Ankarat ajat Suomen metsänomistajille

Rudens ir nesis tumšu, pat drūmu ēnu Somijas kokrūpniecības nozarei. Lielākās mežsaimniecības kompānijas Metsä Group, Stora Enso un UPM ir strauji samazinājušas koksnes iepirkšanu un mežizstrādi. Situācija tiek skaidrota ar nopietnām problēmām gatavās produkcijas tirgos, kas, protams, ir taisnība.

Vēl viens iemesls – vairs nav pieejami t.s. Putina koki. Par to nozarē skaļi nerunā, bet problēmās tiek vainota augstā koksnes izejvielu cena. Gadu desmitiem no Krievijas importētā koksne bija Somijas mežsaimniecības nozares glābiņš, nodrošinot pietiekamu koksnes piegādi par pieņemamu cenu jebkuros ekonomiskajos apstākļos.

Tagad viss ir mainījies. Uz austrumu robežas tiek būvētas sienas “gan virs”, “gan zem” kokiem. Ja gada sākumā vēl bija nelielas cerības, ka attiecības ar Krieviju varētu atjaunot, nu tās ir izplēnējušas. Tiek uzskatīts, ka no austrumiem pāri robežai drīzāk varētu ienākt dzelzs, nevis koksne...

Jaunas un negaidītas robežas parādījās arī rietumos, kad ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu neprognozējamo tarifu politiku. Saskaņā ar izpilddirektora Jussi Vanhanena teikto, Metsä Group pārliecība par ekonomikas atveseļošanos beidzās aprīlī, kad Tramps paziņoja par 15% importa tarifiem kartonam. Situācija ātri vien ietekmēja arī meža īpašniekus, jo jau pavasarī Metsä Group noteica zemus koksnes iepirkumu apjomus, kas, protams, radīja satraukumu.

Metsä Group nav plāna situācijas risināšanai

Situācija ir sarežģīta visiem Somijas mežsaimniecības uzņēmumiem. Tomēr īpaši problemātiska tā ir Metsä Group, kas ir “visas savas likmes likusi uz vienu kārti”.

“Mums nav plāna situācijas risināšanai Somijā,” septembra beigās Tamperē notikušajā Metsälehti pasākumā norādīja Juho Rantala, Metsä Group koksnes tirdzniecības un mežsaimniecības pakalpojumu direktors. Koncerns Metsä Group pēdējo desmit gadu laikā Somijā ir veicis ārkārtīgi lielas investīcijas. Tagad jaunās rūpnīcas Ānekoski, Kemi un Raumā iepriekšminēto problēmu dēļ sastopas ar nepietiekamu noslodzi, lai tajās ražotajiem produktiem, realizējot tos tirgos visā pasaulē, būtu jānes peļņa.

Oktobra pirmajā nedēļā sākās pārrunas par izmaiņām, kas skars daudzus kokrūpniecības jomā strādājošos. Katram desmitajam darbiniekam Somijā draud darba zaudēšana. Papildus tam tiks īstenoti arī citi efektivitātes pasākumi. Jāskatās, vai tie būs pietiekami.

“Neiespējamais vienādojums”

Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, visi lielākie kokmateriālu pircēji apliecināja, ka ievesto koksni varēs aizstāt ar vietējo. Varbūt viņi vienkārši vēlējās sūtīt pozitīvu signālu, bet, ja mežsaimniecības uzņēmumi patiešām tā uzskatīja, tie ir ļoti rupju kļūdījušies savos aprēķinos.

Koksnes cenu straujais pieaugums līdz šā gada pavasarim liecināja, ka pieprasījums un piedāvājums nekad nav bijuši līdzsvarā. Tagad šī “neiespējamā vienādojuma” atrisinājums ir kļuvis neiespējams. Tas ir skarbi un nozīmē to, ka visām koksnes piegādes ķēdēm gaidāmi grūti laiki. Sliktākais ir tas, ka “tunelī nav redzama gaisma” un situācija, visticamāk, būs haotiska un neprognozējama vēl vairākus gadus.