”Jos se toimii arktisissa oloissa, se toimii missä tahansa” – Pohjoismaat aloittavat puukuljetusten sähköistämisen

Mežsaimniecības transporta elektrifikācija vairs nav nesasniedzams sapnis. Par šo jautājumu pieaug interese visā Eiropā, jo Eiropas Savienības klimata mērķi, rūpniecības konkurētspēja un steidzama nepieciešamība samazināt fosilo resursu radītās emisijas virza nozari uz tīrāku loģistiku.

Nesen ideja par elektroharvesteru, mežizstrādes transportlīdzekļu un kokmateriālu kravas automašīnu izmantošanu varēja šķist neiespējama. Tomēr Niko Hannula, Stora Enso uzņēmuma Forest Finland kvalitātes vadītājs, atgādina, ka tas, kas reiz bija tikai vīzija, 2030. gados var kļūt par ikdienas realitāti.

“Šodien mežsaimniecības mašīnas, kokvedēji un neapstrādātas koksnes transports uz rūpnīcām joprojām galvenokārt darbojas ar fosilo degvielu. Nozare vēlas to mainīt,” N. Hannula augustā rakstīja forest.fi blogā.

Niko Hannula norāda uz sadarbības nozīmi saistībā ar nozīmīgām iniciatīvām Eiropā, piemēram, septiņus gadus ilgstošo ES finansēto projektu “Accelerating Climate efforts and Investments” (ACE), kura mērķis ir novērst šķēršļus smagā transporta elektrifikācijai Somijā.

Oglekļa izmaksas Eiropas kokmateriālu pārvadāšanā

Mežsaimniecības nozares loģistika ir nozīmīgs emisiju avots. Ik gadu Somijā tiek pārvadāti ~80 miljoni tonnu pirmapstrādes materiālu un koksnes produktu, lielāko daļu pārvadā pa autoceļiem.

Līdzīga situācija ir arī citās mežiem bagātās valstīs – Zviedrijā, Vācijā un Austrijā, kur koksni un papīra izstrādājumus joprojām pārvadā galvenokārt ar dīzeļdegvielu darbināmos kravas automobiļiem, nevis izmantojot dzelzceļu, ar biogāzi darbināmu vai elektrificētu mežsaimniecības transportu.

Saskaņā ar AFRY Management Consulting ziņojumu, ko pasūtījusi Somijas Mežsaimniecības federācija, kopējās emisijas mežsaimniecības nozares loģistikā 2022. gadā sasniedza 1,9 miljonus tonnu oglekļa dioksīda. Tajā pašā laikā Somijas Statistikas pārvalde ziņo, ka 2023. gadā iekšzemes transporta emisijas kopumā sasniedza aptuveni 9,4 miljonus tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta.

Elektrifikācija samazina emisijas rūpnīcās

Pētījumi liecina, ka elektrība ir piemērota transportam rūpnīcu teritorijā, kā arī īsiem, standartizētiem un regulāriem maršrutiem. No otras puses, garu un apjomīgu kokmateriālu transportam joprojām ir jāgaida uzlādes infrastruktūras attīstība un praktiskāka pieredze, īpaši ziemas apstākļos.

Saskaņā ar Somijas mežsaimniecības pētniecības un attīstības uzņēmuma Metsäteho Oy publicēto ziņojumu, elektrificējot 20% kokmateriālu transporta un 25% koksnes šķeldas transporta, emisijas varētu samazināt par 43 000 tonnām oglekļa dioksīda gadā ekspluatācijas laikā vai par 56 000 tonnām no ražošanas līdz transportēšanai.

“Somijas mežsaimniecības loģistikā tas būtu nozīmīgs solis ceļā uz oglekļa neitralitāti,” teic Metsäteho vecākā pētniece Pirjo Venelainena (Pirjo Venäläinen), uzsverot, ka lielākais šķērslis ātrai pārejai ir uzlādes infrastruktūra, kas joprojām atrodas izstrādes stadijā. “Somijā uzlādes staciju būvniecība pat galvenā ceļu tīkla tuvumā ir tikai sākumstadijā. Infrastruktūra ir vislabāk redzamais šķērslis elektrifikācijai,” norāda P. Venelainena, piebilstot, ka nākotnē kā uzlādes centri varētu kalpot mežsaimniecības uzņēmumu ražotnes. Šo tendenci ilustrē fakts, ka UPM koncerns jau ir uzbūvējis elektriskās uzlādes staciju smagajiem transportlīdzekļiem Alholmas kokzāģētavas teritorijā Pietarsāri. Tikmēr Metsä Group ir īstenojis līdzīgu risinājumu Kemi rūpnīcā Lapzemē, Ziemeļsomijā. Plugit, somu uzņēmums, kas specializējas elektromobiļu uzlādes infrastruktūrā, piedalās ACE projektā, kas veicina klimata risinājumu ieviešanu.

