Degvielas deficīts varētu būt “svētība” klimatam, norāda Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs

Karš Ukrainā “var tikt uzskatīts par “svētību” no klimata viedokļa, uzskata Pasaules Meteoroloģijas aģentūras vadītājs.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālass (Petteri Taalas) komentārā atsaucas uz zaļās enerģijas izmantošanas paātrināšanos, ko izraisījis ar karu saistītais degvielas deficīts.

Pagājušajā mēnesī Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) vadītājs Frančesko la Kamera (Francesco La Camera) izteica līdzīgus komentārus, gan izvēloties piemērotākus vārdus. “Vidējā termiņā un ilgtermiņā Ukrainas krīze paātrinās pāreju uz enerģētiku, jo valdības beidzot sapratīs, ka pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem ne tikai labvēlīgi ietekmē vidi, darbavietas, iekšzemes kopproduktu, bet arī nodrošina lielāku enerģētisko neatkarību,” norādīja Frančesko la Kamera.

Lai gan dažas valstis ir steigšus pievērsušās fosilajam kurināmajam, lai apmierinātu strauji augošo pieprasījumu, cenu kāpums ir padarījis atjaunojamos energoresursus, piemēram, saules, vēja un hidrotermisko enerģiju, konkurētspējīgākus energoresursu tirgū. Enerģijas krīze lika arī daudzām lielajām patērētājvalstīm Eiropā un ārpus tās uzsākt taupības pasākumus, un dažviet ir parādījušās diskusijas par patēriņa ierobežošanu.

Kāpēc Peteri Tālass nosauca karu Ukrainā par “svētību”?

Ekonomiskās sankcijas pret galveno naftas un dabasgāzes ražotāju Krieviju ir gāzes un enerģijas cenu pieauguma cēlonis. Tas ir veicinājis fosilā kurināmā izmantošanas pieaugumu un ir bijis “satricinājums Eiropas enerģētikas nozarei”, uzskata P. Tālass. “Raugoties no piecu līdz 10 gadu laika skalas, ir skaidrs, ka šis karš Ukrainā paātrinās mūsu fosilās enerģijas patēriņu, un tas savukārt paātrina zaļo pāreju,” viņš teica. “Tāpēc mēs daudz vairāk ieguldīsim atjaunojamajā enerģijā, energotaupības risinājumos.” Līdz 2030. gadam, visticamāk, sāks darboties daži neliela mēroga kodolreaktori, kas būs “daļa no risinājuma”, viņš uzsvēra. “Tāpēc, raugoties no klimata perspektīvas, karš Ukrainā var tikt uzskatīts par “svētību”,” piebilda P. Tālass.

Vairāki ANO līderi, tostarp ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterrešs, jau iepriekš uzsvēra, ka no konflikta izraisītās enerģētikas krīzes ir jāizdara secinājumi. “Konflikts ne tikai traģiski ietekmēja cilvēkus, bet arī uzsvēra pieaugošās izmaksas, ko rada pasaules atkarība no fosilā kurināmā, un steidzamo nepieciešamību paātrināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, lai aizsargātu cilvēkus un planētu,” sacīja ANO preses pārstāvis Stefans Dužariks (Stephane Dujarric).

Klimata pārmaiņas apdraud arī energoapgādi

Peteri Tālass runāja laikā, kad Pasaules klimata pārmaiņu organizācija (WMO) publicēja jaunu ziņojumu, kurā teikts, ka nākamo astoņu gadu laikā ir jādubulto elektroenerģijas piegāde no tīrākiem enerģijas avotiem, lai ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos.

Jaunākajā ikgadējā ziņojumā “Klimata pakalpojumu stāvoklis”, kura pamatā ir 26 dažādu organizāciju sniegtā informācija, šogad galvenā uzmanība pievērsta enerģētikai.

P. Tālass uzsvēra, ka enerģētikas sektors pašlaik rada aptuveni trīs ceturtdaļas siltumnīcefekta gāzu emisiju, un viņš aicināja “pilnībā pārveidot” globālo enerģētikas sistēmu. Viņš brīdināja, ka klimata pārmaiņas ietekmē elektroenerģijas ražošanu, un nākotnē tām varētu būt aizvien lielāka ietekme. Viens no riskiem ir tas, ka atomelektrostacijas, kuru dzesēšanai izmanto ūdeni, varētu ietekmēt ūdens trūkums, un dažas no tām atrodas piekrastes zonās, kuras ir neaizsargātas pret jūras līmeņa celšanos vai plūdiem.

Pasaules klimata pārmaiņu organizācija (WMO) savā ziņojumā norādīja, ka 2020. gadā aptuveni 87% no pasaules elektroenerģijas, kas saražota termiskajās, kodolspēkstacijās un hidroelektrostacijās, kuras rada mazāk CO₂ nekā elektrostacijas, ko darbina ar fosilo kurināmo, būs atkarīgas no ūdens pieejamības.