Neteisėtai iškirsta mediena iš Brazilijos yra „visur“

Jauns *EIA veiktās izmeklēšanas ziņojums liecina, ka nelegāli iegūti **Ipê un ***Cumaru kokmateriāli satraucoši lielos apjomos kontrabandas ceļā tiek ievesti Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Vides aktīvistiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība reģioniem, kuros pastāvīgi un milzu apjomos notiek nelikumības, nevis jāmeklē “mežu izciršana”, piemēram, Latvijā, kur meži tiek pārvaldīti ilgtspējīgi, ievērojot visus attiecīgos likumus un noteikumus.

Gadiem ilgi Brazīlijas federālā vides aizsardzības aģentūra Ibama ir strādājusi, lai ierobežotu plaši izplatīto nelegālās tropu koksnes tirdzniecību no Amazones reģiona. Neskatoties uz aģentūras aktivitātēm, jauns vides organizācijas EIA ziņojums atklāj, ka “nelikumīgi iegūtas koksnes” plūsma ir daudz plašāka, nekā iepriekš tika uzskatīts.

Milzīgi apjomi Amazones džungļos nelikumīgi iegūtu Ipê un Cumaru kokmateriālu kontrabandas ceļā nonāk Rietumvalstu tirgos – īpaši Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šie kokmateriāli joprojām tiek izmantoti luksusa viesnīcās, augstas klases terasēs, augstākās kvalitātes grīdas segumu ražošanā un pat Formula 1 sacīkšu infrastruktūrā.

Jaunais EIA ziņojums Bootleggers, Brokers and Buyers sniedz līdz šim visaptverošāko pieejamo informāciju par to, kā kokmateriāli tiek iegūti Amazones apgabala pamatiedzīvotāju zemēs un legalizēti, izmantojot sarežģītu kokzāģētavu un koksnes eksportētāju tīklu, pirms tie nonāk globālās piegādes ķēdēs jau kā legāli iegūti kokmateriāli.

EIA 27 lappušu garajā ziņojumā parādīts, ka kokmateriālu legalizēšanas apjoms ir daudz lielāks, nekā iepriekš tika uzskatīts. Izmeklētāji atklājuši liela apjoma nelegālu mežizstrādi munduruku cilts teritorijā Paras štatā Brazīlijas ziemeļos, starp citu, štata administratīvais centrs ir Belema, kurā notika COP30 klimata konference... Nelegālā mežizstrāde notikusi 5000 hektāru lielā meža platībā un ir pieejama pa slepenu 60 kilometru garu ceļu. Augstas izšķirtspējas satelītattēlos varēja redzēt gar šo ceļu sakrautus 1200 kubikmetrus baļķu, atklājot nelikumīgo mežizstrādi “visā krāšņumā”.

Mūsu teritorija nav prece!

Izmeklēšana atklāj, kā kokmateriāli tiek “legalizēti”, piefiksējot trīs mežizstrādes nogabalus Paras štatā un pierādot nelikumīgu ieguvi un koksnes legalizēšanu. Kopējais apjoms bija vairāk nekā 25 000 kubikmetri, kas atbilst 830 kravas konteineriem. Apvienojot EIA iepriekšējos ziņojumos sniegto informāciju, var secināt, ka kopējais nelikumīgi iegūtās koksnes apjoms pārsniedz 78 000 kubikmetrus, kas atbilst 31 olimpiskā izmēra baseinam.

Pēc legalizēšanas kokmateriāli nonāk Brazīlijas tirdzniecības tīklā. Atklāts, ka vienpadsmit kokzāģētavas ir saņēmušas nelikumīgi iegūto koksni no diviem nelegāliem mežizstrādātājiem. Tālāk daļu no kokmateriāliem zāģētavas ir piegādājušas astoņiem eksportētājiem, no kuriem daudzi ir saņēmuši naudas sodu part citiem pārkāpumiem, kas atklāti EIA iepriekšējā izmeklēšanā. Arī desmit kokzāģētavām jau ir piespriests naudas sods. Kopumā šīs saiknes liecina par ilgstoši darbojošos noziedzīgu nelikumīgas koksnes tirdzniecības karteli.