Elektrificēta smagā transporta spēju pārbaude arktiskos apstākļos

Somijas mežrūpniecības pāreju uz zaļo enerģiju paātrina ACE projekts, ko finansē Eiropas LIFE programma, kuras mērķis ir atbalstīt oglekļa neitralitātes sasniegšanu līdz 2035. gadam, jo īpaši lauksaimniecībā, smagajā transportā un enerģijas izmantošanā rūpniecībā.

Saskaņā ar ES Klimata likumu (2020) Eiropā līdz 2030. gadam neto emisijas ir jāsamazina vismaz par 55%. P. Venelainena uzsver, ka Eiropas emisiju samazināšanas saistības kopumā palielināsies smagajam transportam, šī tendence neizbēgami ietekmēs arī mežrūpniecības loģistiku. Tomēr ātra pāreja uz elektriskajiem smagajiem transportlīdzekļiem joprojām ir maz ticama, daļēji tāpēc, ka joprojām nozīmīgs šķērslis ur izmaksas. Elektriskais vilcējs pašlaik maksā aptuveni divas reizes vairāk nekā analogs dīzeļdzinēja modelis. Saskaņā ar Metsäteho aprēķiniem kokmateriālu pārvadāšana ar elektrotransportu joprojām ir par 7-11% dārgāka, attiecīgi elektriska koksnes šķeldas pārvadāšana – par 6-8% dārgāka, salīdzinot ar dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem.

Situācija var strauji mainīties

“Ja elektroenerģijas cenas būtu 15 eirocenti vai mazāk, Metsäteho aprēķini liecina, ka kopējās izmaksas par elektriskajām kokmateriālu transporta kombinācijām būtu zemākas nekā par dīzeļdegvielas kombinācijām,” norāda Pirjo Venelainena.

Niko Hannula atzīmē, ka investīcijas smagajā elektriskajā transportā Somijā līdz šim ir bijušas cieši saistītas ar valsts subsīdijām. Kad bija iespējams saņemt subsīdijas elektrotransporta iegādei, uzņēmumi turpināja investēt elektriskajos kravas automobiļos. Kad subsīdijas 2024. gada nogalē beidzās, vairāki uzņēmumi paziņoja par lēmumu atlikšanu, uzsverot nepārtraukta finansiāla atbalsta nozīmi, lai paātrinātu pāreju uz elektrotransportu.

“Ja mēs Somijā patiešām vēlamies paātrināt pāreju uz elektrotransportu, tā darbībai jākļūst rentablākai, nekā šodien. Tas nozīmē, piemēram, lielākas publiskās un privātās investīcijas uzlādes infrastruktūrā, lai varētu investēt elektriskajos transportlīdzekļos,” uzsver N. Hannula.

Izmēģinājuma projekti – izšķirošais posms pārejā uz zaļo ekonomiku

Pilotprojekti ir būtisks solis pārejā uz zemu emisiju mežsaimniecības loģistiku. Bez praktiskiem izmēģinājumiem nav iespējams uzzināt, kā elektrisko tehniku izmantot reālā darba vidē, jo īpaši Ziemeļvalstīs, kur zemas temperatūras, kalnains reljefs un attāli meža ceļi nosaka tehnikas ekspluatācijas robežas. Ja nākamās paaudzes transportlīdzekļi ar nulles emisijām šādos apstākļos spēs pierādīt efektivitāti, Somijas un citu Ziemeļvalstu mežsaimniecības nozaru konkurētspēja varētu ievērojami palielināties.

Drošas elektriskās mašīnas samazinātu mežsaimniecības nozares oglekļa pēdas nospiedumu, palīdzētu uzņēmumiem ievērot klientu pieaugošās prasības attiecībā uz ilgtspējību un sagatavotu nozari stingrākiem ES noteikumiem.

Nākamā gada otrajā pusē Kemi (piekrastes pilsēta Somijas Lapzemē) tiks sperts nozīmīgs solis ceļā uz šo mērķi. Metsä Group un loģistikas uzņēmums Pohjaset Ltd. sāks Somijas pirmo elektrisko kokmateriālu transporta pilotprojektu ACE projekta ietvaros. Tā mērķis ir pārbaudīt elektrisko smagkravas transportlīdzekļu veiktspēju reālā kokmateriālu pārvadāšanā. Elektriskās kravas automašīnas ar piekabi kursēs starp Laivakangas termināli Tornio un Maksniemi termināli Simo un Metsä Group Kemi bioproduktu rūpnīcu – tas ir maršruts, kurā elektrifikācijai paveras vislielākās iespējas.

