Kapitāldaļu maiņu rēbuss

Lai arī kapitāldaļu maiņas darījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis, daļa sabiedrības vairāku jaunu anonsēto un notikušo darījumu kontekstu vērtē bažīgi.

SIA “Lursoft IT” pētījums liecina, ka 2025. gada pirmajos divos mēnešos tikai 753 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) nomainījās vismaz 50% kapitāldaļu turētāju sastāva, analogā laika periodā 2021. gadā, kad vēl nebija aktīvās karadarbības fāzes Ukrainā, šādi darījumi notikuši 1027 SIA. Arī to SIA skaits, kurās gada laikā mainījies kapitāldaļu turētāju sastāvs, ir sarucis vismaz par 50%, proti, no 5374 – 2021. gadā līdz 4483 – 2024. gadā.

SIA “Lursoft IT” valdes loceklis Ainars Brūvelis norāda, ka kapitāldaļu īpašnieku maiņas tendences Latvijā ir samērā stabilas, lai sarūk. Ik gadu vismaz 50% kapitāla daļu atsavina (maina īpašniekus) 3-5% no nelikvidēto uzņēmumu kopskaita. Iemesli var būt dažādi.

“Visbiežākie veidi – uzņēmumu dibināšana pārdošanai – gan vienkārši kā “čaulas”, gan, lai realizētu, piemēram, nekustamā īpašuma darījumus (dzīvokļu domājamo daļu pārdošana “apsaimniekošanas uzņēmumā” pēc ēkas uzbūvēšanas), gan “jaunuzņēmumi”, kuru mērķis ir piesaistīt kapitālu veiksmīgas idejas realizācijai, lai pēc tam pārdotu. Tāpat samērā biežs veids ir uzņēmumu mantošana,– vecākajiem nelikvidētajiem uzņēmumiem Latvijā jau ir vairāk nekā 30 gadu, kas nozīmē, ka dibināšanas brīdī gados jauni uzņēmēji šobrīd tuvojas pensijas vecumam, bet atsevišķās nozarēs – īpaši ar lauksaimniecību saistītajās – to dibinātāju vecums jau sen pārsniedzis pensijas vecumu. Noteikti ietekmi atstājusi arī ģeopolitiskā situācija – Krievijas iebrukums un Krievijas/Baltkrievijas pilsoņu nonākšana sankciju sarakstos, lika tiem meklēt pagaidu (nosacīti mainīts īpašnieks) vai reālus risinājumus uzņēmumiem, kuri veica sekmīgu uzņēmējdarbību (ļoti daudzi gan tika vienkārši likvidēti). Vēl ir “citi iemesli”, piemēram, “Rimi”, “Södra” utt.,” skaidro A. Brūvelis, norādot, ka ārvalstu kapitāla plūsmu raksturo “transakciju (darbību) skaits” – cik gadā notikušas izmaiņas saistībā ar kādas valsts uzņēmumu/patiesā labuma guvēju ieguldījumiem (ieguldīšana/pārdošana utml.).

Īpašnieku maiņa nozaru smagsvariem

Nozīmīgas kapitāldaļu turētāju maiņas jau skārušas meža nozari un sagaidāms, ka tuvākajā laikā tiks anonsēti vairāki citi iespaidīgi darījumi. Jau līdz šim publiskots kokmateriālu tirdzniecības SIA “ACA Timber” darījums, kura rezultātā tas iegādājies mežsaimniecības un koksnes tirdzniecības SIA “Metsä Forest Latvia” 100% kapitāldaļas no Somijas “Metsä Group” mātesuzņēmuma “Metsäliitto Cooperative”. “ACA Timber” ir Latvijas/Zviedrijas/Vācijas korporācija, kas pieder Armandam Apfelbaumam (Latvija), “Virke Impex AB” (Zviedrija) un “Claus Rodenberg Waldkontor” Gmbh (Vācija).

Pavisam nesen Zviedrijas kompānija “Bergs Timber” pārdeva 100% zāģētās produkcijas ražotāja SIA “Vika Wood” kapitāldaļu Austrijas kompānijai “Nextwood One”, kas ir Eiropas mēroga uzņēmuma “HS Timber Group” sastāvdaļa. Vienlaikus dažādās auditorijās tiek apspriesta Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku kooperatīva “Södra” vēlme pārdot Latvijā 2018. gadā iegādātos mežus un zemi ap 135 000 ha platībā, kas ir apmēram 2% no visas Latvijas teritorijas.

