Austrija, Luksemburga un Vācija kritizē Eiropas Savienības Atmežošanas regulu: “tā ir neīstenojama”

Atmežošanas regula (EUDR) varētu samazināt ražošanas apjomu par 10%. Ražotāji brīdina, ka papildu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu regulas prasībām, varētu pārsniegt daudzus miljonus eiro tieši birokrātiskās slodzes dēļ. Nav arī skaidrs, kādas priekšrocības tiks iegūtas...

Austrijas CLT (cross laminated timber, paskaidrojums raksta noslēgumā) ražotāji brīdina, ka Eiropas Savienības Atmežošanas regulas (EUDR) spēkā stāšanās un tās noteikumu ievērošana varētu samazināt ražošanas apjomu par 10%. Viens no pasaules lielākajiem lielizmēra CTL paneļu ražotājiem var saskarties ar ražošanas samazinājumu par 10%, ja EUDR šā gada beigās stāsies spēkā. Saskaņā ar Markusa Šmelcera, Austrijas zāģētavu asociācijas priekšsēdētāja, teikto: “Pilnīga izsekojamība visā piegāds ķēdē vienkārši nav iespējama, mežu īpašnieki jau spriež par mežizstrādes apturēšanu, ne par to, ka viņi slīkst dažādos “atsauces numuros” un dokumentos””.

Jau 2025. gada maijā Eiropas lauksaimniecības ministru padomes sanāksmē Austrija un Luksemburga pieprasīja EUDR vienkāršošanu. Vairākas dalībvalstis par to izdevās pārliecināt. Austrijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs Norberts Točnigs toreiz paziņoja: “Mēs nevēlamies apgrūtināt Eiropas iedzīvotājus ar birokrātijas slogu, mūsu mērķis ir cīnīties pret nelegālu atmežošanu.” Ministrs kritizēja nesen veikto atmežošanas riska novērtējumu.

“Sadarbībā ar Luksemburgu mēs stinfri iestāsimies par atmežošanas regulas vienkāršošanu, ko mēs esam apņēmušies,” norādīja N. Točnigs. “Tā kā dzīvojam laikmetā, kas prasa taisnīgus nosacījumus, mums ir nepieciešama plānošanas drošība vērtības ķēdē un praktiska īstenošana. Lai gan Eiropas Komisija ir sagatavojusi vadlīnijas, tās ir “labi domātas, bet nav juridiski saistošas.” Tāpēc N. Točnigs aicināja veikt grozījumus tiesību aktos, ko, viņaprāt, EK būtu jāveic kā daļu no tās iniciatīvas.

Urzulas fon der Leienas vadībā EK plāno samazināt kopējo birokrātisko slogu uzņēmumiem aptuveni par 25%. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēts samazināt ar EUDR saistītos ziņošanas pienākumus par 35%.

Iepriekšējā pasākumu kopumā “Omnibus” galvenā uzmanība tika pievērsta izmaiņām piegādes ķēdes tiesību aktos, izņēmumiem ilgtspējības ziņošanā, vienkāršotām vides prasībām un uzlabotai piekļuvei finansējumam lauksaimniekiem.

Norberts Točnigs pauda bažas par salīdzinoši nesen veikto atmežošanas riska novērtējumu, kurā valstis tika iedalītas trīs riska līmeņos: “Valstis ar augstu atmežošanas risku tika novērtētas kā vidējas”, apdraudot Austrijas (arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu) centienus īstenot stingru ilgtspējības principu ievērošanu.

Ministrs aicināja šo novērtējumu uzlabot. Kā jau iepriekš rakstīja Latvijas Meža un ar to saistīto nozaru portāls www.zemeunvalsts.lv, Eiropas Komisijas sākotnējā salīdzinošā novērtējuma sarakstā valstis ir iedalītas atbilstoši to atmežošanas riskam, peoti. “zems”, “normāls” vai “augsts”, ņemot vērā septiņu produktu ražošanu, uz kuriem attiecas Atmežošanas regula.

Austrija ir klasificēta kā “zema riska”, Brazīlija un Indonēzija, kas zināmas ar plašu lietusmežu izciršanu, klasificētas kā “vidēja riska”. EUDR cenšas novērst ar atmežošanas risku saistītu produktu nonākšanu Eiropas tirgū vai to eksportu no Eiropas.

Vācijas lauksaimniecības ministrs Aloizs Reiners atbalstīja Luksemburgas centienus reformēt Atmežošanas regulu, norādot: “Eiropas centieni ierobežot globālo atmežošanu ir atzīstami, bet to birokrātiskā ietekme uz daudzām Eiropas valstīm ir pārmērīga.” Ministrs uzsvēra, ka šāds birokrātijas līmenis nav nepieciešams. Eiropas daudzgadu budžeta sarunās, kas sākas rudenī, A. Reiners uzstāja uz spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ar ievērojamu finansiālu atbalstu. EK savu priekšlikumu iesniedza jau jūlija vidū.

Norberts Točnigs atkārtoti uzsvēra, ka KLP finansēšanai jābūt “ES prioritātei” nākamajā daudzgadu budžetā. Ņemot vērā dažādās ģeopolitiskās problēmas, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu KLP, lai līdzsvarotu tirgus svārstības un nodrošinātu piegāžu drošību.