Kari Poikela, Pohjaset Oy biznesa attīstības direktors, uzsver testa svarīgumu: “Mēs vēlamies pārbaudīt elektrificēto kokmateriālu kravas automašīnu kombināciju arktiskos apstākļos. Ja tās darbojas Lapzemes aukstajos klimatiskajos apstākļos un sarežģītajā vidē, tām vajadzētu darboties jebkur.”

Pilotprojektā tiks vākti dati par enerģijas patēriņu, braukšanas diapazonu, uzlādes cikliem un iekārtu izmantošanu. Tā ir svarīga informācija, kas atklās ne tikai to, cik labi darbojas elektrifikācija, bet arī tās iespēju robežas. Elektriskais vilcējs sāks darboties nākamā gada otrajā pusē.

Elektrifikācija ražotnēs kļūst populārāka

Elektrifikācija visstraujāk attīstās rūpnīcās, kur īsi, paredzami maršruti atvieglo uzlādes infrastruktūras uzstādīšanu. Novembrī Stora Enso savā Anjalankoski rūpnīcā ACE LIFE projekta ietvaros testēja elektrisku iekrāvēju. Rezultāti pārsniedza gaidītos, parādot zemākas emisijas un samazinātas ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas iekrāvējiem.

“Elektrisko iekrāvēju uzlādes stacija tika pieslēgta rūpnīcas tīklam bez lielām investīcijām. Uzlāde rūpnīcas iekšējā darbībā, faktiski, ir daudz vienkāršāka nekā uz publiskajiem ceļiem,” skaidro Niko Hannula, pilotprojekta vadītājs Anjalankoski rūpnīcā.

Iekrāvējs tika izmantots maksimāli, akumulators tika pilnībā izlādēts, uzlāde tika rūpīgi uzraudzīta, operatori novērtēja tā darbību reālos darba apstākļos. Rezultāti bija nepārprotami – uzlāde neradīja problēmas, akumulators darbojās atbilstoši solītajam, elektromotors nodrošināja pietiekamu griezes momentu. “Vienīgais ierobežojums bija augstas enerģijas pievienojamās ierīces, piemēram, lielas birstes, kuras nebija ekspluatējamas ar elektriskā iekrāvēja palīdzību,” norāda N. Hannula.

Finansiāli izmēģinājums bija ļoti veiksmīgs.

“Degvielas un apkopes izmaksas ir ievērojami zemākas nekā dīzeļdegvielas variantam. Līguma darbības laikā elektriskā mašīna var būt pat rentablāka nekā dīzeļdegvielas mašīna,” vērtē N. Hannula.

“UPM koncerns arī ir sācis elektrificēt smago transportu, sākot ar “vienkāršāko” pielietojumu,– iekšējo transportu ražotnes kompleksā,” skaidro Janne Ūtera no UPM. Pašlaik elektriskie transportlīdzekļi pārvadā blakusproduktus no Alholmas zāģētavas Pietarsāri uz celulozes rūpnīcu. Šim projektam UPM uzstādīja uzlādes infrastruktūru, ko līdzfinansēja ACE projekts, bet termināļa operators Oy Adolf Lahti Yxpila Ab iegādājās transportlīdzekļus.

Saskaņā ar J. Ūtera teikto, elektrifikācija galu galā tiks attiecināta arī uz apaļkoksnes piegādes transportu. Sākotnēji uzmanība tiek pievērsta regulāriem, prognozējamiem maršrutiem, piemēram, blakusproduktu pārvadājumiem starp rūpnīcām vai starp termināļiem un rūpnīcām. “Elektrifikācija neapstrādātas koksnes transportam no krautuvēm mežā uz termināļiem vai rūpnīcām joprojām būs problemātiska, līdz augstas jaudas uzlādes tīkli nekļūs plašāki un pašreizējie elektriskie transportlīdzekļi nebūs labāk piemēroti braukšanai pa nelīdzeniem meža ceļiem,” piebilst Janne Ūtera.

Zviedrija ir līdere

Līdz šim Zviedrija ir apsteigusi Somiju elektrificēta koksnes transporta ieviešanā, galvenokārt pateicoties kravas automašīnu ražotāju Scania un Volvo priekšrocībām savā valstī. Šie uzņēmumi iekšzemes tirgū testē jaunas iekārtas, testiem ir pievienojusies arī mežsaimniecības nozare, īstenojot drosmīgas iniciatīvas. Zviedrijas uzlādes tīkls smagajam transportam ir ievērojami plašāks nekā Somijā.

