Lenkijos lūžio taškas

Viena no Eiropas Savienības lielākajām ekonomikām – Polija – ir vienīgā valsts ES, kas joprojām vairāk nekā pusi elektroenerģijas ražo no akmeņoglēm. Ogļu daļa valsts kopējā enerģijas bilancē pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies, bet pāreja notiek bez atjauninātas stratēģijas, radot sociālus un ekonomiskus riskus. Zaļais darījums un ogļrūpniecība ir kļuvuši ļoti politizēti, kālab, izņemot atsevišķus gadījumus, poļu politiķiem trūkst vienprātības. Enerģētikas pārejas ziņā Polija ir svarīgā pagrieziena punktā; lai gan ogļu ieguve joprojām ir nozīmīga, pārejas process strauji attīstās. Jāuzsver, ka kopumā pieejamie atjaunojamie energoresursi pirmo reizi veido vairāk nekā pusi no Polijas enerģijas ražošanas jaudas. Polija nostiprinās kā Austrumeiropas enerģētikas centrs. Rekordlielais gāzes eksports uz Ukrainu atspoguļo Polijas pieaugošo stratēģisko nozīmi, ko nodrošina diversificēti importa avoti un plašas uzglabāšanas iespējas. Šie paši faktori var arī nodrošināt Polijas fosilo resursu piegāžu stabilitāti, neskatoties uz dramatisko un neparedzamo situāciju Tuvajos Austrumos.

Tuvo Austrumu kara ietekme uz Poliju

Polijas enerģētikas ministrija un galvenie infrastruktūras operatori GAZ-SYSTEM un PERN ziņo, ka Polijas enerģētiskā drošība nav tieši apdraudēta Irānas kara un plašāka konflikta dēļ Tuvajos Austrumos. Polija uzsver, ka piegādes turpinās bez pārtraukumiem. 2024. gadā Polija lielāko daļu jēlnaftas importēja no Saūda Arābijas – 50,7%, Norvēģijas – 31,2% un ASV – 7,9%, savukārt 2025. gadā caur Svinouscjes ostu piegādātā sašķidrinātā gāze (LNG) galvenokārt nāca no ASV (aptuveni 76%) un Kataras (~20%). Lai gan naftas piegādes no Saūda Arābijas var apiet Hormuza šaurumu, izmantojot alternatīvus maršrutus, tas nav iespējams LNG piegādēm no Kataras. Irānas raķešu un dronu uzbrukumi jau ir ļoti nopietni traucējuši reģionālās enerģētikas infrastruktūras darbību. Polija ir ieviesusi aizsardzības pasākumus, piemēram, gāzes uzglabāšanas iekārtas ir piepildītas >50% apmērā, kas ir pietiekami, lai segtu ~40 dienu pieprasījumu. Jāuzsver, ka siltāku laika apstākļu dēļ patēriņš samazinās.

Poļi ir vienīgie ogļrači Eiropas Savienībā

Kad pēc gadu desmitiem ilgas ražošanas samazināšanās un izmaksu pieauguma, Čehija savas raktuves slēdza, 2026. gada februārī Polija oficiāli kļuva par vienīgo ES valsti, kas joprojām iegūst akmeņogles. Neskatoties uz apjomu samazināšanos un pieaugošo “konkurētnespēju”, Polijas akmeņogļu rūpniecība turpina darboties, galvenokārt pateicoties lielajām valsts subsīdijām un spēcīgajai ogļraču arodbiedrību ietekmei.

