Tansanian metsät tuottavat 20 % maan BKT:stä, mikä on viisi kertaa enemmän kuin viralliset arviot osoittavat

Ekosistēmu pakalpojumi – no oglekļa uzglabāšanas līdz apputeksnēšanai – uztur hidroenerģētiku, lauksaimniecību un tūrismu.

Tanzānijas meži veido gandrīz 20% no valsts kopprodukta – teju piecas reizes vairāk nekā valstī veiktie aprēķini, rāda jauns, valdības atbalstīts ziņojums, ko publicējis Tanzānijas Mežsaimniecības pētniecības institūts.

“Mūsu analīze liecina, ka ekosistēmu pakalpojumi, piemēram, oglekļa uzglabāšana, ūdens regulēšana, augsnes auglība un apputeksnēšana, veido vairāk nekā 16,7% no valsts IKP,” norāda Dr. Felicians Kilahama, bijušais Dabas resursu un tūrisma ministrijas Mežsaimniecības un biškopības nodaļas direktors, pētījuma galvenais autors. “Ja pieskaita 3,3% no tirgotajiem koksnes produktiem, mežsaimniecības patiesā daļa ekonomikā sasniedz 20% – tas ir daudz vairāk nekā oficiālie 2-4%, par ko ziņo Valsts statistikas birojs.”

F. Kilahama uzsvēra, ka šīs neatbilstības ir radušās, jo gadu desmitiem netika ņemti vērā t.s. netirgojamie ieguvumi. Nefinansu pakalpojumu ignorēšana ir radījusi milzīgu plaisu valsts ekonomikas uzskaitē. Zinātnieks norādīja, ka ekosistēmu pakalpojumi atbalsta citas svarīgas nozares, tostarp hidroenerģētiku, kas ražo gandrīz 80% Tanzānijas elektroenerģijas un ir atkarīga no veselīgiem sateces baseiniem ar mežu klātajās teritorijās. Lauksaimniecība ir atkarīga no paredzamām ūdens plūsmām, apputeksnēšanas un auglīgām augsnēm, bet tūrisms plaukst, pateicoties valsts bagātajai bioloģiskajai daudzveidībai un apburošajām ainavām.

Pašreiz Tanzānijā ir vairāk nekā 48,1 miljoni hektāru meža, kas ir aptuveni 55% no valsts sauszemes platības, kālab Tanzāniju var uzskatīt par vienu no pasaules bioloģiskās daudzveidības “karstajiem punktiem”. Un, lai gan dabiskajos mežos aug ap 10 000 augu sugu, tostarp simtiem sugu, kas nav sastopamas citur, tās saskaras ar ievērojamiem draudiem – 1456 sugas, visticamāk, ir apdraudētas, un vēl 805 sugas ir potenciāli apdraudētas. Aptuveni 45% mežu platības – 21 miljons hektāru – ir ar likumu aizsargāti rezervāti un īpašas savvaļas dzīvnieku teritorijas. Savukārt, 20,1 miljons hektāru ir saimnieciskie meži, kur ir atļauta mežizstrāde.

Papildus uzreiz iegūstamai ekonomiskajai vērtībai, Tanzānijas meži ir ārkārtīgi svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie uzkrāj aptuveni 5,8 gigatonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta un darbojas kā neto oglekļa dioksīda piesaistītāji, ik gadu piesaistot aptuveni 0,3 gigatonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta. Mangrovju ekosistēmas vien uzkrāj 79 tonnas oglekļa hektārā un absorbē 2,7 miljonus tonnu CO₂ gadā. Šis neizmantotais potenciāls varētu ļaut valstij piedalīties globālajā oglekļa tirgū.

Neskatoties uz šīm priekšrocībām, atmežošana Tanzānijā satraucošā tempā apdraud valsts mežus. Ziņojumā lēsts, ka valsts katru gadu zaudē aptuveni 470 000 hektāru meža, ko izraisa nekontrolēta lauksaimniecība, nelegāla mežizstrāde un meža ugunsgrēki. Pētījumā tiek brīdināts: ja šīs tendences turpināsies, tas var apdraudēt enerģijas ražošanas, ilgtspējīgas zemkopības un tūrisma nozares izaugsmi. Atjaunošana un ilgtspējīga apsaimniekošana būs izšķiroši nozīmīga, lai nodrošinātu turpmāko attīstību.

Lai novērstu šo neatbilstību, pētnieki aicina pieņemt t.s. zaļās uzskaites sistēmas, kas integrē ekoloģiskās vērtības Tanzānijas valsts statistikā. Lai to panāktu, viņi ierosina ieviest ekosistēmu pakalpojumu apmaksas sistēmu, kas paredz, ka rūpniecības nozares, tostarp hidroelektrostacijas un lauksaimniecības uzņēmumi, finansē mežu saglabāšanu. “Pareizi novērtējot mūsu mežu vērtību, tiek nodrošināts, ka no to pakalpojumiem labumu gūst visi,” uzsver Amina Msuja, Tanzānijas ekotūrisma operatore Rufidži deltā.