Kāpēc globālās piegādes ķēdes joprojām nav gatavas Eiropas Atmežošanas regulas ieviešanai?

Tikai 12% piegādātāju ir gatavi Eiropas Savienības Atmežošanas regulai (EUDR), kas zināmā mērā pakļauj riskam tirdzniecību ar mežsaimniecības produktiem miljardiem dolāru vērtībā.

Nesen tapušā ziņojumā atzīts, ka liels daudzums Ķīnā, Indonēzijā un Malaizijā ražoto koka mēbeļu realizācijas problēmu dēļ var būt pakļauts būtiskam riskam, jo lielākā daļa piegādes ķēžu dalībnieku – tirgotāju – nav gatavi EUDR prasībām.

“Mazāk nekā sešus mēnešus pirms EUDR ieviešanas lielākā daļa uzņēmumu kokmateriālu, papīra, celulozes, kafijas, gaļas un kaučuka piegādes ķēdēs ir ļoti slikti un nepietiekami sagatavoti šai regulai”, atzīts jaunā Forbes ziņojumā, kurš atklāj, ka tikai 30% iepriekšējās apstrādes produkcijas piegādātāju un 12% pēcapstrādes produktu tirgotāju ir izveidojuši sistēmas atmežošanas identificēšanai. Neskatoties uz to, ka atmežošanas un saistības ar to nepieļaušana kļūst par “nozares darbības ikdienu”, Forbes atklāja, ka lielākā daļa piegādes ķēdes dalībnieku saskaras ar grūtībām, lai nodrošinātu ticamus datus sarežģītos un nepārredzamos tirdzniecības un piegādes tīklos. Nopietnas problēmas pastāv, piemēram, kaučuka piegādes ķēdē, kas ir atkarīga no sīkzemniekiem un mazajiem ražotājiem un nav pietiekami sagatavota, lai garantētu Atmežošanas regulas prasību izpildes nodrošināšanu.

Saskaņā ar Šveices un Indonēzijas koksnes ieguves izsekošanas ekspertu organizāciju Koltiva, neskaidrība par atbilstīgām un neatbilstīgām precēm ir viens no nopietnākajiem draudiem EUDR ievērošanai. Tiesību aktos ir noteikta stingra preču šķirošana. Jebkāda preču sajaukšana (atbilstīgu, neatbilstīgu, nezināmu) ir stingri aizliegta. Tātad, lai nodrošinātu sūtījuma atbilstību EUDR, ir nepieciešama preču kontrolēta fiziska nošķiršana, kas rada problēmas mazajiem zemes īpašniekiem, kas iesaistīti kafijas un kaučuka piegādes ķēdēs. “Šajās piegādes ķēdēs bieži vien ir ļoti daudz posmu, kur preču sajaukšana var notikt nejauši. Vienmēr pastāv iespēja, ka daži zemes gabali nav pilnībā kartēti,” uzsver Andrē Mavardhi, Koltiva vides un lauksaimniecības sektora vadošais speciālists.

Jūlija sākumā, Lavazza (viens no pasaules lielākajiem kafijas ražotājiem) vadītājs mudināja EUDR ieviešanu atlikt, bažījoties par piegādes ķēdes gatavību atbilstības prasībām.

Pērn WoodCentral intervēja ar EUDR jautājumu apspriešanu Eiropas Savienības un tās tirdzniecības partneru līmenī saistīyu ekspertu, kas norādīja, ka EUDR varētu apgrūtināt liellopu gaļas un koksnes eksportu no Austrālijas: “EUDR ir unikāla B2B regula, ko izstrādājusi Eiropas Savienība, bet īsteno atsevišķas dalībvalstis.” Eksperts uzsvēra, ka eksportētājiem varētu būt nepieciešams veidot divas atsevišķas piegādes ķēdes – “EUDR atbilstošu un neatbilstošu”. Tas būs “komerciāls un ētisks lēmums, vai palikt Eiropas Savienības piegādes ķēdēs”.

Šā gada sākumā ITTO* ziņoja, ka kokmateriālu imports pirms EUDR ieviešanas ir samazinājies par vairāk nekā 60%. Martā WoodCentral rakstīja, ka jaunie noteikumi varētu izraisīt kokmateriālu importa samazināšanos no valstīm ar augstu atmežošanas risku (arī Indonēzijā, Malaizijā un Brazīlijā), par vairāk nekā 25% un sasniegt pat 38%, ja definīcijās iekļaus lauksaimniecības zemes pārveidošanu (saukta par EUDR+), šo deficītu segs koksne no Kanādas un ASV.

“Valstīs ar augstu atmežošanas līmeni, piemēram, Brazīlijā, Indonēzijā un Malaizijā, paredzams ievērojams apaļkoksnes ražošanas un eksporta samazinājums, kas ietekmēs zāģmateriālu un koksnes paneļu cenas,” atzīst Kreigs Džonstons, kas vadīja ziņojuma izstrādi, modelējot EUDR iespējamo ietekmi uz kokmateriālu produktu piegādi pasaulē. “Tajā pašā laikā valstīs ar zemu atmežošanas līmeni, tostarp Kanādā (pieaugums par 1,4%) un ASV (pieaugums par 0,1%), varētu būt neliels ražošanas kāpums, lai apmierinātu Eiropas Savienības pieprasījumu pēc koksnes tirgū.”

* Starptautiskā Tropu kokmateriālu organizācija (ITTO) ir starpvaldību organizācija, kas veicina tropu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu, kā arī starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu un diversifikāciju ar tropu kokmateriāliem, kas iegūti no ilgtspējīgi un likumīgi apsaimniekotiem mežiem.

ITTO:

• Izstrādā starptautiski saskaņotas politikas pamatnostādnes un normas, lai veicinātu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu (SFM) un ilgtspējīgas tropu kokmateriālu ražošanas nozares un tirdzniecību.
• Palīdz tropu reģiona valstīm (organizācijas dalībvalstīm) pielāgot pamatnostādnes un normas vietējiem apstākļiem un īstenot tās praksē, izmantojot projektus un citas iespējas.
• Vāc, analizē un izplata datus par tropu kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību.
• Veicina ilgtspējīgas tropu kokmateriālu piegādes ķēdes.
• Palīdz attīstīt tropu mežsaimniecības kapacitāti.