Kuusen puuvarasto Saksassa pienenee vuoteen 2100 mennessä 75 %. Metsäteollisuus siirtyy männyn käyttöön

Egles zāģbaļķu trūkums varētu mudināt kokmateriālu ražotājus pāriet uz priedes izmantošanu pārstrādē, ziņots Starptautiskajā Skujkoksnes konferencē Oslo.

Vācijas mežos egles audžu krāja strauji krītas. Prognozēts, ka tā samazināsies attiecīgi no 1,2 miljardiem m³ (2012. gadā) līdz 300 miljoniem m³ (2100. gadā), liecina dati, ko prezentēja Oslo notikušajā Starptautiskajā Skujkoksnes konferencē. Piemēram, aptuveni 90% egļu Vācijā, Harcas reģionā iet bojā jau tagad.

To apstiprina Eiropas Kokzāģētavu organizācijas (EOS) prezidents Tommi Sneks, kas konferences dalībniekus informēja, ka klimata pārmaiņas un koksnes kaitēkļu uzliesmojumu sekas veicina citu koku sugu koksnes izmantošanu egles vietā.

“Klimata pārmaiņu un egles relatīvās nepiemērotības siltajiem klimata apstākļiem dēļ, egles baļķu apjoms nākamajās desmitgadēs strauji kritīsies,” norādīja T. Sneks. “Jau redzam egles zāģbaļķu pieejamības samazināšanos pēc mizgraužu invāzijas.”

Piegāžu samazināšanās liek Centrāleiropas un Dienvidzviedrijas zāģētavām aizstāt egles koksni ar priedi. Skatoties pēc strukturālās perspektīvas, priede un egle bieži atbilst vienādām stiprības klasifikācijām, lai gan to koksne atšķiras vizuāli un pēc apstrādes īpašībām. “Kokūpniecībai vajadzētu darīt vairāk, lai veicinātu priedes izmantošanu konstrukciju kokmateriālos. Priedes izmantošana ražošanā jūtami palielināsies salīdzinājumā ar egli,” norādīja EOS prezidents.

Vācijas kokzāģētavas jau iepriekš saskārās ar pēkšņu egles koksnes trūkumu, baļķu cenām sasniedzot augstāko līmeni pēdējos 30 gados. Nozares uzņēmumi norāda, ka šī problēma apdraud ražošanu un rada risku, ka nākamgad var rasties problēmas ar nepieciešamajiem kokmateriāliem būvniecībā, ka arī koksnes pārstrādē kopumā. Jāuzsver, ka Vācijas egles un priedes kokmateriālu cenas pārsniedza 130 eiro/m³ un vietējās zāģētavas saskaras ar akūtu zāģbaļķu trūkumu. Saskaņā ar EOS informāciju, zāģmateriālu patēriņš Eiropas Kokzāģētavu organizācijas 13 dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē pagājušajā gadā pieauga par 2,1% – līdz 42,8 miljoniem kubikmetru, bet joprojām ir par 13% zemāks nekā 2021. gadā. Tikmēr imports galvenajos Eiropas tirgos 2024. gadā sasniedza 48,2 miljonus m³. Aktualizētā prognoze liecina, ka imports šogad sasniegs 48,5 miljonus m³, pirms samazināsies līdz 46,1 miljonam m³ 2026. gadā, kad sāks kristies piegādes no ASV.