Unistus uutest metsadest Taanis võib kaduda bürokraatiadžunglis

Saskaņā ar Zaļo trīspusējo vienošanos Dānijai tās mežu platības ir jādubulto. 2024. gadā dāņi pat izveidojuši īpašu Zaļās pārejas (Green transition, Grønne trepart) ministriju. Realitātē gan šis lieliskais plāns sastopas ar šķēršļiem, jo atļauju saņemšana meža stādīšanai ir pārāk sarežģīta un laikietilpīga. Zemes īpašnieks Henriks Brandts no Nīlarsas Bornholmā, ar šo problēmu ir saskāries personīgi. Jauns mežs augs daudzus gadus, kas H. Brandtu nebūt neuztrauca. Viņam raizes sagādā vairāk nekā gadu ilga apmežošanas pieteikuma izskatīšana, kas kliedējusi sapni par sava meža audzēšanu. “Nav pareizi, ja cilvēks iesniedz pieteikumu, bet atbildi gaida vairākus gadus, turklāt, ja runa ir par lietu, ko visi it kā vēlas un valsts formāli atbalsta,” situāciju vērtē H. Brandts.

Lauki kļūs par mežu

Zemes īpašnieks vēlas stādīt mežu laukos uz dienvidiem no Nīlarsas. Viņš ir iesniedzis pieteikumu sešu hektāru apstādīšanai, kas kopā ar jau esošo mežu būs vairāk nekā 20 hektāri. “Es ceru, ka vecumdienās šai mežā varēšu pastaigāties un to baudīt. Kā pieredzējis lauksaimnieks, domāju – tā ir lieliska sajūta pavadīt laiku šādā skaistā vietā,” stāsta Henriks Brandts.

Mežsaimniecība ir viens no Dānijas Zaļās pārejas pamatiem. Vienošanās nosaka, ka Dānijai līdz 2045. gadam ir jārealizē ļoti svarīgs mērķis – jāiestāda 250 00 hektāri jauna meža. Tas noteikts, lai panāktu lielāku bioloģisko daudzveidību, tīrāku ūdens vidi un būtisku CO₂ sekvestrēšanas apjomu. Dānijā nesen izveidots īpašs Mežsaimniecības fonds.

Meža ieaudzēšanas plāni apmaldījušies “sistēmas labirintā”

Tā kā H. Brandta zemes īpašums atrodas piekrastes aizsardzības zonā, pieteikums tā apmežošanai nosūtīts Bornholmas Piekrastes pārvaldei, kas paredzamo pieteikuma izskatīšanas termiņu jau iepriekš noteica pietiekami ilgu. Tika plānots, ka pieteikumu izskatīs... gada laikā. Kad gads pagāja, zemnieku informēja, ka iestādei, visticamāk, būs nepieciešams vēl viens gads, lai “izvērtētu šo pieteikumu”.

Absurdi ilgais dokumenta apstrādes laiks satraucis arī Dānijas Dabas aizsardzības asociāciju, kas ir viena no Zaļās trīspusējās vienošanās dalībniecēm. Organizācija pieprasa atcelt novecojušos noteikumus un likumus, kas šo vienošanos faktiski draud padarīt nerealizējamu.

“Šādi strādājot, Dānijas apmežošanas mērķi līdz 2045. gadam varētu būt ļoti grūti sasniegt,” uzsver Mihaels Stolce, Dānijas Dabas aizsardzības asociācijas valdes loceklis un Zaļās trīspusējās vienošanās dalībnieks Bornholmā; kā asociācijas pārstāvis viņš iepriekšminēto apmežošanas projektu atbalsta.

“Šī platība ir ideāla meža stādīšanai – piemērota vide, pieejama lauksaimniecībā neizmantota zeme, tuvu jūras krastam. Tieši tāpēc ir jāmaina un jāvienkāršo noteikumi, lai zemes īpašnieki varētu ātri īstenot savu mērķi, turklāt visas sabiedrības labā,” norāda M. Stolce.

