Ko Kuldygos gyventojams, miestui ir kaimyninėms savivaldybėms tikėtis iš Kuldygos senamiesčio išsaugojimo ir apsaugos įstatymo?

Saeima šā gada 12. februārī pieņēmusi Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumu, kas stājies spēkā 12. martā.

Likuma mērķis ir nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas, Latvijā un pasaulē ievērojama kultūrvēsturiskā mantojuma, kam piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība, saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību. Likuma uzdevums ir noteikt kārtību un prasības Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un izmantošanai.

Interesējoties, ko likums nozīmēs praksē, saņēmām dažādas, arī pretējas atbildes un skaidrojumus.

Sagaidāms birokrātiskā sloga pieaugums (ZAB WALLESS juriste Monta Ābele-Sedliņa)

Vai sagaidāms birokrātiskā sloga pieaugums?

Jā, ir! Likums ievieš stingrus ierobežojumus un jaunu institūciju – Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi, un jaunas procedūras, tostarp novērtējumu ietekmei uz mantojumu.

Kultūrvēsturiskās vides pārveidošana ir pieļaujama tikai tad, ja tai nav negatīvas ietekmes un tā ir vienīgā iespēja nodrošināt vecpilsētas attīstību. Šis princips attiecas uz ļoti plašu darbību loku.

Jumta vai logu maiņa, fasādes krāsošana – šīs ikdienišķās darbības tieši skar aizsargājamās vērtības un ir pakļautas kultūras pieminekļu aizsardzības normām, bet atsevišķos gadījumos – arī padomes viedoklim. Koku stādīšana vai nozāģēšana var tikt pakļauta ierobežojumiem, jo apstādījumu elementi ir tieši aizsargātas vērtības. Rūpnieciska ražotne vecpilsētas teritorijā būtu faktiski neiespējama. Jauna kafejnīca renovētā telpā var prasīt saskaņojumu, jauna viesnīca – noteikti, bet skatu tornis atkarībā no atrašanās vietas un augstuma var būt aizliegts.

Likums ievieš divus jaunus dokumentu veidus: sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu un pilnvērtīgu ietekmes uz mantojumu novērtējumu. Sākotnējo novērtējumu padome var pieprasīt mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas – pašvaldībai par iesniegto ieceri padome jāinformē 10 dienu laikā. Pilnvērtīgs novērtējums tiek prasīts, ja sākotnējā novērtējumā konstatēta būtiska ietekme uz Kuldīgas vecpilsētas īpašo universālo vērtību.

Papildu slogu rada arī īpašnieku pienākums no 2029. gada 1. janvāra apdrošināt ēkas pret uguns risku, šķidruma vai tvaika noplūdi, dabas stihiju postījumiem un trešo personu prettiesisku rīcību. Likumā nav noteikts apdrošināšanas minimālais apmērs un nav paredzēts risinājums gadījumiem, kad apdrošinātāji polisi atsakās izsniegt, piemēram, sliktā stāvoklī esošām ēkām.

Cik ātri varētu saņemt saskaņojumu?

Ņemot vērā jauno regulējumu, saskaņošanas process var būt ilgs. Pēc ieceres iesniegšanas pašvaldībai informācija padomei jānodod 10 dienu laikā. Padome viena mēneša laikā izvērtē ieceri un var pieprasīt sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu, kura izskatīšana aizņem vēl vienu mēnesi. Ja tiek konstatēta būtiska ietekme, nepieciešams pilnvērtīgs novērtējums, pēc kura padome atkal mēneša laikā sniedz atzinumu. Ja iecere būtiski ietekmē kultūrvēsturiskās vērtības, informācija tiek nodota Pasaules mantojuma centram un lēmuma pieņemšana var tikt atlikta līdz atzinuma saņemšanai no tā – bez skaidra termiņa.

Īpaši problemātiski, ka padomes atzinums nav uzskatāms par administratīvo aktu un nav pārsūdzams. Tātad, ja atzinums ir negatīvs, privātpersonai nav efektīva tiesiskās aizsardzības mehānisma. Ja iecere pēc atzinuma ir mainīta tiktāl, ka atzinums uz to vairs nav attiecināms, nepieciešams jauns atzinums – un process sākas no jauna. Sliktākajā gadījumā iecere var “iegrimt” daudzpakāpju procedūrā bez reālas iespējas to paātrināt vai apstrīdēt.