Munduruku ciltij nelegālās mežizstrādes sekas ir postošas. Kopīgā paziņojumā cilts Wakoborũn Sieviešu asociācija un Ipereğ Ayũ kustība pieprasa Brazīlijas valdībai novērst brutālos iebrukumus pamatiedzīvotāju zemēs, lai veiktu mežizstrādi. Aktīvisti uzsver: “Mēs pieprasām, lai ārvalstis slēgtu savas durvis produktiem, uz kuriem ir pamatiedzīvotāju asinis. Mūsu teritorija nav prece!”

Koksne netraucēti nonāk globālajos tirgos...

Eiropas Savienības 27 dalībvalstis un Amerikas Savienotās Valstis ir galamērķis lielākajai daļai Brazīlijas tropu koksnes eksporta. Tā vērtība, piemēram, 2024. gadā pārsniedza 250 miljonus ASV dolāru. Gan Eiropas Savienība, gan ASV jau vairāk nekā desmit gadus ir ieviesušas likumus, kas stingri aizliedz nelikumīgi iegūtas koksnes importu. Ir gan Eiropas Savienības Kokmateriālu regula (EUTR), gan ASV ****Līsija likums (Lacey Act), bet to prasību vājā izpilde un minimālā kontrole ļauj nelikumīgi iegūtai koksnei nonākt tirgos.

Saskaņā ar EIA ASV preču politikas galvenā speciālista Rika Džeikobsena (Rick Jacobsen) teikto, likumu izpildes kontroles trūkums saasina krīzi. Eiropas un ASV iestāžu nespēja izpildīt likumus, kas aizliedz nelegālas koksnes importu, veicina krāpšanu, lietusmežu iznīcināšanu un ekspansiju Brazīlijas Amazones pamatiedzīvotāju apdzīvotajās teritorijās. Tas ne tikai apdraud pasaules lielākā lietusmeža nākotni, bet arī rada nelabvēlīgus konkurences apstākļus likumīgiem koksnes ražotājiem, kuri ievēro visus pastāvošos noteikumus. R. Džeikobsens norāda: “Mēs redzam sistēmu, kas ir lemta neveiksmei. Kontrole, kurai būtu jānovērš nelegālas koksnes nonākšana tirgū, vai nu nedarbojas, vai vispār netiek īstenota.”

Briselē un Vašingtonā mainās politiskā griba

EIA atklāja, ka nelikumīgi iegūtu Ipê un Cumaru koksni iegādājās Francijas, Portugāles, Vācijas un ASV importētāji, kuri to vēlāk piegādāja luksusa viesnīcu ķēdēm, lieliem infrastruktūras projektiem un augstākās klases attīstības projektiem. Vienā gadījumā ASV importētājs, kas bija saistīts ar nelikumīgo piegāžu ķēdi, piegādāja terases segumu Maiami Formula 1 VIP tribīnei, bet koksnes pircēji no Eiropas piegādāja Ipê koksni slavena tilta būvniecībai Itālijā un promenādei Franču Rivjērā.

Ziņojums publicēts brīdī, kad gan Briselē, gan Vašingtonā mainās politiskā griba. Eiropas likumdevēji divreiz ir atlikuši ilgi gaidīto Eiropas Savienības Atmežošanas regulu un lobiju grupas turpina aktīvi darboties. Savukārt, ASV ir vājināta Lacey Act likuma izpilde, lai gan amatpersonas sola aizsargāt vietējos ražotājus no negodīgas konkurences. R. Džeikobsens brīdināja, ka jebkāda turpmāka atkāpšanās šajā jomā radīs globālas sekas: “Ja Eiropas Savienība un ASV nespēs īstenot savus noteikumus, tās faktiski atalgos nelegālos uzņēmējus un sodīs tos, kuri ievēro noteikumus.”

