītu, ir nepieciešams ilgāks pētījums, norādīts ziņojumā.

Kādi ir šķēršļi bioogļu ieviešanai?

Pašlaik bioogles ir dārgas – to cena ir 930-3065 €/t.

Ir arī nepietiekami pierādījumi par tās priekšrocībām un stabilitāti, jo trūkst plaša mēroga ilgtermiņa pētījumu. Tāpēc tā vēl nav atzīta par oglekļa emisiju kompensāciju metodi.

Tomēr bioogles spēja piesaistīt lielu daudzumu siltumnīcefekta gāzu, kā arī tās papildu ieguvumi lauksaimniekiem nozīmē, ka tā ir atkārtoti jāizvērtē kā klimata pārmaiņu mazināšanas instruments, apgalvo pētījuma autori.

“Ja mēs spēsim pārliecināt lauksaimniekus, ka biomasas pārvēršana par bioogli ir laba augsnes ilgtermiņa ilgtspējai, ekonomikai un videi, tad mēs varēsim panākt šīs tehnoloģijas plašu ieviešanu,” saka galvenais autors Redžs Šresta (Raj Shrestha).

Kas ir bioogles? Kāpēc to ietekme uz klimatu lauku saimniecībās un mežos ir tik pozitīva?