Kādā Eiropas valstī ir ļoti noplicināta daba, tur gatavojas vēlēšanām

zemeunvalsts.lv ievadvārdi. Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā vides jautājumi vismaz Latvijā it kā palika otrajā plānā, ja neskaita dažu politisko spēku saukļus par zaļu Latviju un Eiropu, nepaskaidrojot, ko tieši ar to domā. Taču Eiropas Savienībā aktuālie vides jautājumi neapšaubāmi atbalsojas arī Apvienotās Karalistes politikā. Kas būtu svarīgi mums, Latvijā? Skaidrība, konkrēti darbi, arī plāni, zināšanas un tālredzība. Latvijas problēma gan vairāk saskatāma divos faktos – datu precizitāte un skaidrība (lai informācija, no kuras vadāmies, būtu vietējā, Latvijas, ne kāds vidējais Eiropas koeficients vai emisiju apjoms Vācijā, ko pielāgo Latvijā), kā arī finanses. Patīk tas vai nepatīk, bet arī valstij, ne tikai cilvēkam, ģimenei, kopienai, pašvaldībai utt., jāzina, ko var atļauties un ko labāk nesākt, ja nezini, vai būs nauda iesākto pabeigt.
Tā kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdība savā priekšvēlēšanu manifestā nav pieminējusi vides jautājumus, 82 dabas aizsardzības organizācijas un grupas ir apvienojušās un gatavas pieprasīt valdības atbildību šai jautājumā. 2023. gada ziņojums par dabas stāvokli liecina, ka teju katrai sestajai sugai Apvienotajā Karalistē draud izzušana. Vai pirms jūlijā gaidāmajām vispārējām vēlēšanām politiskās partijas dara pietiekami daudz, lai situāciju labotu?
Lai dabai pievērstu vairāk uzmanības, 82 dabas aizsardzības organizācijas apvienojušās, plānojot vērsties tiesā pret jauno valdību (kas taps pēc vēlēšanām). Ikvienai partijai, kas nāks pie varas pēc vēlēšanām jūlijā, ir jāizskaidro, kā tā līdz 2030. gadam apturēs savvaļas sugu skaita samazināšanos un līdz 2042. gadam sasniegs galvenos mērķus bioloģiskās daudzveidības, ūdens kvalitātes, gaisa piesārņojuma un atkritumu samazināšanas jomā, pretējā gadījumā politiķus sagaida pietiekami asa un skaidra rīcība.
Organizācijas, tostarp RSPB, The Wildlife Trusts, The National Trust un WWF UK, kas izveidojušas augšminēto koalīciju, aicina valdību arī skaidrot, kā tā pilda juridiskās saistības saskaņā ar Vides likumu 2021 un Vides uzlabošanas plānu (2018, atjaunināts 2023).
Kas ir Vides likums (Environment Act)?
Atbilstoši Vides likumam valdībai ir pienākums apturēt sugu skaita samazināšanos, samazināt apdraudēto sugu skaitu (vai uzlabot apdraudēto sugu situāciju), sasniegt galvenos mērķus attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un augu dzīvotnēm un nodrošināt labvēlīgu stāvokli aizsargājamām jūras teritorijām.
Lielbritānijas Vides aizsardzības birojs (Office for Environmental Protection, OEP) apgalvo, ka pašreizējā valdība lielā mērā ir “novirzījusies no plāna”, un, visticamāk, tiks sasniegti tikai četri no 40 vides mērķiem.
“Ir pienācis laiks ievērot vides tiesību aktus, ne izlikties, ka tie neeksistē,” skaidro Ričards Benvels, Wildlife and Countryside Link izpilddirektors. “Ja plāni atjaunot bioloģisko daudzveidību un apturēt piesārņojumu netiek īstenoti, mēs nevaram atļauties neiejaukties un noskatīties. Vides organizācijas ir gatavas sākt tiesiskas darbības, ja valdība nepildīs savus pienākumus.”
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās turpinās pēdējos piecdesmit gadus
Kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku un augu sugu skaits Lielbritānjā ir samazinājies par 32%, katrai sestajai sugai draud izzušana.
Prioritārās aizsargājamās sugas ir cīruļi, meža kaķi, ūdensputni, tauriņi (Duke of Burgundy butterflies) un Atlantijas laši. Nesen Lielbritānijas mežos tika atjaunota mazā susura populācija, kas pēdējā ceturtdaļgadsimtā sarukusi par vairāk nekā 50%.
“Mums ir pasaulē teju labākais Vides likums, kurā noteikts pienākums līdz 2030. gadam apturēt savvaļas dzīvnieku skaita samazināšanos, attīrīt gaisu un aizsargāt upes,” situāciju vērtē National trust ģenerāldirektore Hilarija Makgredija (Hilary McGrady). “Ar šo likumu mums vajadzētu lepoties un ikvienai valdībai būtu pienākums to īstenot. Taču sešus gadus līdz termiņa (2030. gadam) beigām Apvienotā Karaliste joprojām ir viena no dabas ziņā visvairāk noplicinātajām valstīm uz Zemes.”
Kā rit tiesvedība pret valdību?
Wildlife and Countryside Link pirmais solis ir vēstule valdībai, jautājot, kāpēc tā nav izpildījusi juridiskos pienākumus, jo īpaši, ņemot vērā OEP brīdinājumu. “Ja valdības atbilde būs neapmierinoša, apsvērsim iespēju iesniegt prasību Augstākajā tiesā,” skaidro koalīciju pārstāvošais advokāts Rikardo Gama.
Dabas aizsardzības grupas min vairākus būtiskus trūkumus valdības Vides uzlabošanas plānā: piemēram, noteiktie pasākumi un to īstenošanas gaita neatbilst saistībām apturēt savvaļas dzīvnieku un augu valsts samazināšanos līdz 2030. gadam; nav sniegts kvantitatīvs vai zinātnisks skaidrojums, kā pašreizējie pasākumi nodrošinās mērķu sasniegšanu; nav izpildes grafika un nav noteikta atbildība.
Ko par dabas aizsardzību vēstī partiju priekšvēlēšanu programmas?
Leiboristi nākuši klajā ar Lauku aizsardzības plānu, kurā iekļauti solījumi iestādīt trīs jaunus nacionālas nozīmes mežus, pārtraukt bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu un palīdzēt vietējām kopienām iegādāties zemi, lai izveidotu zaļās teritorijas.
Daba ir viens no galvenajiem liberāldemokrātu priekšvēlēšanu programmā iekļautajiem solījumiem, kurā partija vēlas izbeigt t.s. notekūdeņu problēmu, iestādīt vismaz 60 miljonus koku gadā, pieņemt likumu par tīru gaisu, kas balstīts Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās, un līdz 2050. gadam “dubultot” dabu.
Zaļā partija savu programmu plāno publicēt 12. jūnijā, tās mērķis ir izstrādāt un īstenot ekoloģisko politiku.
Konservatīvās partijas plānā, kurā iekļautas piecas prioritātes, nav pieminēta ne daba, ne vide, ne klimats.
“Dabas atjaunošanai ir izšķiroša nozīme saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, ekonomiku un cilvēku veselību,” skaidro The Wildlife Trusts izpilddirektors Kreigs Benets. “Politiķiem būtu jādara viss iespējamais, lai apturētu dabas daudzveidības samazināšanos, tomēr atkal un atkal mēs esam bijuši neapmierināti ar valdības nesekmīgajiem centieniem sasniegt likumīgos mērķus. Tas rāda drūmu ainu, vērtējot situāciju Apvienotās Karalistes dabā.”


