Ieguldītājus mulsina Eiropas Savienības ilgtspējīgas ziņošanas plāna vājināšana

Eiropas investori ceļ trauksmi par ilgtspējīgas ziņošanas noteikumiem, kuru prasības, pēc viņu domām, Eiropas Komisija ir krasi samazinājusi.

Jūnijā Komisija publicēja vides, sociālo un pārvaldības (ESG) pārskatu sniegšanas noteikumu projektu, kas attieksies uz 50 000 uzņēmumiem ES un kuru mērķis ir uzlabot to sniegto informāciju par divpadsmit standartiem, kuri attiecas arī uz ar darbaspēku saistītiem jautājumiem, piemēram, darba koplīgumu slēgšanu un atbilstošu samaksu. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ieguldītājiem un uzņēmumiem tika dots laiks, lai atbildētu uz projektu, kura galīgais variants tiks iesniegts augustā. Reakcija nav bijusi pozitīva.

Daudzas ziņojumu sniegšanas prasības, kas iepriekšējā projektā bija obligātas, nu kļuvušas brīvprātīgas. To vidū ir ziņošana par klimatu, bioloģisko daudzveidību un pārejas plāniem. Tas nozīmē, ka uzņēmumi paši var lemt, vai prasība tiem ir “būtiska”, proti, paši lemj, vai viņu darbība ietekmē dabu. Investori baidās, ka tas varētu mazināt pārskatu sniegšanas “konsekvenci”, EU Observer sacīja Johans Barnards, APG, viena no pasaulē lielākajiem pensiju investoriem, starptautisko sabiedrisko lietu vadītājs.

Ja “viens velosipēdu ražotājs nolemj, ka bioloģiskā daudzveidība viņam nav būtiska, bet cits par to ziņo,” teica J. Barnards, “finanšu iestādēm nāksies paļauties uz saviem aprēķiniem, un, lūk, jūs nesaņemat objektīvus rezultātus!”

Pretpasākumi

Viena no problēmām, ar ko varētu saskarties ieguldītāji – kā faktiski darbojas ES ilgtspējīgas ziņošanas centieni.

Ieguldītājiem un aktīvu pārvaldniekiem jau ir saistoša 2022. gada Ilgtspējīgas finanšu informācijas sniegšanas regula (SFDR), kas nozīmē, ka viņiem ir jāziņo par savu ieguldījumu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ietekmi uz vidi, pat, ja to nedara attiecīgie uzņēmumi.

Nīderlandes Pensiju fondu federācija un citas ietekmīgas grupas, tostarp, Eiropas Fondu un aktīvu pārvaldīšanas asociācija (Efama), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Finanšu iniciatīva (UNEP FI), kā arī 93 aktīvu pārvaldnieki ir aicinājuši Komisiju “uzturēt standartu integritāti”.

“Mēs vienkārši nevaram ieguldīt ilgtspējīgi, ja nezinām, cik ilgtspējīgs ir uzņēmums,” portālam EUobserver sacīja Nīderlandes Pensiju federācijas Briseles biroja vadītājs Matīss Verstegens. “Es vēlētos pāriet uz sistēmu, kurā mēs varam vienkārši paļauties uz uzņēmumu ziņojumiem,” norādīja J. Barnards.

Vai tas ir daudz?

Atbildot uz jautājumu, EK pārstāvji izklausījās pārliecināti, ka ir nepieciešams samazināt “ziņošanas slogu”.

Ir jābūt “elastīgumam, jo īpaši sākumā un jo īpaši mazākiem uzņēmumiem”, EU Observer jūnijā sacīja Svens Gentners (Sven Gentner), Komisijas augsta ranga ierēdnis, kurš ir atbildīgs par Eiropas ilgtspējīgas attīstības ziņošanas standartiem (ESRS). “Daudzi mums teica, ka tas ir izaicinājums, un ir svarīgi, lai uzņēmumi varētu tikt galā ar prasībām.”

Jāpiebilst, ka uzņēmumu lobiju darbība, lai vājinātu noteikumus, ir bijusi pietiekami intensīva, jo īpaši no Vācijas uzņēmumiem, tostarp BMW, ķīmijas giganta BASF, kā to detalizēti aprakstīja Filips Diazs, EFRAG oficiālās komisijas padomdevējas struktūras dalībnieks. Ne visi piekrīt Komisijas viedoklim: “Taisnība, ka ziņošana par ietekmi uz dabu prasa piepūli, bet, kad uzņēmums zina, kā to darīt, tas nemaz nav tik grūti,” EU Observer sacīja Nīderlandes Pensiju federācijas priekšsēdētājs Gērs Jārsma.
https://euobserver.com/green-economy/157291