Joka kolmas asukas kannattaa tuulipuistojen kehittämistä Latviassa ensi vuonna – erityisesti korkeatuloiset

Saskaņā ar Norstat Latvija [1] veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju (29%) atbalsta vēja parku attīstību, turklāt katrs desmitais aptaujātais pauž pārliecinošu atbalstu šim enerģētikas virzienam. Izteiktāks atbalsts ir jauniešu un iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū.

Atbalsts vēja parku attīstībai dažādos reģionos nedaudz atšķiras. Visaugstākais atbalsta līmenis konstatēts Rīgā un Pierīgā – 39%, kā arī Latgalē – 33%. Vidzemē vēja parku attīstību atbalsta 29% aptaujāto, Kurzemē – 25%, bet Zemgalē – 22%. Kopumā 28% iedzīvotāju būtu gatavi atbalstīt vēja parku būvniecību savā pašvaldībā.

Pētījums atklāj, ka gan vīrieši, gan sievietes vienādi atbalsta vēja parku būvniecību. Piemēram, starp tiem, kuri attīstību “atbalsta” vai “ļoti atbalsta”, ir 36% sieviešu un 34% vīriešu. Vienlaikus dažādās vecuma grupās attieksme pret vēja parkiem atšķiras. Visaugstākais atbalsts vērojams gados jaunu iedzīvotāju vidū: vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem tie ir 39%, starp respondentiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 34%. Vecuma grupā 40-49 gadi atbalstu pauž 26% aptaujāto. Šāda tendence liecina, ka tieši gados jaunākie un ekonomiski aktīvākie iedzīvotāji biežāk saredz vēja enerģiju kā valsts izaugsmes iespēju nākotnē, ko apstiprina arī saikne starp pozitīvu attieksmi pret vēja parku būvniecību Latvijā un personisko ienākumu līmeni. Aptauja atklāja skaidru likumsakarību: jo augstāki ienākumi, jo lielāks atbalsts. Starp respondentiem ar ienākumiem no 1251 līdz 1500 eiro vēja enerģētikas attīstību atbalsta 36%, grupā ar ienākumiem 1501 eiro un vairāk – jau 44%. Salīdzinājumam: atbalstu pauž tikai 21% aptaujāto ar ienākumiem no 1001 līdz 1250 eiro.

“Tātad ekonomikā visaktīvāk iesaistītie cilvēki, kuri saredz šeit nākotni, plāno karjeras izaugsmi vai savu biznesu, biežāk redz vēja enerģiju mūsu valstī kā ekonomisku iespēju, nevis draudu,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, piebilstot, ka būtisks atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektrības ražošanā spēj pozitīvi ietekmēt tarifus. Tas savukārt stimulētu energopietilpīgu ekonomikas nozaru, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) un datu centru, kā arī visas IT jomas attīstību.

Interesanti, ka attieksme pret šo jautājumu mainās atkarībā no cilvēka nodarbošanās. Piemēram, visaugstāko atbalsta līmeni pauž pašnodarbinātie (40%), vadītāji (33%), kā arī kvalificēti un nekvalificēti strādnieki (katrā grupā pa 36%). Būtiski zemāks atbalsts vērojams starp pakalpojumu jomā strādājošajiem – 18%.

Aptaujas dati liecina: laikā, kad valda augsta inflācija, pieaug dzīves dārdzība un bažas par nākotni, sabiedrībā veidojas pieprasījums pēc pašu ražotas enerģijas. “Cilvēki ir noguruši būt atkarīgi no ārējiem faktoriem un piegādātājiem. Iedzīvotāji vēlas, lai attīstās vietējā enerģētika un moderni, videi draudzīgi risinājumi. Zviedrijā 2024. gadā no atjaunīgajiem resursiem tika saražoti 63% enerģijas, vēja enerģija veidoja ap 30% no šī segmenta. Tas pa spēkam ir arī mums,” uzsver A.Bāliņš.