Mežsaimniecības grupa SCA un kravas automašīnu ražotājs Scania arī veicina Zviedrijas kokmateriālu transporta elektrifikāciju. Pirmais elektriskais kokmateriālu kravas automobilis, kas darbu sāka jau 2022. gadā, pārvadā baļķus starp SCA Gimonäs termināli Umeo un Obbola papīrfabriku. Otrs transportlīdzeklis autoparkam pievienojās 2024. gada oktobrī, darbojoties tieši mežā. Atšķirībā no Umeo kravas automašīnas, jaunais modelis ir aprīkots ar iekrāvēju, kas ir standarta aprīkojums apaļkoksnes kravas automašīnām, kuras savāc baļķus krautuvēs mežā.

“Elektriskajam kokmateriālu kravas automobilim ir lielāks darbības rādiuss, tas dodas uz kokmateriālu uzglabāšanas vietām mežā, kur iekrauj koksni tālākai transportēšanai uz termināli Ostavallā. Mēs paredzam, ka tas samazinās oglekļa dioksīda emisijas par 170 tonnām gadā salīdzinājumā ar parasto kravas automobili,” SCA tīmekļa vietnē norādījis Antons Ālinders, SCA Skog piegādes biznesa attīstības speciālists.

Zviedrijas inovāciju aģentūra Vinnova finansē pilotprojektus, tostarp vadošo programmu TREE (Pāreja uz efektīvu elektrificētu mežsaimniecības transportu), kuras mērķis līdz 2030. gadam ir pusi jauno mežizstrādes kravas automašīnu aizstāt ar elektriskajām. Tomēr ieviešana joprojām rit lēni – 2023. gadā tikai 3% no pārdotajām jaunajām kravas automašīnām bija elektriskās, kas ir ievērojami mazāk nekā 2030. gada mērķis – 50%.

“Mežizstrādes kravas automašīnu uzlādēšana un transporta plānošana ir divi svarīgi šī uzdevuma elementi,” intervijā KHE.se teica KTH Karaliskā Tehnoloģiju institūta asociētā profesore Gunilla Ēlunda Sandstrēma, norādot uz izaicinājumiem, kas saistīti ar uzlādes infrastruktūras izveidi attālās teritorijās un nepieciešamību pielāgot loģistiku.

Ziemeļvalstu mežos jau brauc kokvedēji ar biogāzes dzinējiem

Lai gan elektrifikācija tiek uzskatīta par ilgtermiņa risinājumu mežsaimniecības loģistikai, biogāzes izmantošana jau ir pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga alternatīvā degviela. Somijā vairāk nekā ducis kokvedēju darbojas ar biogāzi, ko ražo no mežrūpniecības blakusproduktiem. Pētījumi liecina, ka ar biogāzi darbināmie smagie transportlīdzekļi labi darbojas uz grants seguma meža ceļiem – maršrutos, kas transportlīdzekļiem uzliek īpašas prasības un atrodas tieši tur, kur biomasa sāk ceļu no mežiem uz pārstrādi.

Somija, Zviedrija un Norvēģija kļūst par pionierēm sašķidrinātas biogāzes (LBG) integrēšanā mežsaimniecības bioekonomikā. 2022. gada jūnijā Somijas transporta uzņēmums Eskola Ltd. (Kuljetusliike Eskola Oy) Oulu reģionā sāka Eiropas pirmā smagā ar biogāzi darbināmā kokvedēja ekspluatāciju. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Somijas valsts mežu uzņēmumu Metsähallitus.

Neskatoties uz elektrifikācijas un biogāzes potenciālu, pāreja uz bezemisiju mežsaimniecības transportu prasīs laiku. Augstās transportlīdzekļu izmaksas, ierobežotā uzlādes un degvielas uzpildes infrastruktūras, ka arī joprojām nepietiekamā tehnoloģiju attīstība, kavē bezemisiju transporta ieviešanu. Tomēr eksperimentālie projekti, Eiropas Savienības klimata mērķi un pieaugošās uzņēmumu investīcijas pakāpeniski veicina progresu šajā jomā.

Nākamā desmitgade būs izšķiroša, lai noteiktu, cik ātri Somija un Ziemeļvalstu meža nozares kopumā varēs pāriet uz elektrotransportu un citiem bezemisiju transporta risinājumiem