Siirry sisältöön
Maa ja valtio

Tutkimus osoittaa, että uusiutuva energia on halvempaa kuin fossiilinen

Kirjoittaja Euronews3 min

Tämä artikkeli on latviaksi — selain voi kääntää sen · Lue alkuperäinen

Jaa

Kā secināts divos nesenos ANO ziņojumos, pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu ir sasniegusi “pozitīvu kritisko punktu”. Jau vairāk nekā 90% atjaunojamo energoresursu jaudas šobrīd ir lētāka, salīdzinot ar fosilajiem resursiem. ANO dati liecina, ka saules un vēja enerģija vairumā gadījumu ir lētākais un ātrākais enerģijas ražošanas veids.

2024. gadā globālais atjaunojamo energoresursu jaudas pieaugums sasniedza 582 gigavatus, kas ir gandrīz 20% pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu un lielākais kāpums gada laikā kopš uzskaites sākuma. Vairumā gadījumu jaunas enerģijas jaudas tapa no atjaunojamiem resursiem. Pagājušajā gadā gandrīz visos kontinentos atjaunojamo energoresursu jauda pieauga vairāk nekā no fosilajiem resursiem iegūtā.

Saskaņā ar vairaku ANO aģentūru ziņojumu “Seizing the Moment of Opportunity”, gandrīz 3/4 no pasaulē saražotās elektroenerģijas bija vēja, saules un citiem videi draudzīgiem avotiem.

ANO ģenerālsekretārs A. Guterešs: “Tas liecina, cik tālu desmit gados kopš Parīzes nolīguma esam tikuši.”

Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) aprēķini apstiprina ANO ziņojumu, liecinot, ka vairāk nekā 90% no visiem jaunajiem atjaunojamajiem energoresursiem visā pasaulē ražoja elektroenerģiju par cenu, kas bija zemāka nekā lētākais fosilo resursu alternatīvais avots.

Lai redzētu atjaunojamo energoresursu efektu “jāseko naudai”...

A. Guterešs, informējot par jaunākajiem ANO ziņojumiem, uzsvēra, ka pasaule ir “uz jaunas enerģētikas ēras sliekšņa”. “Fosilā kurināmā resursi izsīkst un sākas tīras enerģijas laikmets. Vienkārši sekojiet naudai,” viņš norādīja.

Aizvadītajā gadā tīrajā enerģijā tika ieguldīti aptuveni 2 triljoni ASV dolāru (1,7 triljoni eiro) – par 800 miljardiem ASV dolāru (685 miljardiem eiro) vairāk nekā fosilajos resursos un par >70% vairāk nekā pirms 10 gadiem.

IRENA jaunākie dati liecina, ka trīs lētākie elektroenerģijas avoti pērn bija vējš, saule un hidroenerģija. Saules enerģija patlaban ir par 41% lētāka nekā fosilā; ne tik sen tā bija četras reizes dārgāka. Jūras vēja enerģija patlaban ir par 53% lētāka un ir vispieejamākais jauno atjaunojamo energoresursu avots

ANO vadītājs uzsvēra, ka emisijas un ekonomiskā izaugsme gadu desmitiem pieauga vienlaikus. Šobrīd daudzās attīstītajās ekonomikās emisijas ir sasniegušas augstāko punktu, izaugsmei turpinoties. 2023. gadā tīras enerģijas nozares veicināja 10% pasaules IKP pieauguma un gandrīz 33% no pieauguma Eiropā.

Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, tarifi un izejvielu trūkums

IRENA ģenerāldirektors Frančesko La Kamera norāda, ka progress nav pilnībā garantēts, jo problemātiskā ģeopolitiskā situācija, tirdzniecības tarifu maiņa un izejvielu piegāžu ierobežojumi draud palēnināt attīstības tempu un palielināt izmaksas. Lai paredzams, ka atjaunojamo energoresursu izmaksas turpinās samazināties, jo jaunās tehnoloģijas kļūst arvien pilnīgākas un piegādes ķēdes stiprinās, ģeopolitiskās pārmaiņas, tostarp tirdzniecības tarifi, izejvielu piegādes šķēršļi un ražošanas dinamikas izmaiņas var šo procesu palēnināt.

Eiropā augstākas izmaksas, visticamāk, saglabāsies saistībā ar strukturālām problēmām, piemēram, jaunu projektu atļauju izsniegšanas kavēšanos un ierobežoto tīkla jaudu.

A. Guterešs norādīja, ka fosilie resursi joprojām saņem gandrīz deviņas reizes lielākas valsts patēriņa subsīdijas nekā atjaunojamie resursi. Valstis, kas turpina izmantot fosilos resursus, neaizsargā savu ekonomiku, bet, faktiski, to sabotē.

F. La Kamera piebilst: “Lai saglabātu atjaunojamās enerģijas pārejas ieguvumus, pasaulē jānostiprina starptautiskā sadarbība, jānodrošina atvērtas un noturīgas piegādes ķēdes un jāizveido stabilas politikas un ieguldījumu pamatnostādnes. Īpaši tas nepieciešams dienvidu puslodē. Pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem ir neatgriezeniska, bet tās temps un taisnīgums ir atkarīgs no izvēlēm.”

Lähde: zemeunvalsts.lv · CC BY 4.0

Aiheeseen liittyvää