Kāpēc es pametu darbu Latvijas zinātnē

2023. gada beigas man ir simbolisks laiks, jo iezīmē desmit gadus, kopš aizstāvēju savu doktora disertāciju. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, zinātniskā grāda iegūšana nozīmē arī jaunā zinātnieka statusu iegūšanu, kurš saglabājas desmit gadu ilgumā. Man šī statusa beigas sakrīt ar lēmumu pamest darbu Latvijas zinātnē. Šķiet, ka man nebūs lemts kļūt par vidējās paaudzes zinātnieku!

Daļa no lēmuma iemesliem ir personīgi. Viens no tiem ir pieaugošā apziņa par iespēju darīt kaut ko ārpus akadēmiskās sfēras. Tomēr kaut kāda loma ir arī Latvijas zinātniskajai videi.

Kā jums liekas, kas vajadzīgs, lai gūtu panākumus sportā? Droši vien teiksiet apmēram tā: ilgstoši jātrenējas; jābūt labam ekipējumam; vajadzīgs atbalsta personāls; un, pats galvenais: jāfokusējas un mērķtiecīgi jāvirzās uz savu rezultātu uzlabošanu. Lai gan neesmu sportists, šķiet, ka sports un zinātne vienā otrā ziņā ir diezgan līdzīgi. Abās jomās ir iespējams salīdzinoši objektīvā veidā izmērīt sasniegumus. Protams, nevar savstarpēji salīdzināt, teiksim, hokejista un tāllēcēja panākumus, bet ir skaidrs, ka viena sporta veida ietvaros ir savi izcilnieki un viduvējības. Tāpat arī zinātnē diezgan viegli iespējams pateikt, kuri pētījumi ir ietekmīgi, un kuri tiek aizmirsti, un to ir iespējams – vismaz daļēji – kvantificēt ar bibliometriskajiem rādītājiem.

(...)

paši projektu pieteicēji mēdz izdomāt papildus ierobežojumus. Piemēram, Valsts pētījumu programmu (VPP) specifika ir prasība pēc obligātas sadarbības starp institūcijām. Visus pārējos VPP pieejas trūkumus lielā mērā varētu atsvērt iespēja pētniekiem pašiem definēt perspektīvās tēmas, pie kurām tiem gribētu strādāt programmas ietvaros. (Nomināli, VPP tēmas definē pati valsts. Faktiski, valsts nosprauž virzienus, bet konkrētas tēmas piedāvā paši zinātnieki, jo nespeciālistiem to gluži vienkārši nav iespējams izdarīt.) Es vēlējos pētīt tēmu par specifiska veida Lietu interneta tīkliem – liela mēroga tīkliem ar zemu enerģijas patēriņu. Beigu beigās projekta plānā tika iekļauts viens apakšuzdevums par šo tēmu, bet kopā ar prasību apakšuzdevumā apskatīt gan Lietu internetu, gan 5G, gan arī iesaistīt grupu no citas universitātes, kura nodarbojas ar optisko tīklu un sensoru pētniecību. Rezultātā iegūtā kombinācija radīja neiespējamu trilemmu – vienā apakšuzdevumā kaut kā vēl varētu apvienot divas no šīm trim tik atšķirīgajām tehnoloģijām, bet šķiet pilnīgi bezcerīgi iekļaut visas trīs vienlaicīgi... Vismaz, ja pētījumā grib sasniegt praktiski noderīgus rezultātus, atbilstoši VPP mērķiem.

Varētu turpināt sarakstu ar vēl citām nebūšanām, tai skaitā iepirkumiem (visi esam no personiskā budžeta pirkuši “kaut kādus sīkumus”, lai ietaupītu laiku); stundu uzskaites lapām (zinātniskos eksperimentus ne vienmēr var iekļaut standarta darba dienā, kur nu vēl pa visas darba stundas pa minūtēm sadalīt starp vairākiem projektiem); projektu vadītāju neskaidro personīgo finansiālo atbildību (atšķirībā no uzņēmējdarbības, kuras populārākā forma ir SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību) un citām.

(...)

https://atiselsts.github.io/raksti/kapec-es-pametu-darbu-lv-zinatne.html