Atjaunīgie resursi var būt arī videi nedraudzīgi. Kā uz tiem pāriet saudzīgi

(zemeunvalsts.lv komentārs)

Sabiedriskais medijs, protams, nav zemeņu grozs vai maiss ar €100 banknotēm, lai katram patiktu. Divas tendences, kas šai ziņā šiem plašsaziņas līdzekļiem būtu sīki jāanalizē – izteikta iepriekšparedzamība (uzaicinot konkrētu situācijas komentētāju, ko nez kālab nosauc par ekspertu, un darot to vēl un vēl, tiem, kas labi orientējas attiecīgajā situācijā, viss top skaidrs vēl pirms sižeta noklausīšanās vai noskatīšanās, jo rets komentētājs ir domās mainīgs) un noliegums bez risinājuma (ja pats sabiedriskais medijs tā darbinieku personā sūkstās par finansējuma jautājumiem, nešķiet loģiski, ka tai pašā medijā izteikti karo pret valsts ienākumiem; jāatsakās no fosilajiem resursiem, bet jādara tas maksimāli lēni un birokrātiski... Medijs piedāvā noliegumu bez risinājuma. Kam paredzams šis pienākums?)

“Šis jautājums nav pavisam jauns. Ja Latvijas mērogā mēs to saprotam ar mazām hidroelektrostacijām, piemēram, tad globāli tie ir visdažādākie atjaunīgo energoresursu ražošanas veidi,” norādīja Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis. Viņš uzsvēra, ka neviens vides aizstāvis nav pret atjaunīgajiem resursiem, taču pārejai uz šo resursu izmantošanu būtu jānotiek pakāpeniski, nevis mēnešu vai pāris gadu griezumā, kā tas enerģētiskās krīzes ietekmē notiek šobrīd.

“Atjaunīgie energoresursi pēc būtības var būt videi draudzīgi, un atjaunīgie energoresursi var būt videi nedraudzīgi, tajā skaitā bioloģiskajai daudzveidībai. Tas itin bieži šī pakalpojuma pircējiem līdz galam nav skaidrs,” J. Rozītis vērtēja.

“Šobrīd mēs zinām, ka Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis krīzi, un mēs runājam ne tikai par klimata mērķu sasniegšanu, bet arī par enerģētiskās neatkarības panākšanu, kas arī ir būtiska, un šajā ziņā varbūt ir labi, ka mēs varam nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu,” atzina Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.

Taču uz šo jautājumu nevar skatīties vienkāršoti, ka visi atjaunīgie resursi ir labi. Cilvēki, viņaprāt, bieži aizmirst, ka pirmais labākais solis būtu tērēt mazāk enerģijas un to taupīt. (...)