Ministrs sola procesu uzlabot

Dānijas Zaļās pārejas ministrija tika izveidota, lai koordinētu un pavērtu ceļu šādiem projektiem. Ministrijā apzinās problēmu, kas saistīta ar ārkārtīgi ilgo dokumentu izskatīšanas laiku.

“Var būt dažādi apsvērumi, kas ietekmē procesu, kādēļ dažas lietas var aizņemt nedaudz vairāk laika. Ja, piemēram, jūs vēlaties stādīt mežu piekrastē vai citās vietās, es saprotu neapmierinātību ar ilgo pieteikuma izskatīšanas laiku. Mūsu uzdevums ir izdomāt, kā to izdarīt ātri, bet, protams, ņemot vērā arī visu to, kas mums kā ministrijai ir jāizdara. Es nevainoju citus. Mūsu uzdevums ir palīdzēt procesu koordinēt, tāpēc mēs pārskatām tos tiesību aktus, kas rada neapmierinātību,” sola ministrs Jepe Brūss.

Dānijas jaunais Meža likums uz sarunu galda

Dāņu karaļvalsts parlamentā pilnā sparā rit sarunas par jaunu Meža likumu. “Mēs esam procesā, kurā izstrādājam jaunu Meža likumu. Mums acīmredzami ir jānovērš arī daži šķēršļi, lai sasniegtu mēķi, ko vēlamies,” secina J. Brūss, paredzot, ka jauns Dānijas Meža likums stāsies spēkā jau nākamgad.

Savukārt, pēc Henrika Brandta domām, problēmas ir jānovērš nekavējoties, jo apmežošanas plāniem ir noteikts termiņš, proti, zemes īpašniekam ir trīs gadi, lai realizētu mežsaimniecības projektu, kas ietver arī papildus zemes platību iegādi un zemes apmaiņu ar kaimiņiem.

“Ja mēs drīz nesaņemsim atļauju no Piekrastes pārvaldes, nekas nenotiks un projektu nevarēsim realizēt. Mums jāiesniedz pieteikums arī vietējai domei, lai saņemtu atļauju stādīt mežu, tāpēc es gribētu, lai lietas virzītos ātrāk,” skaidro H. Brandts.

Dānijas apmežošana un Zaļā trīspusējā vienošanās

Mērķis – līdz 2045. gadam iestādīt 250 000 hektārus jauna meža; 80 000 hektāru jābūt privātīpašumā esošiem “neskartiem mežiem”, kuros nenotiek un nav plānota mežizstrāde; jāizveido arī ap 20 000 hektāru pilsētas mežu, galvenokārt, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti. Zemes īpašnieki apmežošanai varēs saņemt subsīdījas līdz 75 500 DKK (vairāk nekā 10 000 EUR) par 1 hektāru. Papildus 15 000 DKK (apmēram 2000 EUR) par hektāru piešķirs, ja mežs tiks saglabāts neskarts. Programmu oficiāli atklāja 2025. gada 8. septembrī. Nosacījumi – mežs jāveido kā aizsargājams un jāstāda bez mākslīgā mēslojuma līdzekļu izmantošanas, kā arī nevar izmantot pesticīdus. Atbalstu var pieprasīt privātie zemes īpašnieki, pašvaldības un fondi. Minimālajai platībai jābūt vismaz vienam hektāram.

Dānijas Zaļās pārejas ministrija tika izveidota 2024. gada 29. augustā Ministrijas uzdevumos ietilpst Valsts apmežošanas programmas koordinācija – 250 000 hektāru meža ierīkošana līdz 2045. gadam. Līdz 2030. gadam īstenot plānu optimizēt 140 000 hektāru oglekļa bagātu zemienes augšņu, tostarp t.s. marginālo zonu, stratēģisku zemes platību iegādes uzsākšana, tostarp slāpekļa samazināšanas un zemes sadales nolūkos, ka arī nodrošināt apstākļus dzīvības atgriešanai skābekļa deficīta skartajos Dānijas fjordos. Ministrijas vadībā tiks īstenoti arī pētniecības projekti 1,5 miljardu DKK (vairāk nekā 200 mlj EUR) vērtībā.