Zaļais kurss stiprāks par ģeopolitiku

“Tie nebūt nav visi darījumi ar lielu, nozarei nozīmīgu kompāniju kapitāldaļām, jo ir vēl darījumi, kas jāakceptē konkurences uzraugiem, un plašāka sabiedrība par tiem nemaz nezina,” situāciju vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, uzsverot, ka kapitāldaļu pārdošana un pirkšana nav nekas unikāls, jo tā bijis, ir un būs.

“Vismaz lielo kompāniju darījumos, kā pamatojumu neredzu ģeopolitiskās situācijas izmaiņas,” jautāts, vai kapitāldaļu tirgus aktivitātes nav saistītas ar reģiona ģeopolitisko situāciju, atbild K. Klauss. Viņš sacīto pamato ar to, ka nozīmīgi uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas/pirkšanas darījumi tiek gatavoti vairākus gadus.

“Ir kompānijas, kuru kapitāldaļas piederēja vieniem ārzemniekiem, tagad pieder citiem. Protams, notiek arī vietējā kapitāla uzņēmumu kapitāldaļu pārdošana; šajos gadījumos būtu jāsaprot šādas īpašnieku rīcības iemesli,” skaidro K. Klauss. Viņš norāda, ka tie var būt un arī ir balstīti gan tālākās attīstības prognozēs, gan arī personiskos apsvērumos.

“Ja uzņēmuma īpašnieks (vai īpašnieki) ir cienījamā vecumā un vairs nespēj vai nevēlas riskēt un nodarboties ar uzņēmējdarbību, darījumi ar kapitāldaļām ir loģiski un saprorami,” skaidro K. Klauss. Viņš gan norāda uz vēl kādu faktoru, proti, vietējā kapitāla kompāniju tālākai izaugsmei ir vajadzīgi nozīmīgi resursi, kuru lielākoties pašmāju uzņēmumu īpašniekiem nav, vienlaikus produkcijas realizācijas tirgū jākonkurē ar ļoti lielām pat milzīgām kompānijām.

“Palūkojoties, kādas kādas kompānijas (ar kādu apgrozījumu un peļņu) tiek pārstāvēras jebkuras nozares Eiropas asociācijā, loģiski, ka agrāk vai vēlāk tās būs pārstāvētas Latvijā, ja vēl nav,” secina K. Klauss, kā vēl vienu nozīmīgu faktoru kapitāldaļu pārdošanā pieminot ES Zaļo kursu.

“Ir daudz pieņēmumu, spekulāciju un prognožu, bet Zaļā kursa prasības Eiropā neviens nav atcēlis vai arī pagarinājis to ieviešanas termiņu. Tas vietējā kapitāla kompānijas baida pat vairāk nekā ģeopolitisko risku pieaugums,” tā K. Klauss. Viņaprāt, zemes izmantošanas nozarēm Latvijā Zaļais kurss ir daudz būtiskāks riska faktors par ģeopolitiku: “Ko dod tehnoloģiju un ražošanas iekārtu esamība, ja tiek samazināta pieejamība koksnes vai citiem resursiem? Tās ir lūžņu cenā, un to ļoti labi saprot, gan paši uzņēmēji, gan arī potenciālie kredītdevēji – bankas.”

Lielie darījumi – ārzemnieku prerogatīva

Tikko publiskots Latvijai ļoti iespadīgs darījums, kur Zviedrijas koncerns “ICA Gruppen” un Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmums “Salling Group” vienojies par mazumtirgotāja “Rimi Baltic” pārdošanas cenu – 1,3 miljardi eiro, neiekļaujot parādus.

“Droši vien, tik liela šī summa nebūs, taču arī “Södra” īpašumus Latvijā, visticamāk, iegādāsies kāda ārvalstu kompānija, kura par to samaksās vairāk nekā pusmiljardu eiro, jo Latvijā nav tādu resursu, kas varētu 135 000 ha zemes atkal padarīt par Latvijas kapitālam piederošiem,” jautāts, vai “Södra” zemju iegādi varētu īstenot vietējā kapitāla kompānijas, atbild K. Klauss. Viņaprāt, kapitāldaļu darījumi bija, ir un būs pret tiem jāattiecas kā pret normālu ekonomisko norišu sastāvdaļu.

Statistikas dati