Hyvin harva trooppista puutavaraa myyvä yritys pystyy määrittämään sen alkuperän

Londonas Zooloģijas biedrības (ZSL) ziņojums atklāj ļoti būtiskas nepilnības tropu kokmateriālu tirdzniecībā, kas nopietnam riskam pakļauj riskam mežus, tirgus un klimata mērķus. Runa ir par izsekojamību.

Londonas Zooloģijas biedrība brīdina, ka tropu kokmateriālus, kas lielā apjomā nāk no, piemēram, Papua-Jaungvinejas, kas ir tradicionāls atmežošanas “karstais punkts”, nevar izsekot līdz meža apsaimniekošanas vienībai (FMU).

Vairākus mēnešus pirms Eiropas Savienības Atmežošanas regulas (EUDR) ieviešanas lielākā daļa kokmateriālu tirdzniecības uzņēmumu, kokmateriālu, celulozes un papīra ražošanai iepērk tropu koksni, šis process ir pakļauts augstam riskam, jo uzņēmumi joprojām nav gatavi izpildīt prasības attiecībā uz koksnes izcelsmes pārskatāmību.

Saskaņā ar Londonas Zooloģijas biedrības datiem, 2025. gada SPOTT 100 lielāko mežsaimniecības uzņēmumu novērtējumā norādīts, ka tikai 18% uzņēmumu atklāj valstis, no kurām tie iepērk koksni. Savukārt, tikai 4% var izsekot savas piegādes ķēdes līdz meža apsaimniekošanas vienības (FMU) līmenim. Tajā pašā laikā neviens no novērtētajiem uzņēmumiem nepublicē ģeogrāfiski precīzas kartes par visām trešo pušu meža apsaimniekošanas vienībām. Tikai 3% uzņēmumu ziņo, cik liela daļa iepirktā koksnes apjoma nāk no platībām, kas ir noteiktas kā “atmežošanas neskartas” un tas ir apstiprināms.

“Mežu aizsardzība nav formāla – tie uztur tīru mūsu ūdeni, filtrē gaisu un stabilizē klimatu,” uzsver Sems Ross, ZSL kokmateriālu tirdzniecības eksperts. “Nepilnības apdraud attiecīgo uzņēmumu piekļuvi tirgum, investoru uzticību un atbilstību stingrākiem noteikumiem. Uzņēmumi ir pakļauti riskam visā piegādes ķēdē.”

Šie secinājumi tapuši dažus mēnešus pirms COP30 Brazīlijā, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta mežiem, jo 2025. gada decembrī EUDR stāsies spēkā, prasot pierādīt, ka produkti ir ražoti no resursiem, kas iegūti, neiznīcinot mežu platības. Termiņš, līdz kuram jāaptur globālā atmežošana (2030. gads), tuvojas ļoti strauji. Savukārt, Brazīlijas prezidents Luiss Ignasiu Lula da Silva mudina izveidot īpašu “megafondu”, lai veicinātu tropu reģiona valstu atteikšanos no atmežošanas, kā daļu no COP30 pasākumiem.

Situācija, saistībā ar pasaules tropu mežiem tiek vērtēta šādi:

• kopš 2023. gada tropu reģiona mežu zudums ir divkāršojies, ik minūti samazinoties par platību, kas līdzvērtīga 18 futbola laukumiem.
• Londonas Zooloģijas biedrības SPOTT 2025 novērtētie uzņēmumi apsaimnieko 43 miljonu hektāru meža, taču tikai 10% uzņēmumu sniedz visaptverošas Meža apsaimniekošanas vienību kartes.
• Nelegālā mežizstrāde joprojām veido līdz 30% no globālās kokmateriālu tirdzniecības, veicinot korupciju un konfliktus vietējā sabiedrībā.

Pašreizējā situācijā starptautiskais kokmateriālu un celulozes tirdzniecības apjoms ir vairāk nekā 480 miljardi ASV dolāru gadā. Tas nozīmē, ka pat nelielas izsekojamības problēmas var apdraudēt uzticību tirgiem un atbilstību normatīvajām prasībām. ZSL uzsver, ka jaunās tehnoloģijas šo nepilnību novēršanai jau pastāv – no satelītu uzraudzības un neatkarīgas pārbaudes līdz zinātniskām metodēm. Risinājumi jau ir pieejami, norāda biedrības pārstāvis, taču trūkst nevis jaunās tehnoloģijas vai kā cita, bet gan patiesas vēlmes piejamās iespējas izmantot...