Vai likums ietekmēs ekonomisko aktivitāti?

Jaunais regulējums skar ļoti plašu darbību loku. Bez saskaņošanas var būt apgrūtināta ne tikai jaunu ēku būvniecība vai esošo pārbūve, bet arī fasāžu krāsošana, logu vai jumta seguma maiņa, koku ciršana un jaunu komercobjektu – kafejnīcu, viesnīcu vai skatu torņu – ierīkošana.

Par aizsargājamu vērtību atzītas arī “īpašās amatniecības zināšanas un prasmes”, kas izmantotas vecpilsētas konservācijā. Tas nozīmē, ka atjaunošanas darbos var tikt prasīti tradicionāli materiāli un paņēmieni, kas var būtiski palielināt izmaksas. Likums neparedz nekādu kompensācijas mehānismu vai finansiālu atbalstu privātajiem īpašniekiem – nav ne līdzfinansējuma, ne nodokļu atvieglojumu.

Ārpus pašas vecpilsētas teritorijas likuma ietekme izpaužas augstuma ierobežojuma zonās. Piemēram, vēja elektrostaciju vai telekomunikāciju torņu, kas pārsniedz 260 vai 350 metru augstumu, būvniecība plašā teritorijā ap Kuldīgu ir vai nu aizliegta, vai pakļauta ietekmes uz mantojumu novērtējumam. Tā kā šīs zonas sniedzas tālu ārpus Kuldīgas novada robežām, regulējums faktiski ietekmē arī blakus novadu, arī Ventspils novada, attīstības iespējas. Enerģētikas un infrastruktūras projektu attīstītājiem tas nozīmē papildu laiku un izmaksas, kas var padarīt projektus ekonomiski neizdevīgus.

Vai šāds precedents varētu izplatīties?

Latvijā ir arī citas kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas, kurām teorētiski varētu tikt piemērots līdzīgs speciālais regulējums. Tomēr Kuldīgas likums rada precedentu, kas ir pretrunā ar valsts deklarēto mērķi mazināt birokrātiju un vienkāršot administratīvās procedūras. Ja šāds modelis tiktu pārņemts citām mantojuma vietām, kultūras mantojuma aizsardzība var kļūt par reģionālās attīstības šķērsli, ne veicinātāju.

Likums nodrošina prognozējamu vidi (Kuldīgas novada pašvaldības Vecpilsētas pārvaldības speciāliste Sintija Vītoliņa)

Kāda būs likuma ietekme uz ekonomisko aktivitāti Kuldīgā un tās apkaimē?

UNESCO pasaules mantojuma vietas statuss ir ekonomisks virzītājpēks. Tas paver durvis valsts un ES fondu programmām vēsturisko ēku restaurācijai, saglabāšanai un pilsētas sakārtošanai. Lai kompensētu prasības (piemēram, apdrošināšanu, kas iedzīvotājiem stāsies spēkā 2029. gadā), pašvaldība attīsta atbalsta programmas un nodokļu atvieglojumus. Ekonomiskā aktivitāte netiek ierobežota, bet gan mērķtiecīgi virzīta uz kvalitāti, kas nodrošina Kuldīgas kā starptautiska zīmola ilgtermiņa konkurētspēju.

Ko likuma esamība nozīmē tautsaimniecības aktivitātēm, iecerēm, Kuldīgas vecpilsētā un novadā?

Kuldīgas modelis pierāda, ka kultūras mantojums ir ekonomisks resurss. UNESCO pasaules mantojuma vietas statuss piesaista investīcijas, veicina tūrisma izaugsmi un palielina nekustamā īpašuma vērtību. Likums nodrošina prognozējamu vidi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, skaidri definējot “spēles noteikumus”. Kuldīga ir starptautisks piemērs, kā mūsu reģiona mazpilsēta var kļūt par pasaulē atzītu kultūrvietu, kurā pagātnes mantojums kalpo nākotnes labklājībai.

Un likuma noteiktajos attālumos, pat Ventspils un Saldus novadā?

