Skrīverin tammirivistöstä

Biedrība “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) kā viena no konkursa “Eiropas Gada koks” organizētājām Latvijā, saņēma pieteikumu Eiropas Gada kokam no Skrīveru iedzīvotājiem, kas konkursam atsūtījuši emocionālu (mūsuprāt – skarbu) stāstu un arī garāku vēstuli par Skrīveru ozolu rindu.
Skrīveros atkal gatavojas slepkavot kokus. Tā notika Ozolu ielā. Šobrīd izskatās, ka nākamā būs Daugavas iela. Tā notiek, kad pie teikšanas nonāk cilvēki, kuriem Skrīveros nav sakņu, kā kokiem; kuriem pietiek ar spraugu un pāris smilšu graudiem betona bruģī... Ozoli ir pārdzīvojuši divus pasaules karus, tie aug, spītējot cilvēkiem un laikam. Teju pusotru gadsimtu tā ir bijusi skaista vieta Skrīveros, viena no pirmajām, kur pavasaros plaukst gaiši zaļas ozollapas un cauri tām var vērties zilās debesīs. Tas vienmēr dod cerību.
Jā, vairākiem ozoliem mazliet pietrūkst līdz dižkoku statusam, lai tos aizsargātu valsts. Taču, kas zina, ja ozolus izdosies nosargāt, Skrīveros būs vairāki dižkoki. Turklāt, teju blakus cits citam…
Šobrīd, varētu teikt – zināmā slepenībā – tiek plānots dižos kokus nocirst… Kāpēc? Lai ierīkotu gājēju celiņu… Celiņu gājējiem, kuru… nav. Kādam radusies skaista ideja – gājēju celiņš, pa kuru varētu aiziet līdz Klidziņai. Tikai – kāpēc tālab ir jāmirst kokiem?
Vai zinājāt, ka plānots nozāģēt 76 kokus, ne tikai dižos ozolus pie mana vectēva mājas? Lai cik skumji tas būtu, lejpus manām mājām, ir vēl tikai divas, kurās joprojām dzīvo par mani jaunāki cilvēki…
Man pašam jau ir vairāk nekā pusgadsimts uz pleciem. Skrīveri izmirst… tāpat kā lauki citviet Latvijā. Ja nevaram panākt, ka te dzīvo cilvēki, ļausim dzīvot kokiem. Ozoli, salīdzinot ar mums, cilvēkiem, ir teju mūžīgi. Pajautājiet, kas izmantos betonēto celiņu? Tūristi, kas ir tik vārgi, lai aizietu no Skrīveru centra līdz Klidziņai? Parasti viņus ved ar autobusu. Pārsteidz ar šo projektu saistītā slepenība. Kāpēc cilvēkiem, kurus neskar koku ciršana, dokumentus dod, bet tiem, kuriem ir koki, nē? Lat tie nezinātu, ka sāks skanēt zāģi? Lai nevarētu aizstāvēt to, kas viņiem svarīgs
Laikā, kad sabiedrībā tikušas un tiek iniciētas diskusijas par “pareizu” vai “nepareizu” saimniekošanu Latvijas mežos, mūsuprāt, cienījama vecuma koku rindas nozāģēšana “tāpat vien, jo projektā paredzēts”, lai varbūt labu mērķu vārdā (par ko gan neliecina koku pieteicēja stāsts), nav pieļaujama. Stāsta autori uzsvēruši ļoti nozīmīgu faktu, par ko runājam maz – proti – dažiem kokiem līdz dižkoka statusam nepieciešams ļoti neilgs laiks.
Saņēmuši augšminēto informāciju, lūdzām atbalstu kolēģiem “Latvijas valsts mežos”, kas aicinājumam atsaucās un sniedza profesionālu “Atzinumu par koku stāvokli un ieteicamajiem apsaimniekošanas pasākumiem”. Skatīt Atzinumu
Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vārdā tapa arī vēstule Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektorei Laurai Anteinai, aicinot iesaistīties jautājuma risināšanā, saglabājot topošo Skrīveru dižkoku rindu nākamajām paaudzēm.
LMSP kategoriski nepiekrīt un nosoda daudzviet vērojamo patvaļu, dažādu iemeslu dēļ izzāģējot vecās alejas, vecus, vērtīgus kokus, kurus iespējams profesionāli sakopt, kā arī nekompetenti iejaucoties apdzīvoto vietu zaļajās zonās. Pavasaros, savukārt, daudzviet redzami “dažādi darboņi”, kas bez jēgas un izpratnes nevis kopj, bet brutāli posta apstādījumos augošos kokus un krūmus utt.
Šai situācijā ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka citos gadījumos ļoti skaļās t.s. dabas aizstāvju organizācijas vai aktīvisti nebūt neinteresējas par iepriekš aprakstīto visai īpatnējo tendenci. Tas, no vienas puses ir saprotams: ja visi spēki tiek veltīti uzbrukumiem meža nozarei par saimniecisko mežu likumīgu izstrādi, nekam citam ne laika, ne prāta neatliek. Jau sen esam pārliecinājušies, ka skaļāko un redzamāko vides NVO darboņu aktivitātes pret nozari notiek, neņemot vērā ne zinātnē balstītās atziņas, ko ievērojam, ne ilgtspējas nosacījumus. Tieši šādās situācijās, kā Skrīveros, jo spilgti parādās šo “dabas draugu” liekulība, tendenciozitāte un kareivīgi melīgā nostāja.
LMSP turpinās interesēties par situācijas attīstību Skrīveros. Aicinām nozares kolēģus mūs atbalstīt!
Izmantota Induļa Burkas fotogrāfija