“Zombiju” projektu apturēšana Polijā

Seims ir apstiprinājis likumprojektu, kas vērsts pret tā sauktajiem zombiju projektiem, proti, ieguldījumiem, kas nodrošina pieslēgumu tīklam tikai tāpēc, lai to vēlāk pārdotu, šādi bloķējot jaudu. Likumprojekts saīsina pieslēguma derīguma termiņu no diviem līdz vienam gadam un palielina maksas, novēršot spekulācijas. Lai gan nozare kopumā šos pasākumus atbalsta, tiek uzskatīts, ka jaunie noteikumi nedrīkst attiekties uz jau sāktajiem projektiem. Polijas elektrotīkla operators PSE atbalstīja likumprojektu, norādot, ka pašreizējie noteikumi kavē atjaunojamās enerģijas attīstību. Valdošā koalīcija likumprojektu atbalstīja, opozīcijas partijas balsoja pret, šobrīd likumprojekts ir nosūtīts Senātam. Ja to apstiprinās, tas nonāks pie opozīcijai lojālā prezidentam Karola Navrocka, kurš var likumu parakstīt, uzlikt veto vai nosūtīt Konstitucionālajai tiesai.

Vairāk nekā puse jaudas

Polijas Klimata ministrija paziņojusi, ka 2025. gada beigās atjaunojamie energoresursi pirmo reizi veidojuši vairāk nekā pusi no Polijā saražotās elektroenerģijas jaudas. Tās lielāko daļu veido saules un vēja enerģija. 2026. gada beigās Polija sāks darbu pirmajā jūras vēja parkā Baltic Power. Tai pašā laikā ogles joprojām nodrošina apmēram pusi no Polijā faktiski saražotās elektroenerģijas, Polija joprojām ir ES valsts, kas visvairāk atkarīga no akmeņogļu izmantošanas. Savukārt, atjaunojamie energoresursi, galvenokārt saules un vēja enerģija, veido nedaudz vairāk nekā 29% no valstī saražotās elektroenerģijas.

Tiesāšanās par gaisa tīrību

Polijas tiesa lēmusi, ka Krakovas pilsēta likumīgi varēja ieviest tīra transporta zonu, iedzīvotāju veselības aizsardzībai. Nesen publicētajā tiesas sprieduma pamatojumā norādīts, ka ierobežojumi attiecībā uz veciem, vidi vairāk piesārņojošiem automobiļiem, ir likumīgi un pamatoti, īpaši ņemot vērā ievērojamo gaisa piesārņojumu pilsētā. Opozīcijas partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) politiķi gan uzsver, ka turpinās centienus šo politiku atcelt. Krakovā (Polijas otrā lielākā pilsēta) ieviesa jaunus ierobežojumus no 2026. gada 1. janvāra.

Vides aktīvisti un kodolenerģija

Polijas Augstākā administratīvā tiesa noraidīja vides aktīvistu grupas Bałtyckie-SOS sūdzību par valsts pirmās kodolelektrostacijas būvniecību, ļaujot projektu turpināt. Vides aktīvisti apgalvoja, ka valsts iestādes nav pienācīgi izvērtējušas pierādījumus, nodrošinājušas atbilstošu sabiedrisko apspriešanu un nav izvērtējušas iespējamo Baltijas jūras piesārņojumu, tomēr tiesa noraidīja visus aktīvistu iebildumus un argumentus. Plānotā 3,75 gigavatu atomelektrostacija, kuras nodošana ekspluatācijā paredzēta 30. gadu beigās, ir galvenais elements Polijas pārejā no fosilajiem resursiem uz videi draudzīgāku enerģiju.

Aukstā ziema un poļu enerģētikas sistēma

Polijas enerģētikas sistēma šoziem sasniedza vairākus rekordus. Viena no aukstākajām ziemām pēdējās desmitgadēs veicināja lielāko gāzes eksporta apjomu, sasniedzot 13,9 miljonu kubikmetr vienas dienas laikā. Gāze galvenokārt tika transportēta uz Ukrainu, lai palīdzētu ukraiņiem enerģētikas krīzes laikā, apstākļos kad krievi pastiprināti uzbruka kritiskajai infrastruktūrai. Apjomu pieaugums Poliju padara par Austrumeiropas lielāko gāzes terminālu. Polijas vadošo vietu šajā sektorā nodrošina LNG imports, cauruļvadu gāze no Norvēģijas un daļa iekšzemes ražošanas. Konstatēti arī citi rekordi, kas uzrādīja vēsturiskus maksimumus iekšzemes gāzes patēriņā un enerģijas ražošanā.