Pirms likuma pieņemšanas pēc Kuldīgas pašvaldības pasūtījuma tika veikts apjomīgs pētījums “Skatu punktu analīze un ainavu aizsardzības zonas UNESCO Pasaules mantojuma objektam “Kuldīgas vecpilsēta””. Pētījuma mērķis bija novērtēt iespējamos ainavas piesārņojuma un vizuālās ietekmes riskus uz Kuldīgas vecpilsētas īpašo universālo vērtību (tostarp vēja parku un citu liela, augstuma objektu gadījumā). Rezultātā ir izstrādāta Ainavu aizsardzības zona, kas kalpo kā pārvaldības instruments. Dokumentā noteikta skaidra metodika, nosacījumi, rekomendācijas un definētas potenciālās ietekmes teritorijas. Kuldīgas pašvaldība šo pētījumu veica kā sagatavošanās darbu iespējamiem attīstības projektiem, lai nenoslogotu attīstības teritorijas, kurās ietekme nav paredzama.

Attīstītājiem ir iespēja: izstrādāt ieceres saskaņā ar pētījuma rezultātā noteiktajām Ainavu aizsardzības zonas rekomendācijām, virzot tās caur likumā noteiktās Sadarbības padomes sēdēm, kas izveidota, lai vietas pārvaldība būtu starpinstitucionāli saskaņota ilgtermiņā, vai veikt pilnu “Heritage Impact Assessment” (potenciālās ietekmes uz Pasaules mantojuma vietu novērtējuma) procesu, sagatavojot ziņojumu, iesniedzot to sadarbības padomē un secīgi to saskaņojot ar UNESCO Pasaules mantojuma centru.

Kuldīgas novadam kaimiņos esošajos Ventspils, Saldus un Dienvidkurzemes novados ir nelielas teritorijas, kur ietekmes zona varētu skart vizuālās uztveres koridorus, bet to ietekmi katrā gadījuma izvērtē pēc iepriekšminētā.

Vai sagaidāms birokrātiskā sloga pieaugums, ja kaut ko vēlēsies darīt šajā teritorijā? Piemēram, vai bez saskaņojuma ar jauno institūciju (padomi) var remontēt māju – mainīt jumtu, logus, krāsot ārsienas, stādīt kokus, nozāģēt kokus, iegūt koksni, cirs mežu, art zemi, sēt labību, būvēt kokapstrādes vai jebkāda cita veida rūpniecības ražotni, tīrīt meliorācijas sistēmas, būvēt elektrolīnijas, sakaru torņu, vēja elektrostacijas utml., vai šāds saskaņojums vajadzīgs, lai atvērtu kafejnīcu, viesnīcu, skatu torni, rīkotu koncertu?

Nē, jo Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums nav vispārīgs būvniecības vai saimnieciskās darbības instrukciju kopums, bet gan augstākā līmeņa tiesiskais ietvars, kura mērķis ir garantēt UNESCO Pasaules mantojuma vietas unikālās universālās vērtības un ainavas integritātes neaizskaramību. Likuma mērķis nav sarežģīt iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, bet nodrošināt skaidrus, vienotus noteikumus, kas palīdz saglabāt Kuldīgas vēsturisko vidi un vienlaikus ļauj tai ilgtspējīgi attīstīties. Iedzīvotājiem un īpašniekiem Kuldīgas novadā jau gadu desmitiem ir izstrādāti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Pēctecīgi tiem arī Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā, kas nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, funkcionālo zonējumu un aizsardzības prasības. Kuldīgā ir skaidri noteikumi būvniecības iecerēm, tai skaitā ēku atjaunošanai vecpilsētā, lielāka atbildība, pārvaldot īpašumu, un iespēja saņemt finansiālu atbalstu īpašuma uzturēšanai vecpilsētā. Sadarbības padomei izskatīšanai netiek virzīti projekti, kas atbilst šiem apbūves noteikumiem, tikai plaša mēroga attīstības ieceres, kuru iespējamo ietekmi konstatē mantojuma vietas pārvaldnieks vai Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ikdienas projekti, funkciju maiņas, pasākumu rīkošana utml. tiks vērtēti kā līdz šim – pašvaldības un valsts atbildīgajās institūcijās, neradot papildus saskaņošanas procesus.

Ck ilgā laikā attiecīgo atbildi (saskaņojumu vai noraidījumu) varētu saņemt? Vai šo atzinumu (ja tas ir negatīvs) var pārsūdzēt? Kam?

