EU:n metsäkatoasetuksen vaatimusten täyttämiseen pelkkä FSC-sertifiointi ei riitä

Vides izmeklēšanas aģentūra (EIA) norāda, ka ģeolokācijas dati atklās to, ko brīvprātīgās mežu sertifikācijas sistēmas vienmēr ir palaidušas garām

FSC sertifikācija nebūs pietiekama, lai nodrošinātu, ka koncerns IKEA, trešais lielākais koksnes patērētājs pasaulē, atbilstu gaidāmajam Eiropas Savienības atmežošanas regulējumam. Saskaņā ar Vides izmeklēšanas aģentūras, kas ir neatkarīga vides uzraudzības iestāde, viedokli, mēbeļu ražošanas gigantam nepieciešams fundamentāli pārskatīt to, kā tiek izsekota koksnes izcelsme līdz tās ieguves vietām.

EIA preču politikas vadītājs Riks Džeikobsens brīdina, ka brīvprātīgā sertifikācija nebūs pietiekama, lai atbilstu visām Eiropas Savienības Atmežošanas regulas (EUDR) prasībām: “Būtībā tādi likumi kā EUDR mums ir nepieciešami, jo brīvprātīgās mežu sertifikācijas shēmas nav darbojušās,” viņš norādīja ASV vietnei Mongabay. “Tās nav spējušas panākt, ka pietiekami daudz nozares uzņēmumu, vai patiešām nozīmīga daļa nozares uzņēmumu pārietu uz videi draudzīgākām metodēm.

Tas notiek laikā, kad koncerns IKEA, viens no pasaulē lielākās meža un piegādes ķēžu sertifikācijas organizācijas Forest Stewardship Council (FSC) dibinātājiem, pagājušajā gadā pārstrādāja 15 miljonus kubikmetru koksnes. No tiem vairāk nekā 96,5% bija FSC sertificēti vai atkārtoti pārstrādāti. R. Džeikobsens vērtē, ka brīvprātīgā sertifikācija nav tas pats, kas “tiešs pierādījums koksnes izcelsmei...”

2024. gada sākumā izmeklēšana saistībā ar IKEA koksnes piegāžu ķēdi Rumānijā atklāja nelikumīgu atmežošanu aizsargājamās teritorijās un krāpšanu kokmateriālu transporta dokumentācijā. Abos gadījumos bija iesaistīti FSC sertificēti kokmateriāli. Būtiski, ka to atklāja, pateicoties Rumānijas valdības 2016. gadā izveidotajam koksnes izcelsmes pārredzamības portālam. R. Džeikobsens uzsver, ka IKEA vajadzētu mudināt visas valdības koksnes ieguves reģionos izveidot tieši šādu sistēmu, nevis gaidīt, kad Brisele piespiedīs to darīt.

ES Atmežošanas regula, kuras ieviešana pašlaik ir atlikta līdz 2026. gada 31. decembrim, pieprasa uzņēmumiem iesniegt ģeolokācijas datus, kas pierāda, ka kokmateriāli nav iegūti no zemes, kas atmežota pēc 2020. gada decembra. 2026. gada janvārī EIA izmeklēšanā tika atrasti pierādījumi, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs joprojām tiek ievesta nelikumīgi iegūta tropu mežu koksne. Problēma, pēc R. Džeikobsena teiktā, būtu bijusi daudz vieglāk risināma, ja Atmežošanas regula jau būtu stājusies spēkā. Situācija atspoguļo, kāpēc globālās koksnes piegādes ķēdes joprojām ir tik slikti sagatavotas gaidāmajiem risinājumiem.

Atmežošanas regula joprojām ir diskusiju objekts

Aprīlī ir plānota turpmāka regulas pārskatīšana (vienkāršošana), kas daļa no Briseles ierastās prakses pārrakstīt noteikumus, kas uzņēmumiem nav devuši skaidru priekšstatu par faktiskajām atbilstības nodrošināšanas izmaksām. Pagājušā gada oktobrī 29 kompānijas, tostarp Nestlé un lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzņēmums Olam International, nosūtīja Briselei vēstuli, aicinot nepieļaut turpmākus kavējumus vai grozījumus, brīdinot, ka izmaiņas radīs “ievērojamu nenoteiktību un ieinteresēto personu atsvešināšanos”. Jāuzsver, ka IKEA šo vēstuli neparakstīja.

