Pāriet uz saturu
Zeme un valsts

Eksperts: vācieši tic mūsu lauksaimniecībai, bet mēs paši – nē

Autors Lande Finance3 min
Dalīties

Auditētie rezultāti liecina, ka Baltijā lielākās lauksaimniecības projektu investīciju platformas Lande Finance neto apgrozījums gada laikā palielinājās par rekordlieliem 22% – no 1,61 miljona eiro 2023. gadā līdz 1 962 314 eiro 2024. gadā.

“Paradoksāli, taču šis pieaugums un atbalsts mūsu lauksaimniekiem kļuva iespējams, pateicoties investoriem no Vācijas un Centrālās Eiropas. Ieguldītāji no Latvijas ir tikai 127 (~1,6%). Interesanti sanāk – vācieši tic mūsu lauksaimniecībai, bet mēs paši – nē,” komentē Lande Finance dibinātājs Nikita Gončars.

2022. gadā (šobrīd visjaunākie pieejamie dati kopumā par ES) zemnieku saimniecībām Eiropā, īpaši nelielajām, kopumā trūka 38,4 miljardu eiro. Šīs saimniecības biežāk saskaras ar banku atteikumiem, tādēļ ir spiestas meklēt alternatīvus finansējuma avotus.

Tas skaidrojams ar faktu, ka lauksaimnieku ienākumi gan ES kopumā, gan arī Latvijā ir salīdzinoši zemi. Piemēram, gandrīz 40% saimniecību gada apgrozījums ir mazāks nekā 25 000 eiro. Lielākā daļa (75%) ir mazie uzņēmumi.[1] Aptuveni trešā daļa lauksaimnieku ir vēlējušies saņemt finansējumu, taču ne visi ieguva banku kredītus, tādēļ tagad meklē alternatīvas.[2] Finansējuma deficīts kā procentuālais īpatsvars no bruto pievienotās vērtības Rumānijā sasniedz 89%, Lietuvā – 79%, bet Latvijā, kur atrodas uzņēmuma Lande centrālais birojs, 18%

Pagājušajā gadā (2024) Lande platformā tika finansēti 457 projekti par 12 miljoniem eiro. Vidējais aizņēmums, kuru lauksaimnieki piesaista, izmantojot platformu, sasniedz 24,5 tūkstošus eiro. Taču summas ir ļoti dažādas, sākot no dažiem tūkstošiem līdz pat 150 tūkstošiem eiro.

“Mēs strādājam atbilstoši principam “People to people”, proti, ļaujam tiem, kam ir finanšu līdzekļi, ieguldīt lauksaimniecības projektos, kuriem ir nepieciešams finansējums. Mēs paši neko nekreditējam. Šis ir ļoti saprotams modelis – zemnieki ieķīlā savu zemi (47%), tehniku (34%) un ražu (19%), saņemot finanšu līdzekļus. Savukārt investori gūst iespēju nopelnīt, ieguldot sākot ar 50 eiro, turklāt būtiski – vidēji 11% gadā. Visā Lande darbības laikā ieguldītāji ir nopelnījuši trīs miljonus eiro. Auditētie rezultāti liecina, ka 2024.gadā tie bija 1,2 miljoni eiro,” skaidro N.Gončars.

Piecu darba gadu laikā izsniegtā finansējuma apjoms pārsniedz 30 miljonus eiro, kopā ir finansēti vairāk nekā 1300 projekti. Tas bija iespējams galvenokārt pateicoties investoriem no Vācijas un Austrumeiropas. “Latvijas iedzīvotāji veido vien pusotru procentu no ieguldītājiem, un tas ir skumji. Man kā Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi, lai, izmantojot Latvijas platformu Latvijas zemnieku saimniecībās, kas ražo pārtiku mūsu valsts iedzīvotājiem, ieguldītos Latvijas iedzīvotāji un pelnītu ar to,” uzsver uzņēmuma vadītājs.

2024.gada rezultāti liecina, ka LANDE grupas Latvijas uzņēmumi — SIA LANDE Platform (€122 632), AS Lande Corporate (€108 030) un SIA SF MGMT Collateral (€64 900) — Latvijas budžetā nodokļos pārskaitīja 295 562 eiro, tā sniedzot savu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā.

Par LANDE

Investīciju platforma LANDE Finance darbojas kopš 2019. gada un specializējas ar zemi, ražu un lauksaimniecības tehniku nodrošinātu aizdevumu piesaistīšanā zemniekiem. Uzņēmums ir licencēts saskaņā ar Latvijas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādes (Latvijas bankas) lēmumu un darbojas saskaņā ar izsniegto licenci ar tiesībām sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus visā ES. Platforma piedāvā pieeju zema riska (LTV) investīciju iespējām un caurspīdīgu lauksaimniecības joma finansēšanu. Uzņēmuma centrālais birojs atrodas Latvijā. Kopš darbības sākuma LANDE ir finansējusi vairāk nekā 1300 lauksaimniecības projektus Latvijā, Lietuvā un Rumānijā par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. 2024. gada nogalē aktīvais kredītportfelis sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, bet reģistrēto investoru skaits pārsniedza 8000 cilvēku. Ieguldītājiem izmaksātā peļņa bija trīs miljoni eiro, bet vidējais investīciju ienesīgums – 11% gadā.


Avots: zemeunvalsts.lv · CC BY 4.0

Saistītie raksti