Atkarībā no plānotās ieceres procesa (ietekmes uz vidi novērtējuma, plānošanas procesa vai būvniecības ieceres) Padome mēneša laikā izvērtē informāciju par ieceri un pieprasa, lai ieceres ierosinātājs veic sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu. Padome sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu izskata viena mēneša laikā.

Sadarbības padome tiek iesaistīta tikai, ja mantojuma vietas pārvaldnieks vai Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde konstatē iespējamu ietekmi uz Pasaules mantojuma vietas īpašo universālo vērtību.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, bijušais (2019.-2020.) Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs

Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija neiebilda Kuldīgas vecpilsētas likumprojektam, kurš palielina birokrātisko slogu (atļauju saņemšana) ne tikai tiem, kuri kaut ko vēlas darīt šajā pilsētā, bet atsevišķos gadījumos arī kaimiņu novados!

Apsveicami, ka Kuldīgas vecpilsēta iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, lieli nopelni šai ziņā ir bijušajai Kuldīgas domes ilggadējai priekšsēdētājai Ingai Bērziņai, kas aktīvi atbalstīja šo likumu.

Nenoliedzami, vairākas likumā esošās normas raisīja plašākas diskusijas. Proti, paredzēts jauns veidojums – Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padome, bez saskaņošanas ar to nebūs iespējama ne jaunu ēku būvniecība, ne esošo pārbūve, ne arī fasāžu krāsošana, logu vai jumta seguma maiņa utt. Būtībā Kuldīgas vecpilsētas apmeklētājiem, stāvot uz tilta (arī skatoties no baznīcas torņa), nevajadzētu redzēt kaut kādas jaunbūves, kuras varētu bojāt vēsturisko ainavu.

Rezultātā likumā iekļāva vairākas zonas, lielākā ir līdz 25 km no Kuldīgas, kuru skars iespējamas saimnieciskās aktivitātes Ventspils novada dienvidaustrumos un Saldus novada ziemeļrietumos.

Šī norma varētu skart telekomunikāciju torņus, vēja elektrostacijas ne tikai Kuldīgas, bet arī kaimiņos esošajos Ventspils un Saldus novados, potenciālajam investoram Kuldīgas novada robežnovados būtu jāsaņem akcepts no Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes, pirms būvprojektam prasīt būvatļauju Saldus vai Ventspils novadu būvvaldē.

Jā, bija idejas par 25 km zonas samazināšanu līdz 15 vai 10 km, taču deputāti tika brīdināti, ka tā būtu atkāpšanās no UNESCO vadlīnijām un iespējama Kuldīgas svītrošana no šīs starptautiskās organizācijas kultūras mantojuma saraksta vai arī ikreizēja saskaņojuma saņemšana no UNESCO. Diemžēl, bet šāda iespēja – arhitektam no Latvijas doties uz UNESCO mītni Parīzē, censties skaidrot un gadu gaidīt, lai iegūtu vai neiegūtu saskaņojumu – nebūt nerada vēlmi potenciālajam nekustamā īpašuma attīstītājam/investoram to īstenot konkrētajā teritorijā. Pašlaik Rīgā notiek sarunas ar UNESCO par Andrejsalas apbūvi, savulaik tāds jautājums bija par “Saules akmeni”, kura kontekstā tika draudēts ar Rīgas izslēgšanu no UNESCO kultūras mantojuma saraksta.

Labprāt emociju vietā vēlētos redzēt liberalizētus nosacījumus un algoritmu, kā īstenot kādas būves atbilstības izvērtēšanu un tās īstenošanas nosacījumus. Kuldīgas vēsturiskais centrs ir izcila vieta, taču par visas tā apkaimes konservāciju vairākus simtus gadu tālā pagātnē ir šaubas, jo, tādā vīzē turpinot, jau varam šajā apvidū liegt arī autotransporta izmantošanu.

Kā vērtēt Kuldīgas vecpilsētas likumā pašvaldībai paredzētās tiesības īpašumu atsavināt?