Konrāds Miliuss, Austrijas lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu prezidents, norādīja, ka ES Atmežošanas regulas īstenošana tās pašreizējā formā nav ilgtspējīga. “Mēs novērtējam federālā ministra Norberta Točniga apņemšanos un atzinīgi vērtējam iniciatīvu izstrādāt praktiskus risinājumus valstīm, kurās atmežošanas risks ir pierādāmi zems. Mēs aicinām arī uz lielāku pārredzamību attiecībā uz riska novērtējumu un regulas īstenošanu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību skartajiem uzņēmumiem.”

Lai gan Austrijas skujkoku pārstrādes rūpniecība prognozē 2% ražošanas apjoma pieaugumu 2025. gadā un tai ir brīvas pārstrādes jaudas, nozares līderi brīdina, ka EUDR apdraud visu koksnes vērtības ķēdi. Vācijas mašīnbūves rūpniecības asociācija (VDMA), kas ir nozīmīga būvkomponentu, mēbeļu, paneļu, papīra un granulu produktu piegādātāja, sajutīs šo ietekmi, jo īpaši visaugstākā pieprasījuma laikā, kas sagaidāms ziemā.

Daudzi iekārtu ražotāji brīdināja, ka EUDR var izraisīt haosu sarežģītās piegādes ķēdēs un samazināt Eiropas konkurētspēju pasaulē. Šādu viedokli pauda Vācijas Mašīnbūves rūpniecības asociācija (VDMA), kas oficiālā lūgumā Eiropas Komisijai un Vācijas Lauksaimniecības ministrijai vēstīja, ka EUDR ir “birokrātija tās sliktākajā izpausmē”. Saskaņā ar EUDR uzņēmumiem ir jāpierāda, ka katrs kubikmetrs koksnes un koksnes izstrādājumu – no neapstrādāta baļķa līdz gatavam izstrādājumam – ir iegūts bez atmežošanas, kas nozīmē, ka katrā apstrādes un piegādes posmā ir jāģenerē un jāuztur tūkstošiem unikālu atsauces numuru. Tas atbilst nesen veiktajam pētījumam, kurā tika aprēķināts, ka Austrijas sākotnējās atbilstības regulai izmaksas pārsniedz 200 miljonus eiro, bet ikgadējās darbības izmaksas ir aptuveni 65 miljoni eiro. Ekstrapolējot šos skaitļus uz visu Eiropu, nozare prognozē vairāku miljardu eiro izdevumu slogu bez skaidra un saprotama ieguvuma. Lai arī Eiropas Komisija ir centusies skaidrot juridiskās un darbības neskaidrības, izmantojot vadlīnijas, tā nav spējusi nomierināt ražotājus.

Viss iepriekšminētais ir iemesls, kāpēc Austrijas kokrūpniecības nozare mudina Briseli apturēt EUDR vai pārskatīt to, izmantojot “Omnibus” likumdošanas paketi, lai samazinātu birokrātisko slogu. Tā vietā, lai noteiktu vispārīgas prasības, tā vēlas riska novērtējumu, kas vērsts uz augsta riska reģioniem un atbrīvo no prasībām zema riska ražotājus, piemēram, Austriju.

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, Austrijas skujkoku eksports 2025. gada pirmajā pusē palielinājās par 11% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, galvenokārt, pateicoties augstajam pieprasījumam no Itālijas un Vācijas. 2024. gadā tā radīja 3 miljardu eiro ražošanas vērtību, bet visa kokrūpniecības nozare, kurā ir vairāk nekā 1300 uzņēmumu ar 25 600 darbinieku, saražoja preces 9,28 miljardu eiro vērtībā.

* CLT – cross laminated timber, krustveida laminēta koksne ir inženierijas koksnes paneļu produktu apakškategorija, kas izgatavota, salīmējot vismaz trīs slāņus lapu koksnes zāģmateriāla leņķveidā. Tā ir līdzīga finierim, bet ar izteikti biezākiem slāņiem (vai lamellām).

Katra slāņa šķiedru virzienu parasti pagriež par 90 grādiem no blakus esošo slāņu virziena un līmē uz katras plātnes platajām virsmām, parasti simetriski, lai ārējie slāņi būtu vienādi orientēti. Visbiežāk slāņu skaits ir nepāra, bet ir arī konfigurācijas ar pāra skaitu (kas tad tiek izkārtotas simetriski). Parastais kokmateriāls ir anizotropisks materiāls, kas nozīmē, ka tā fizikālās īpašības mainās atkarībā no spēka pielikšanas virziena. Līmējot koka slāņus taisnā leņķī, paneļi iegūst labāku strukturālo stingrību abos virzienos.

CLT atšķiras no līmētā laminētā koka, kas ir produkts, kura visi slāņi ir orientēti vienā virzienā. Pirmo patentu, kas līdzinās CLT, 20. gadsimta 20. gados izstrādāja Frenks J. Vols un Roberts L. Vots Takomā, ASV. Tomēr daudzi avoti datē pirmo patentu ar 1985. gadu, kad tas tika prezentēts Francijā.Vēlāk nozīmīgi sasniegumi tika panākti Austrijā, kad 1994. gadā Gerhards Šikhofers prezentēja savu doktora disertāciju par CLT.