Arī ļoti aukstā ziemā Eiropa spēs nodrošināt pietiekamus gāzes apjomus

Enerģētikas analītiķi uzskata, ka pat ļoti zemas temperatūras gaidāmajā ziemā, visticamāk, Eiropā neradīs gāzes trūkumu. “Pat ļoti aukstas ziemas gadījumā gāzes uzglabāšana un papildu sašķidrinātā dabasgāze (LNG) kopā var nodrošināt pietiekamu piegādi, jo Eiropa ir izveidojusi pietiekamu regazifikācijas jaudu,” teikts Independent Commodity Intelligence Services (ICIS) ziņojumā.

Septembrī Vācijas Gāzes un ūdeņraža nozares asociācija ziņoja par “garantētu piegādes drošību nākamajai ziemai”.

Kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā tika apturētas tiešās gāzes piegādes no Krievijas uz Vāciju, Vācija centās atrast alternatīvus avotus, lai piepildītu savus krājumus un izvairītos no gāzes trūkuma. Kopš tā laika vācieši ir palielinājuši alternatīvā importa jaudu, izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes importa infrastruktūru, un ieviesuši ārkārtas situāciju plānus. Pašlaik Eiropa risina sarunas par juridiskiem aspektiem, lai līdz 2028. gada janvārim pakāpeniski pilnībā atteiktos no Krievijas naftas un gāzes.

Veicot astoņu laika apstākļu iespējamo scenāriju analīzi, analītiķi secināja, ka nevienā no tiem “apgādes problēmas nevar uzskatīt par nozīmīgu risku”. ICIS norādīja, ka uzglabāšanas apjomi visekstrēmākajā scenārijā, kas paredz ļoti aukstu ziemu, samazinātos līdz 20%, kas ir līmenis, kādu pēdējo reizi novēroja 2018. gadā. “Tomēr, tā kā nākamajā vasarā, pateicoties jaunu sašķidrināšanas jaudu nodošanai ekspluatācijā, visticamāk, būs daudz brīvāks sašķidrinātās gāzes (SGT) tirgus, ļoti zemie uzglabāšanas apjoma līmeņi ziemas beigās nebūs problēma,” norādīja speciālisti.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka, ņemot vērā “globālo SGT dinamiku”, gāzes vairumtirdzniecības cenas ļoti aukstās un ļoti maigās ziemās var ievērojami atšķirties. “Aukstuma periodi, īpaši decembrī, saasina jau tā saspringto SGT tirgu, izraisot cenu strauju pieaugumu, jo Eiropa un Āzija konkurē par visai ierobežotajiem krājumiem.

Vācijā ir piepildītas mazāk nekā 80% gāzes uzglabāšanas iekārtu, bet tirgus novērotāji neprognozē apgādes drošības risku. “Eiropā, tostarp, arī Vācijā mēs jebkurā laikā, arī ziemā, apmierinām lielāko daļu pieprasījuma, importējot gāzi no dažādiem avotiem, tikai daļēji izmantojot uzglabāšanas iekārtas,” Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta pārstāve Franciska Holca (Franziska Holz) sacīja Zinātnes mediju centram (SMC).

“Attiecībā uz importu, īpaši sašķidrināto dabasgāzi no Norvēģijas, es nākamajos mēnešos nesaskatu nekādus ierobežojumus, kas spētu apdraudēt dabasgāzes piegādi,” uzsvēra F. Holca. “Neskatoties uz zemākiem uzglabāšanas līmeņiem Vācijā, gāzes piegādes situāciju Eiropā un Vācijā pašlaik var uzskatīt par stabilu,” norādīja Johens Linsens no Vācijas Klimata un enerģētikas sistēmu institūta.

* Vācijas Gāzes un ūdeņraža nozares asociācijas “DIE GAS- UND WASSERSTOFFWIRTSCHAFT” nozares tīklā ietilpst aptuveni 130 dalībnieku un partneruzņēmumu, kas aptver visu piegādes ķēdi. Kā gāzes un ūdeņraža nozares pārstāve, asociācija ir apņēmusies izveidot klimatneitrālu un noturīgu energosistēmu.

Vācijas Gāzes un ūdeņraža nozares asociācija aizstāv gāzes un ūdeņraža nozares intereses valstī un sabiedrībā, ievērojot profesionalitāti, konsekvenci un tālredzīgu pieeju. Asociācija virza nozares pārveidi, veicina gāzi izmantojošu enerģijas avotu konkurētspēju pasaulē un atklāj jaunas iespējas pašreizējos un nākotnes tirgos. Ar proaktīviem komunikācijas un sabiedrisko attiecību pasākumiem asociācija nodrošina uzsvaru uz objektīvu, zinātnē balstītu informāciju, nozares kompetenci un personīgo iesaisti, veicinot dialogu ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību, piedaloties pasākumos un tirdzniecības izstādēs. Asociācija sadarbojas ar politiķiem, lai aizstāvētu tehnoloģijām labvēlīgu tirgu, kas uzlabo klimata aizsardzību. Sniedzot uz faktiem balstītus argumentus asociācija sniedz nozīmīgu ieguldījumu svarīgās diskusijās Vācijas valdības līmenī un vietējās pašvaldībās, veidojot uz gāzi balstītu enerģijas avotu nākotni Vācijā.