Jā, Kuldīgas vecpilsētas likumā pašvaldībai ir dotas tiesības veikt piespiedu nekustamā īpašuma atsavināšanu sliktā tehniskā stāvoklī esošām ēkām. Proti, ja Kuldīgas vecpilsētā būs ēka, kura bojās ainavu vai nebūs labā tehniskā stāvoklī, tai būs grausta statuss, pašvaldība varēs veikt tās piespiedu atsavināšanu (ja īpašnieks nepiekritīs, ar attiecīgu Saeimas lēmumu), samaksājot par to tirgus vērtību. Kā šī norma darbosies Kuldīgā, rādīs laiks, taču, daudzus gadus strādājot ar īpašumiem Rīgā, uzskatu, ka šādu normu – par piespiedu atsavināšanu – kategoriski nedrīkst piemērot Rīgas vecpilsētai, kas arī ir UNESCO mantojuma sarakstā.

Piemēram, daudzus gadus tukšās ēkas Marijas ielā īpašnieki varētu būtu priecīgi, ka to par tirgus cenu atsavina pilsētas dome, kurai savu īpašumu pašvaldības funkciju veikšanai jau tāpat ir pietiekami daudz, pašlaik pat par daudz. Savulaik Jēkaba ielas ēkas, kurai reāli bija tikai viena siena, īpašnieks sūdzējās par Kultūras mantojuma pārvaldi, kura nedod atļauju to nojaukt, un vēlējās, lai Rīga iegādājas šo īpašumu par tirgus cenu; pašvaldība atteica un ar dažādiem instrumentiem, tostarp sodiem – paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi – veicināja attiecīgā īpašuma sakārtošanu, tagad tur ir viesnīca. Arī Jūrmalā ir vairākas koka ēkas, kuru īpašniekiem ir liegts tās nojaukt, bet viņi tās arī nespēj atjaunot, līdz ar to nekādas darbības neveic, cerot, ka atradīsies pircējs.

Nekustamā īpašuma atsavināšana ir garš process, jo no sākotnējās ieceres līdz līgumam un gala lēmumam paiet divi līdz trīs gadi. Un vēl, ja pašvaldība atsavina šādu īpašumu, ko tā ar to plāno darīt? Ja iecerējusi atjaunot, kur ņems nepieciešamos līdzekļus, savukārt, ja nolems pārdot, faktiski šajā darījumā tā būs nekustamo īpašumu mākleris, turklāt neviens nevar garantēt, ka, atsavināto īpašumu pārdodot, izsolē iegūs summu, par kādu to atsavināja; ja summa būs zemāka, būs jautājumi par pašvaldības naudas izšķērdēšanu.

Saeimas komisijas sēdē izskanēja, ka gadījumu skaits, kad tiktu izmantota nekustamā īpašuma atsavināšana, varot būt neliels, tālab savas šaubas likumprojekta akceptēšanas bremzēšanai neizmantoju.

Vai koksnes ieguvei mežā, ja tas ir redzams no Kuldīgas vecpilsētas, tilta vai baznīcas torņa, būs vajadzīgs Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes atzinums?

Domāju, ka nē! Bet, iespējams, ka likuma darbības laikā varētu rasties vēl kādi diskutabli jautājumi. Pēc gada vai diviem nākamās Saeimas sasaukumam būtu labi novērtēt attiecīgo normu efektivitāti un, ja nepieciešams, veikt korekcijas. Vienlaikus Kuldīgas vecpilsētas uzturēšanai atbilstošā kārtībā ir arī labi risinājumi.

Kādi?

Pašvaldības darbnīcas ar atbilstošiem speciālistiem, kuri palīdz vecpilsētas ēku īpašniekiem atjaunot fasādes elementus, logus un durvis to vēsturiskajā izskatā. Proti, cilvēks var nākt ar savu logu un ar savām rokām veikt tā renovāciju, restaurāciju, šajā procesā palīdzēs profesionāls restaurators. Rīgā savulaik sākām līdzfinansēt ēkas fasādes atjaunošanu, kur sākotnēji bija pieejami 0,3 milj., bet pēc tam jau 0,6 milj. eiro, vēlāk vairāk nekā viens miljons eiro gadā.

Lai arī Rīga pēc daudziem parametriem zaudē Tallinai un Viļņai, vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanas jomā komplektā ar attiecīgā nakts apgaismojuma izvietošanu pēdējo desmit gadu laikā Latvijas galvaspilsēta ir priekšā kaimiņvalstu pilsētām.