Saskaņā ar Forest Trends atzinumu, liels daudzums zāģmateriālu, kas tiek tirgots uz Rietumvalstīm caur Honkongas ostu, varētu būt iegūts no nelikumīgi atmežotām platībām. Forest Trends brīdina, ka Eiropas Komisijas jaunais valstu klasifikācijas saraksts nespēj izskaust nelikumīgi iegūtās koksnes produktu tirdzniecību. Šādi produkti iekļūst Eiropas piegādes ķēdēs, radot jautājumus par kontroles efektivitāti.

Viens no pasaules lielākajiem celulozes, papīra un zāģmateriālu ražotājiem varētu tikt klasificēts kā “brīvs no atmežošanas”. Tas atjaunotu debates par iespējamo “videi draudzīgo ceļu” ražotājiem, lai tie varētu izpildīt EUDR prasības. Viss notiek laikā, kad tiek ziņots, ka Eiropas Savienības institūcijas, ASV nolīguma pamatnostādņu projekta ietvaros, strādā, lai risinātu ASV ražotāju un eksportētāju bažas par Eiropas Savienības Atmežošanas regulu. Šis process norisinās, lai izvairītos no šīs regulas pārmērīgas ietekmes uz ASV un Eiropas savstarpējo tirdzniecību. Tirdzniecības sfēras amatpersonas aktīvi lobē, lai ASV ražotāji tiktu pārklasificēti saskaņā ar ierosināto “nebūtiska riska” kategoriju, kas patlaban ir iesniegta Eiropas Komisijai. Šāds solis vienkāršotu visiem ASV izcelsmes produktiem piemērojamo t.s. pienācīgas rūpības procesu.

Londonas Zooloģijas biedrība (ZSL) ir labdarības organizācija, kas radīta dzīvnieku un to dzīvotņu aizsardzībai visā pasaulē. Tā dibināta 1826. gadā. Kopš 1828. gada biedrība uztur Londonas zooloģisko dārzu, bet kopš 1931. gada – Vipsneidas zooloģisko dārzu. ZSL pārvaldes institūcija ir Padome, kurā ir 15 dalībnieki, padomi vada prezidents. Padomes dalībnieki ir biedrības pilnvarotie un pilda savus pienākumus uz laiku līdz pieciem gadiem. 1960.-1961. gadā lords Zukermans, no diviem medicīnas fondiem piesaistīja līdzekļus, lai izveidotu vienu no pasaulē izcilākajiem Zooloģijas institūtiem. Londonas Zooloģijas biedrība finansē zinātnisku pētījumu veikšanu.

Forest Trends ir bezpeļņas organizācija, kas izveidota 1998. gadā, tās mītnes vieta ir Vašingtonā, ASV. Jau 1996. gadā neliela grupa ASV mežsaimniecības nozares līderu, atbalstītāju un vides aizsardzības pārstāvju sāka tikties, lai apspriestu pasaules mežu saglabāšanas problēmas un meklētu kopīgus risinājumus. Šī grupa atzina savu institūciju attiecīgo ieguldījumu un identificēja pastāvošos ierobežojumus, tika nolemts izveidot jaunu organizāciju – Forest Trends, lai paplašinātu darbu tradicionālo atšķirību pārvarēšanā un tirgus pieejas veicināšanā mežu saglabāšanā. Organizācija nodrošina ekonomiskos instrumentus un atbalsta programmas ekosistēmu saglabāšanai. Organizācijas misija ir četrkārša – palielināt mežu vērtību, veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu, radot un fiksējot ekosistēmu pakalpojumu tirgus vērtību, atbalstīt inovatīvus projektus un uzņēmumus, kas attīsta šos tirgus, un uzlabot vietējo kopienu, kas dzīvo šajos mežos un to apkārtnē, dzīves apstākļus.