Vokietijos miškai vėl tapo anglies dioksido sugėrikliais

Vairāku gadu sausums “pārvērta” Vācijas mežus par oglekļa emisiju avotu. Saskaņā ar Vācijas Vides aģentūras (UBA) datiem, 2025. gadā Vācijas meži atkal kļuva par oglekļa piesaistītājiem. Sausums, mizgraužu invāzija, vētras un meža ugunsgrēki gadiem ilgi kaitēja mežiem un padarīja tos par oglekļa emisiju avotu. Situācija liecina par nepieciešamību pēc aktīvākas rīcības klimata jomā. UBA prognozes liecina, ka valsts joprojām ievērojami atpaliek no vidēja termiņa un ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem. Transporta un ēku sektori joprojām ir problemātiskākie, pašreizējie valdības politikas plāni rada risku, ka situācija var pasliktināties.

“Vācijas meži 2025. gadā piesaistīja gandrīz 20 miljonus tonnu CO₂ vairāk, nekā emitēja; tas noticis pēc pēdējo gadu smagajiem sausuma izraisītajiem postījumiem, kas bija pārvērtuši mežus par oglekļa emisiju avotu,” paziņoja UBA. “Vācijas meži jau atkal “atbalsta” klimata rīcību,” uzsvēra vides ministrs Karstens Šneiders. “Lai nodrošinātu pozitīvās tendences turpināšanos nākotnē, ir jādara vairāk,” viņš piebilda. “Pozitīvā attīstība nav pašsaprotama un joprojām ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem,” ministrs norādīja kopīgi ar UBA organizētā preses konferencē. Jau pagājušajā gadā K. Šneiders ierosināja stiprināt valdības programmu dabā balstītā klimata rīcībā.

2018.-2023. gadā Vācijas meži ļoti cieta no atkārtojošamies sausuma periodiem, kukaiņu invāzijām, vētrām un meža ugunsgrēkiem, kas galu galā padarīja tos par CO₂ emisiju avotu. Lai gan lielas mežu platības kopš tā laika ir nedaudz “atguvušās”, 2025. gadā zemes izmantošanas sektors kopumā joprojām bija neto emisiju avots. Lielākā daļa emisiju šai sektorā rodas no organiskajām augsnēm, galvenokārt – nosusinātajiem purviem – norādījis Tūnena institūts, kas nodrošina datus Vācijas siltumnīcefekta gāzu pārskatiem. “Purvu atjaunošana joprojām ir galvenā metode, lai ievērojami samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas ZIZIMM (zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības) sektorā,” informēja institūta zinātnieki.

Labās ziņas par mežiem krasi kontrastē ar emisiju tendencēm citās nozarēs.

“Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Vācijā pagājušajā gadā samazinājās tikai par aptuveni vienu miljonu tonnu (0,1%), sasniedzot 649 miljonus tonnu CO₂ ekvivalentu,” norādīja UBA. Tas nozīmē, ka Vācija kopš 1990. gada ir gandrīz par pusi samazinājusi savas emisijas (-48% – 2025. gadā). Tomēr, lai sasniegtu Vācijas mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 65%, salīdzinot ar 1990. gadu, valstij no šī brīža vidēji gadā jāsamazina emisijas par 42 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta. “Uzdevumi ir kļuvuši nedaudz grūtāki, bet tos iespējams risināt. Enerģētikas pāreja un atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšana joprojām ir “galvenais balsts” klimata mērķu sasniegšanai”, ziņojumā norāda UBA.

Emisijas no rūpniecības samazinājās galvenokārt ekonomikas stagnācijas dēļ, transporta un ēku emisijas, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās, nepārprotami pārsniedzot valsts Klimata rīcības likumā noteikto gada līmeni. Transporta degvielas pārdošanas apjomi pieauga, aukstā ziema palielināja nepieciešamību sildīt mājokļus, joprojām izmantojot fosilos resursus – gāzi vai naftu.

UBA prezentētās emisiju prognozes nākamajiem gadiem un desmitgadēm liecina, ka, ņemot vērā pašreizējo politiku, Vācija līdz 2030. gadam samazinās kopējās emisijas tikai par 62,6%, situācija nedaudz pasliktinātos salīdzinājumā ar pagājušā gada prognozēm. Lai gan enerģētikas nozare sasniegtu mērķus ar uzviju, transporta un ēku būvniecības un apsaimniekošanas nozares nākamajos gados ievērojami pārsniegtu emisiju limitus un būtu tie sektori, kuros dekarbonizācija rit vissmagāk. Šādi Vācija arvien vairāk apdraud Eiropas Savienības noteikto klimata mērķu sasniegšanu abos šais sektoros; emisiju atšķirība, kopš iepriekšējām UBA prognozēm 2025. gadam, ir palielinājusies.

Ministru kabinets 25. martā pieņems klimata politikas programmu

Kanclera Frīdriha Merca valdība līdz šim nav iesniegusi atbilstošus priekšlikumus, kas negatīvo tendenci varētu apturēt, bet likumā noteiktais termiņš tuvojas. F. Merca koalīcijai likums nosaka līdz šā mēneša beigām iesniegt jaunu Klimata rīcības programmu, kurā detalizēti jāizklāsta, kā valsts plāno sasniegt 2030. un 2040. gada klimata mērķus. Programmā būs iekļauti jauni priekšlikumi, kā arī pasākumi, ko valdība ierosināja 2025. gada koalīcijas līgumā, vai jau ir pieņēmusi savos pirmajos darbības mēnešos. Iepriekš izplatītajā pirmajā projektā nebija pietiekami atspoguļoti pasākumi, lai novērtstu t.s. emisiju plaisu. Vides ministrs K. Šneiders norādīja, ka valdība par galīgo programmu vienosies Vācijas Ministru kabinetā 25. martā.

Lai gan plānotie pasākumi, piemēram, subsīdījas elektroautomobiļiem, varētu palīdzēt samazināt emisijas, citi kanclera Merca un viņa ministru kabineta lēmumi varētu radīt pretēju efektu, piemēram, ES automobiļu emisiju noteikumu atvieglojumi vai plānotā Vācijas “apkures likuma” reforma. Pētnieki ir kritizējuši, ka reforma varētu izraisīt lielākas emisijas apkures nozarē nekā saskaņā ar pašlaik spēkā esošo politiku.

“Ēku sektors ir un paliek Vācijas valdības lielākā problēma klimata politikā,” uzsvēra Barbara Metca, vides aktīvistu organizācijas “Vides rīcība Vācijā” (DUH) izpilddirektore, norādot: “Tā vietā, lai beidzot risinātu šo problēmu, emisijas plānotās reformas dēļ faktiski palielināsies”. DUH aicināja valdību iesniegt programmu ar efektīviem pasākumiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas centienus arī citos sektoros, piemēram, ieviešot vispārēju ātruma ierobežojumu uz autoceļiem.

Neatkarīgā Vācijas Klimata pārmaiņu ekspertu padome izvērtēs UBA emisiju prognozes un līdz maija vidum iesniegs savu ziņojumu par situāciju.