EIA aicina Brazīlijas iestādes pastiprināt uzraudzību pār kokmateriālu piegādes ķēdi un palielināt resursus, lai novērstu nelegālus iebrukumus pamatiedzīvotaju zemēs. Organizācija arī mudina Eiropu un ASV izmeklēt ziņojumā atklātos nelegālās koksnes importētājus un strikti ievērot savus likumus un kokmateriālu kontroles noteikumus.

* EIA – The Environmental Investigation Agency (Vides izmeklēšanas aģentūra) ir starptautiska nevalstiska organizācija, ko 1984. gadā Apvienotajā Karalistē dibināja vides aktīvisti Deivs Karijs, Dženifera Lonsdeila un Alans Tornsons. Pašlaik tai ir biroji Londonā un Vašingtonā. EIA veic slepenu izmeklēšanu un vēršas pret vides noziegumiem un ļaunprātīgu rīcību attiecībā uz dabas vērtībām. EIA izmeklēšana atklāj nelegālu mežizstrādi, nelegālas kokmateriālu plūsmas un korupciju , kas veicina noziegumus mežsaimniecības jomā. EIA izmanto starptautiskos tiesību aktus, lai samazinātu atmežošanas apmērus.

** Termins “ipê” attiecas uz septiņām dažādām koku sugām ģintī Tabebuia, kuras visas sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu mežos. Šie masīvie koki var sasniegt 45 metru augstumu un tam ir pārsteidzoši tievs stumbrs. Ipê nav mūžzaļš koks.Tas nomet lapas, pirms uzplaukst lielas skaistas ziedu kopas, kuru krāsas ir balta, zeltaini dzeltena, spilgti rozā un sarkana. Ipê sastopami Argentīnas, Bolīvijas, Brazīlijas, Kolumbijas, Franču Gviānas, Gajānas, Paragvajas, Peru, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo, kā arī Venecuēlas tropu mežos. Šie koki bieži sastopams upju krastos, purvos un kalnu grēdās. Ipê ir cieta un izturīga koksne, ko bieži izmanto piekrastes apstākļos. Tās koksne ir pazīstama arī ar izturību pret sēnīšu un kukaiņu uzbrukumiem, un tai ir piešķirts A klases ugunsdrošības novērtējums, – tāds pats novērtējums, kāds piešķirts betonam un tēraudam. Koksni parasti izmanto koka laipām un māju terasēm, jahtu piestātnēm, soliņiem un margām

*** Dipteryx odorata (pazīstams kā “cumaru”, “kumaru” vai “Brazīlijas tīkkoks”) ir ziedošs koks no pākšu dzimtas Fabaceae. Koka ir izcelsmes vieta ir Dienvidamerikas ziemeļdaļa. Tā sēklas ir pazīstamas kā tonka pupas. Sēklas ir melnas un grubuļainas, ar gludu, brūnu iekšpusi. Tām ir spēcīga smarža, kas līdzinās smaržīgajai madarai, jo koka sēklas satur daudz kumarīna. Kumarīns ir bezkrāsaina kristāliska viela ar saldu smaržu, kas atgādina vaniļas aromātu. Kumarīns atrodams daudzos augos un tas kalpo tiem kā ķīmiska aizsardzība. Daudzi antikoagulantu recepšu medikamenti, piemēram, varfarīns, ir kumarīna ķīmiskais atvasinājums, ko iegūst no šī koka sēklām – tonka pupiņām. Šo pupiņu garšu raksturo kā sarežģītu vaniļas, mandeļu, krustnagliņu, kanēļa un amaretto sajaukumu. Pupiņu raža no viena koka ir aptuveni 1,0-3,5 kg gadā, kumaru koki ik pēc četriem gadiem saražo lielu daudzumu sēklu.

**** Lacey Act jeb Līsija likums, kas tika pieņemts ASV 1900. gadā, cīnās pret nelikumīgi iegūtu savvaļas dzīvnieku, zivju vai augu tirdzniecību. 2008. gada ASV Lauksaimniecības likums grozīja Lacey Act un paplašināja aizsardzību plašākam augu un augu produktu klāstam, padarot nelikumīgu noteiktu produktu importu bez importa deklarācijas.