Hiilidioksidin sitomispotentiaali Itämerellä ja Pohjanmerellä on rajallinen

Ziemeļjūras un Baltijas jūras ūdeņos oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas iespējas jūrā ir ierobežotas, tam ir tikai dažas pieejas, apgalvo Vācijas Jūras pētniecības alianses (DAM) pētnieki no pētniecības misijas CDRmare.

Okeāns aizņem 70% no Zemes platības, tas ir lielākais antropogēnā CO₂ piesaistītājs ilgtermiņā un var uzkrāt daudz vairāk oglekļa nekā atmosfēra un sauszemes biosfēra kopā, norāda GEOMAR Helmholca okeāna pētniecības centrs Ķīlē. Tomēr uz okeānu balstītas oglekļa piesaistes tehnoloģijas vēl ir tikai sākuma stadijā un daudzas no tām vēl nav izmēģinātas plašākā mērogā.

Pētnieku grupa izvērtēja desmit iespējas, no kurām sešām teorētiski būtu iespējams gadā aizvākt vismaz 10 miljonus tonnu CO₂ (8-22% no prognozētajām grūti absorbējamām un atlikušajām Vācijas emisijām 2045. gadā). Tomēr no sešām iespējām tikai trīs šķiet realizējamas Vācijā – silikātu sārmaina šķīduma ražošana un tā izplatīšana seklos piekrastes ūdeņos gar Ziemeļjūru, sārmaina šķīduma ražošana uz kaļķa bāzes un tā izplatīšana gar kuģošanas ceļiem Ziemeļjūrā un biomasas audzēšana no makroaļģēm biometāna ražošanai apvienojumā ar oglekļa uzglabāšanu sālsūdens slāņos Ziemeļjūrā.

“Mēs paredzam, ka oglekļa dioksīda aizvākšana no jūras varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu oglekļa dioksīda piesaistē, un tas būtu jāapsver iespēju klāstā, lai sasniegtu neto nulles vērtību Vācijā,” teikts ziņojumā.

Pētnieki ņēma vērā gan vietējos jūras apstākļus, gan arī to, no kurienes varētu iegūt nepieciešamos materiālus, infrastruktūru un enerģiju šādām liela mēroga darbībām. “Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka šajā izklāstā nav ņemts vērā tiesiskais, politiskais vai ekonomiskais regulējums, kā arī nav aplūkots, vai mērķtiecīgas oglekļa dioksīda aizvākšanas no jūras potenciālā ietekme uz vidi atbilst mūsu sabiedrības vērtībām un ētikas principiem,” norādīja pētniece Nadīne Mengisa no GEOMAR.

Klimata zinātnieki apgalvo, ka negatīvās emisijas būs nepieciešamas, lai līdzsvarotu nenovēršamās pārējās emisijas, piemēram, metānu no lopkopības, un lai samazinātu globālo temperatūru pēc tam, kad, visticamāk, tiks pārsniegts Parīzes nolīgumā noteiktais 1,5 °C ierobežojums. Tas padara šo jautājumu par būtisku tematu turpmākajās desmitgadēs, taču tehnoloģijas un attiecīgie tirgi ir jāizveido jau šodien.

Iepriekšējā Vācijas valdība bija izstrādājusi ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz negatīvām emisijām, taču tā netika pabeigta. Tā bija ierosinājusi līdz 2060. gadam ieviest neto negatīvo siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķi, kā arī starpposma mērķus attiecībā uz tehniskajiem oglekļa piesaistītājiem. Šis jautājums būs jārisina nākamajai koalīcijai, ko veido konservatīvā CDU/CSU alianse un sociāldemokrāti (SPD). Koalīcija jau ir paziņojusi, ka tās mērķis ir ieviest tiesību aktus, kas ļautu oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, kā arī izmantošanu (CCS/CCU), kur atsevišķas tehnoloģijas ir piemērotas arī negatīvu emisiju radīšanai.