Jau rudens tuvojas, vai viss pa vecam?

Esam atgriezušies no vasaras pauzes vai daļējām brīvdienām, jau augustā sākot informēt jūs par aktuālo Skotijas meža nozarē. Turpinājumā, saprotams, vairāk pievērsīsimies aktualitātēm Latvijā, kas vietējo norišu, Eiropas Savienības regulu un direktīvu ietekmē, Latvijas 2025. gada budžeta plānošanas gaitā un dažādu citu notikumu dēļ ir un būs gana raibas. Šķiet, 2024. gads ar Zemgales vētru un lietavām, un atklāsmēm Rail Baltica sakarā kārtējo reizi teic: “Ir jārīkojas, bet... kā un ko darīt?”

Svarīgākie secinājumi, diemžēl, saistās ar neseno pagātni.

Kopš 1991. gada augusta, kad Latvijas neatkarību oficiāli sāka atzīt citas valstis, pagājuši nieka 33 gadi. Tolaik (1991) pārāk ilgo vilcināšanos ne viens vien vērtēja kā labi paēdušo un laisko rietumnieku nespēju saprast citu ilgas pēc brīvības (tai pašā laikā tobrīd piesardzīgi nogaidošie rietumuvalstu politiķi nekad nebija atzinuši Baltijas valstu okupāciju). Laiks ritējis, un acīmredzams laiskums un eiropeisks lēnīgums itin paliekoši ieviesies arī pie mums, jo gadu no gada, valdības, sekojot cita citai, apņemas vienu un to pašu, sola vienu un to pašu, darbus atstājot nākamajām valdībām. Kāpēc šāds secinājums? Ir solījumi, kas nemainās jau ceturtdaļgadsimtu. Klausies amatpersonas sacīto un domā ne par saturu, bet – kurā gadā šo jau esmu dzirdējis.

Apmēram divdesmit piecus gadus vai ik premjers aicina un sola mazināt birokrātiju. Aicinājumam daudz publiski redzamu pretinieku nebūs, bet... Tas nekādi (vai ļoti minimāli) neatbalsojas ne ministrijās, ne ministriju darbinieku darbos, sapratnē un rīcībā.
“Šie noteikumi taču ir spēkā no 2016. gada!”
“Kā? Šī prasība ir aktuāla kopš 2019. gada!”
“Ja mēs kaut ko neievērosim, atnāks Valsts kontrole, un...”
Saziņā un sarunās joprojām izpaliek vērtējums, vai prasība, noteikums vai tiesību akts principā ir nepieciešams un pamatots. Vai prasības palielina uzņēmēja izmaksas, vai atņem laiku tiešajam darbam? Vai bez tām var iztikt? Vai kontrole patiesi ir nepieciešama, vai tā kāds ierakstījis noteikumos un tikai tāpēc tie jāpilda (tā jārīkojas)?
Uzšvirkstot joprojām atkārtotajām norādēm par Valsts kontroli (VK), kas nāks un ... jāatceras Ingunas Sudrabas intervija, kurā skaidri bilsts, ka VK situāciju vērtē arī pēc pašu ierēdņu sagatavotajiem noteikumiem.

Ļoti vienkāršs jautājums: “Vai nākamajā dienā pēc Evikas Siliņas paustā par birokrātijas mazināšanu kāda valsts iestāde (piemēram, Valsts kanceleja) sagatavoja un nosūtīja vēstules ģimenes ārstiem un skolotājiem, un uzņēmējiem, aicinot viņus apkopot (kaut aptuveni) 17 traucējošas un nevajadzīgas prasības, kas aizņem daudz laika un resursu?” Tas būtu saprātīgs sākums nopietnam darbam, jo ļoti apšaubāms, ka noteikumu sagatavotāji labi zina, cik darba un laika prasa to ievērošana. Turklāt, vairāk tiek spriests par prasību apjomu, mazāk par to finansiālo un laika ietilpību, proti, cik prasību izpilde vai ievērošana izmaksā un cik laika tas prasa.

Runājot par zemeunvalsts.lv svarīgo meža nozari un uzņēmējdarbību vispār, šovasar turpināja pārsteigt dažādu rangu aktīvisti. Kas pārsteidzošs var būt cilvēkos, kam nav vajadzīgas zināšanas konkrētā jautājumā, ir tikai jauda ko pasākt vai paust nostāju? Vieni un tie paši cilvēki vienlīdz enerģiski iebilst un cīnās pret jebkādu iespēju uzņēmējam un valstij nopelnīt (viņuprāt – Latvijai naudu nevajag), tai pašā laikā vēloties, lai no nodokļu maksātāju naudas tiktu apmaksāts vēl un vēl... Ko varam gribēt no ļaudīm, kas no skolas un augstskolas sola nonāk projektu vai publiskā sektora apritē?

Tāpēc ne “eiropeiski bažīgi”, bet “latviski raižpilni” var vērot kārtējās “pārmaiņas” izglītības jomā, cerot, ka jaunajiem cilvēkiem kāds nepaskaidros, ka “nauda tepat vien ir bankomātā vai jebkas ikdienā nepieciešamais ir veikalā”.

Noslēgumā atgādinām dažus vasarā publicētos rakstus, kas varbūt palikuši nepamanīti.

https://www.zemeunvalsts.lv/eiropas-komisija-piekapjas-atmezosanas-regula-noteiktas-zinosanas
Eiropas Savienības Atmežošanas regula tiek kritizēta saistībā ar birokrātijas pieaugumu. Kā zināms, Eiropas Komisija (EK) pārskata ziņošanas prasības, par ko joprojām satraukusies meža nozare, jo pazīmes liecina, ka tās būs apjomīgas. EK gatavo informācijas tehnoloģijās balstītu noteikumu pārskatīšanu, lai ziņojumu sniegšanu, kas paredzēta Atmežošanas regulā, padarītu mazāk apgrūtinošu.

https://www.zemeunvalsts.lv/mezu-nozime-musu-planetas-saglabasana
Viens no IUFRO 26. kongresa rezultātiem ir Stokholmas paziņojums: Meži un sabiedrība līdz 2050. gadam. Tas ir aicinājums veikt mērķtiecīgus un objektīvus pasākumus, kā arī pieņemt tālredzīgus lēmumus.

https://www.zemeunvalsts.lv/meza-nozare-saka-ne-kailcirtes-nodoklim
Ideja apspriest iespēju ieviest dabas resursu nodokli par ikvienu kailcirtē iegūtu apaļkoksnes kubikmetru meža nozares uzņēmējus nepatīkami pārsteidz un liek kategoriski iebilst pret šāda veida risinājumu valsts kases papildināšanai.

https://www.zemeunvalsts.lv/skotija-strauji-attistas-mezsaimnieciba
Skotijas Mežsaimniecības stratēģija ir veidota laika posmam no 2019. līdz 2029. gadam. Tajā ir izklāstīta 50 gadu vīzija un 10 gadu programma, lai īstenotu pasākumus, paplašinātu, aizsargātu un kvalitatīvi uzlabotu Skotijas mežus, nodrošinot Skotijas iedzīvotājiem lielākus ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus.