Ilmastotavoitteesta on tullut poliittinen ”taistelukenttä”

“Neatkarīgi no tā, kāda būs nākotne, tā būs elektriska”

Tā kā Eiropas Savienības cīņa ar klimata pārmaiņu sekām ir radījusi problēmu, kas jārisina nekavējoties. Ierosinātais grozījums Eiropas Klimata likumā, kas nosaka virzienu, kā līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, radījis ļoti asas domstarpības gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē. Trīs mēnešus pirms COP30 ES 2040. gada klimata mērķis ir kļuvis par politisku “kaujas lauku”, iznākums joprojām ir neskaidrs.

Pagājušā mēneša kopsavilkums

Par situāciju Eiropas Savienībā

Par ES emisiju samazinājumu 2040

Eiropas Parlamenta Vides komitejas 4. septembra debates par Komisijas ierosināto 90% neto emisiju samazinājumu līdz 2040. gadam beidzās bez redzama vairākuma atbalsta. Proeiropeiskās partijas atbalstīja priekšlikumu, nonākot pretrunā ar Čehijas EP deputātu Onžeju Knoteku, galēji labējās parlamentārās grupas “Patriots for Europe” (kurai pieder arī Francijas “National Rally”) dalībnieku, kas uzstājās ar ziņojumu. “Patriots for Europe” pārstāvis aicināja noraidīt EK priekšlikumu. Iekšējās domstarpības “European People's Party” (EPP) iznākumu dara neskaidru. Komitejas balsojums ir plānots 23. septembrī, plenārsēdes balsojums paredzēts oktobra sākumā.

Par ES budžetu

Eiropas Komisija 16. jūlijā iesniedza septīto projektu t.s. daudzgadu finanšu shēmai (DFS) laikposmam no 2028. gada līdz 2034. gadam, norādot uz būtisku politikas maiņu, novirzoties no Zaļā darījuma prioritātēm uz konkurētspēju un aizsardzību. Kamēr Komisija centās pārliecināt ieinteresētās personas par klimata un vides izdevumiem, grupa nevalstisko organizāciju pauda bažas par procesu. Ierosinātais budžets ir 2 triljoni eiro, kas ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar pašreizējiem 1,211 triljoniem eiro. 35%, kas ir aptuveni 700 miljardi eiro, no ierosinātā budžeta tiktu atvēlēti klimata un vides pasākumiem. Pašreizējā budžeta periodā, kas beidzas 2027. gadā, 30% no 1,211 triljoniem eiro ir atvēlēti klimata pasākumiem un 10% – vides pasākumiem.

Tuvāko nedēļu aktualitātes Eiropas Savienības politikā

Eiropas Savienības Valsts līmenī noteiktie ieguldījumi – NDC (ES pašreizējais galvenais to mērķis ir neto samazinājums par 55% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Šo vispārējo mērķi papildina juridiski saistošas nozaru politikas, lai nodrošinātu tā sasniegšanu) un 2040. gada mērķis. Dānija, šobrīd ES Padomes prezidējošā valsts, vēlas nodrošināt Eiropas jauno 2035. gada klimata mērķu pieņemšanu nākamajā vides ministru sanāksmē 18. septembrī pirms COP30 konferences Belemā, Brazīlijā, kas sāksies 10. novembrī. ES līdz septembra beigām ir jāiesniedz atjauninātais kopīgais Valsts līmenī noteiktais ieguldījums (NDC – Nationally determined contributions) ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC). 2035. gada mērķis tiks intergrēts ES 2040. gada klimata mērķī, par kuru pašlaik notiek sarežģītas sarunas gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē, lai noteiktu katras valsts nepieciešamo ieguldījumu.

Kā tas notiek: ES iesniedz vienotu klimata plānu UNFCCC, ko apstiprina vienīgi Padome – Parlamentam šajā procesā nav teikšanas. Galvenais elements šajā iesniegumā būs 2035. gada emisiju samazināšanas mērķis, par kuru visām 27 dalībvalstīm jāvienojas līdz septembra beigām. 2040. gada mērķis tomēr tiek sasniegts citā veidā: Komisija 2. jūlijā iesniedza priekšlikumu Eiropas Klimata likuma grozījumu veidā. Šo projektu pēc tam būs jāpieņem abiem līdzdalībniekiem likumdošanas procesā – Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ilgtspējīga finansēšana

Termiņš, kurā Eiropas Komisijai jāatbild uz ES Tiesībsarga pieprasījumu sniegt vairāk informācijas par pirmo vispārējo pasākumu kopumu Omnibus, beidzas 15. septembrī. Pēc sūdzības, ko iesniedza astoņas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, Eiropas Tiesībsardze Terēza Anžinju ir sākusi izmeklēšanu, kā Komisija sagatavojusi tiesību akta priekšlikumu kā daļu no “Visaptverošās vienkāršošanas pasākumu” paketes. Astoņas NVO apgalvo, ka Komisija nav pamatojusi, kāpēc tā neveica sabiedrisko apspriešanu vai ietekmes novērtējumu par tiesību akta projektu. Saskaņā ar Eiropas Klimata likumu EK bija jāveic klimata jomas atbilstības novērtējums. 2025. gada 26. februārī Eiropas Komisija iesniedza kompleksu pasākumu kopumu, kas ietekmes ziņā mazinātu četrus jau pieņemtos tiesību aktus – Taksonomijas regulu, Oglekļa robežizlīdzināšanas mehānismu (CBAM), Uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) un Uzņēmumu ilgtspējas pienācīgas rūpības direktīvu (CSDDD). Šis solis tika veikts pēc būtiska politiska spiediena no Francijas un Vācijas puses, paredzams, ka turpmāko mēnešu laikā tiks pārskatīti vēl citi tiesību akti.

Autorūpniecība

Jau ilgāku laiku Eiropa saskaras ar problēmām šajā nozarē saistībā ar ES politikas piemērojamību automobiļu ražošanas turpmākās attīstības virzieniem. 12. septembrī notika trešā autobūves nozares stratēģiskā dialoga kārta ģenerāldirektoru līmenī par CO₂ emisiju standartiem transportlīdzekļiem. Sanāksmē galveno uzmanību pievērsa 2035. gadā plānotajai iekšdedzes dzinēju pakāpeniskai izņemšanai no aprites un CO₂ emisiju standartiem transportlīdzekļu parkam, ziņo Table Media. Atklātā vēstulē, kas tika publicēta 8. septembrī, vairāk nekā 150 uzņēmumu vadītāji no visas Eiropas elektromobiļu piegādes ķēdes aicināja EK priekšsēdētāju Urzulu fon der Leijenu ”neatkāpties” no Eiropas Savienības 2035. gada nulles emisiju mērķa pasažieru un kravas automobiļiem un uzsākt drosmīgākus pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas vadošo pozīciju elektromobilitātē. No otras puses, automobiļu ražotāju lobijs ACEAuzskata šo sanāksmi par iespēju “pārskatīt” Eiropas kopējo politiku, ņemot vērā Vācijas automobiļu rūpniecības aicinājumus atcelt mērķi no 2035. gada aizliegt iekšdedzes dzinējus.

Zinātne

15. septembrī vadošie Eiropas zinātnieki Briselē tikās ar Eiropas Savienības pārstāvjiem, lai dalītos ar jaunākajiem datiem par klimatu. Tas notiek laikā, kad Eiropas vadība apspriež ES 2040. gada klimata mērķi.

ES Kopernika Klimata pārmaiņu dienests ir izsekojis “intensīvo globālo mežu ugunsgrēku aktivitāti” 2025. gada pirmajos sešos mēnešos.

Par jauno Eiropas iniciatīvu – “Mazie, pieejamie automobiļi”

Urzula fon der Leiena sadarbosies ar automobiļu rūpniecības nozares vadītājiem, lai izstrādātu jaunu “E-auto” kategoriju, kas ietvertu mazus, pieejamus automobiļus, lai palīdzētu saglabāt šo nozari.

Jūlijā Stellantis priekšsēdētājs Džons Elkens un toreizējais Renault Group vadītājs Luka de Meo ierosināja izveidot mazo automobiļu klasi ar vienkāršākiem drošības noteikumiem, kas būtu lētāki ražošanā un radītu mazāk emisiju to dzīves cikla laikā. Priekšlikums bija balstīts Japānas t.s. “kei” automobiļu klasē, kas veido aptuveni 40% Japānas iekšzemes tirgus.

Septembrī Minhenes autoizstādē automobiļu rūpniecības vadītāji, tostarp jaunais Renault Group vadītājs Fransuā Provosts, BMW Group vadītājs Olivers Cipse un Stellantis vadītājs Žans Filips Imparato, aicināja veikt steidzamus pasākumus saistībā ar pašreizējiem Eiropas Savienības noteikumiem, kas līdz 2035. gadam aizliegs jaunu ICE (auto ar iekšdedzes dzinējiem) automobiļu tirdzniecību, argumentējot, ka tas var kaitēt Eiropas automobiļu rūpniecībai, kurai draud agresīvi konkurenti, piemēram, no Ķīnas.

O. Cipse un Ž. F. Imparato ierosināja plānu, kā novērtēt transportlīdzekļu CO₂ emisijas to dzīves cikla laikā, nevis vienkārši mērīt emisijas izplūdes caurulē. Šāds solis dotu automobiļu ražotājiem lielāku brīvību izmantot dažādus dzinējus, vienlaikus samazinot CO₂ emisijas.

Savā ikgadējā ziņojumā Urzula fon der Leiena raksturoja Eiropas automobiļu rūpniecību kā “mūsu ekonomikas un rūpniecības balstu”, atzīstot, ka “no tās ir atkarīgas miljoniem darbavietu”.

Fon der Leiena norādīja, ka Eiropa jau ir piešķīrusi elastīgumu 2025. gada CO₂ mērķiem, kas jāizpilda automobiļu ražotājiem. Viņa piebilda, ka: “Ievērojot tehnoloģiju neitralitāti, mēs tagad gatavojamies 2035. gada pārskatīšanai.”

Politiķe arī pauda atbalstu ierosinātajai “E-auto” klasei, sakot: “Miljoniem eiropiešu vēlas iegādāties pieejamus Eiropas automobiļus, tāpēc mums jāiegulda arī mazos, pieejamos transportlīdzekļos, gan Eiropas tirgū, gan arī, lai apmierinātu straujo pieprasījuma pieaugumu pasaulē. Tāpēc mēs ierosināsim sadarboties ar rūpniecību, lai izstrādātu jaunu iniciatīvu par maziem, iedzīvotājiem pieejamiem automobiļiem.

Urzula fon der Leiena uzskata, ka Eiropai vajadzētu būt savam E-auto. E no vārda “environmental” (vides) – tīrs, efektīvs un viegls. E no vārda “economical” (ekonomisks) – pieejams cilvēkiem. E no vārda “European” (eiropiešu) – ražots šeit, Eiropā, izmantojot Eiropas piegādes ķēdes. Viņa arī akcentēja to, ka Eiropa nevar ļaut Ķīnai un citiem iekarot šo vietējo tirgu.

Vēl nav skaidrs, kādi dzinēju tipi būs atļauti jaunajā E-auto klasē. Tomēr Urzula fon der Leiena teica: “Neatkarīgi no tā, kāda būs nākotne, tā būs elektriska, un Eiropa būs tās daļa. Auto nākotne – un nākotnes auto – ir jāveido Eiropā.”