Ympäristöaktivisteja huolestuttaa riittämätön ilmastorahoitus Euroopan unionin budjettiesityksessä

Eiropas Savienības klimatneitralitātes, noturības un konkurētspējas mērķus var apdraudēt nepietiekams finansējums klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai Eiropas priekšlikumā par nākamo budžeta ciklu, norāda dažas Eiropas vides aktīvistu organizācijas. Vācijas valdība noraidīja ES budžeta palielināšanu. Prioritātes – aizsardzība un drošība.

Eiropas Komisijas priekšlikums par ilgtermiņa budžetu izpelnījies kritiku no vairākām vides un klimata aktīvistu organizācijām. Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) EK ierosināja no 2028. gada līdz 2034. gadam palielināt bloka budžetu līdz gandrīz diviem triljoniem eiro, no kuriem 35% atvēlētu “programmām un pasākumiem klimata politikas un vides mērķu jomā”.

“Pašreizējais priekšlikums nepalielina pieejamo finansējumu klimata un vides mērķiem,” raksta CAN Europe. Kaut arī priekšlikumā tiek runāts par aptuveni 700 miljardiem eiro (tā ir milzu summa), kas atvēlēti šiem pasākumiem, tas ir samazinājums salīdzinot ar pašreizējo Eiropas Savienības budžetu, kā aprēķinājusi nevalstiskā organizācija CAN Europe.

“Klimata un vides aizsardzībai būtu jāpiešķir vismaz 50% no Daudzgadu finanšu shēmas budžeta,” pauž asociācija German Nature Conservation Ring (DNR). “Ikvienam, kas vēlas nodrošināt Eiropas nākotni, klimata un dabas aizsardzība, kā nozīmīgs uzņēmējdarbības faktors, jāuztver nopietni un jāiekļauj budžeta prioritāšu sarakstā,” uzsvēris DNR izpilddirektors Florians Šēne.

Lauksaimniecības subsīdiju reforma esot “solis atpakaļ”

EK priekšlikums reformēt subsīdijas lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kura nosaka, cik daudz ES naudas tiek piešķirta lauksaimniecības subsīdijām, protams, izpelnījās kritiku no klimata aktīvistu biedrības Environmental Action Germany (DUH), kas ierosināto reformu nosauca par “būtisku soli atpakaļ” un brīdināja, ka tā ļaus valstīm “piešķirt subsīdijas bez skaidriem sabiedrības (?) interešu kritērijiem”.

Pasaules Dabas fonds Vācijā savukārt paudis “dziļu nožēlu”, ka LIFE programma – vienīgais Eiropas Savienības finansējuma instruments, kas paredzēts tikai klimatam un videi – tiks iekļauta jaunā Eiropas konkurētspējas fondā, kura mērķis ir atbalstīt rūpniecības politiku. “Veselīgas ekosistēmas ir funkcionējošas ekonomikas un sabiedrības pamats,” sacīja organizācijas politikas vadītājs Matiass Maisners. “Tā vietā, lai stiprinātu dabas aizsardzību, tā tiek atstumta otrajā plānā.”

CAN Europe vadītāja Kiāra Martinelli norādīja: “Katrs budžeta lēmums līdz 2040. gadam ir vitāli svarīgs mūsu planētai. Neskatoties uz dažiem pozitīviem elementiem, EK priekšlikums nenodrošina, ka Eiropas Savienības nākamais ilgtermiņa budžets pietiekami veicinās papildu ieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu apjomīgākos klimata mērķus, kā arī novērstu bioloģiskās daudzveidības izdevumu deficītu.”

Vācijas valdība noraida Eiropas Savienības budžeta palielināšanu

EK priekšlikums iezīmē divu gadu ilgā procesa sākumu, lai panāktu vienošanos par Eiropas Savienības nākotnes budžetu un ieņēmumu sistēmu. Pirms pieņemšanas tas tiks apspriests un saskaņots Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs.

Vācijas valdība paziņojusi, ka nepieņems ES budžeta priekšlikumu: “Eiropas Savienības budžeta vispārējs palielinājums nav pamatots laikā, kad dalībvalstis veic ievērojamus pasākumus, lai konsolidētu savus valsts budžetus.” Lai gan Vācija ir lielākā Eiropas Savienības finansējuma devēja, pēdējos gados valstī notiek asas debates par valsts finansēm un valsts jauno aizņēmumu ierobežojumu. Pēc kanclera Olafa Šolca koalīcijas valdības sabrukuma, jaunā kanclera Frīdriha Merca valdība nekavējoties reformēja daļu parāda, lai ļautu palielināt aizsardzības izdevumus. Tā arī izveidoja īpašu 500 miljardu eiro lielu fondu ārpus regulārā budžeta, lai nākamajā desmitgadē finansētu infrastruktūras un klimatneitralitātes projektus.

Eiropas budžetu veido dalībvalstu iemaksas, kā arī ieņēmumi no emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un nākotnē – ieņēmumi no t.s. CO₂ robežaplikšanas mehānisma (CBAM).

Jāuzsver, ka iedzīvotāju drošībai un valstu aizsardzībai, tomēr, jābūt absolūtai prioritātei Eiropas Savienībā. Bez tās nebūs jēga ne klimata jautājumiem, ne vides aizsardzībai, ne kam citam...