“Izmaiņas EUDR prasībās varētu radīt papildu laiku un ieguldījumus, kas nepieciešami mūsu uzņēmuma pielāgošanai,” informēja IKEA pārstāvis, atsakoties sniegt sīkāku informāciju pirms regulas pārskatīšanas, kas notiks aprīlī. WWF Mežu attīstības globālais vadītājs Tims Kronins, kura organizācija sadarbojas ar IKEA kopš 2002. gada, uzsver, ka regulas izsekojamības prasības ir vērts ņemt vērā: “EUDR prasītā pārredzamība un pienācīgas pārbaudes procesa īstenošana ir lieliska biznesa iespēja, lai pārvaldītu riskus un palielinātu noturību, labāk izprotot piegādes ķēdi.”

Noturīgi meži veido noturīgas koksnes piegādes ķēdes

Greenpeace Europe juridiskās stratēģijas specialiste Andrea Karta izteikumos nav “toleranta”, norādot, ka Brisele ir maldījusies, prasot uzņēmumiem ieviest inovācijas un konkurēt, vienlaikus atceļot juridisko skaidrību, kas nepieciešama, lai šīs investīcijas attaisnotu. “Tas dod priekšroku bezatbildīgiem uzņēmumiem un atņem jebkādu stimulu ieviest inovācijas un uzlabot uzņēmējdarbību,” viņa norāda. Savukārt Riks Džeikobsens to pauž vienkārši: “IKEA var darīt vairāk!”

*IKEA ir starptautisks uzņēmumu konglomerāts, kas bāzēts Nīderlandē un dibināts Zviedrijā. Tas ir pasaulē lielākais mēbeļu mazumtirgotājs, kas specializējas mājokļu labiekārtošanas preču izstrādē un tirdzniecībā.

Uzņēmums ir plaši atpazīstams ar t.s. pašsaliekamo mēbeļu ražošanu. Lielākā daļa preču tiek pārdotas izjauktā veidā (flat-pack), kas ļauj samazināt transportēšanas izmaksas un nodrošināt zemākas cenas. IKEA ir raksturīgs īpašs skandināvu dizains. Piedāvājumā dominē moderns, minimālistisks un funkcionāls stils, kas ietver gan mēbeles, gan virtuves piederumus un mājas dekorus. Uzņēmuma vizuālais tēls – zilā un dzeltenā krāsa, ir atsauce uz Zviedrijas karogu, uzsverot tā izcelsmi. IKEA veikali ir slaveni ar savu izstāžu zāļu izkārtojumu, kur produkti parādīti iekārtotās telpās, kā arī ar restorāniem, kas piedāvā tradicionālos zviedru ēdienus. Uzņēmumu 1943. gadā dibināja zviedrs Ingvars Kamprāds.

**Environmental Investigation Agency ir neatkarīga kampaņu organizācija, kas dibināta 1984. gadā Apvienotajā Karalistē. Tā ir pazīstama ar savām drosmīgajām slepenajām izmeklēšanām, lai atklātu un sauktu pie atbildības vides noziedzniekus. Organizācija apkaro ziloņkaula tirdzniecību un aizsargā apdraudētās sugas, piemēram, tīģerus un pangolīnus. Izmeklē nelegālo kokmateriālu ieguvi un tirdzniecību, kā arī atklāj korupciju šajā nozarē. Cīnās pret plastmasas piesārņojumu un iestājas par vaļu un delfīnu aizsardzību. Strādā pie siltumnīcefekta gāzu (piemēram, HFC) izmantošanas pārtraukšanas dzesēšanas sistēmās.Pastāv divas atsevišķas juridiskas personas: EIA UK (Londona) un EIA US (Vašingtona). Organizācijai bija izšķiroša loma 1989. gada starptautiskā ziloņkaula tirdzniecības aizlieguma panākšanā