Vaatamata varasematele teadetele ei suutnud COP30 saavutada suuremaid kohustusi

Valstis, kas iepriekš bija pieprasījušas panākt oficiālu pāreju no fosilā kurināmā izmantošanas un izbeigt atmežošanu, Brazīlijā notikušajā COP30 piekrita īstenot mazāk stingrus brīvprātīgus plānus ārpus ANO režīma. Šāds rezultāts uzsvēra domstarpības, kas raksturoja samitu, ko dēvēja par COP “patiesības” un “īstenošanas” samitu Parīzes nolīguma desmitajā gadadienā.

Noslēdzošajā daļā dominēja oglekļa tirgus jautājumi

Parīzes nolīguma 6. pants, starptautiskās oglekļa tirdzniecības regulējums, tika oficiāli pieņemts pagājušajā gadā Baku, savukārt, šogad Belēmā panāca vienošanos par “nelieliem uzlabojumiem”.

Saskaņā ar 6. panta 2. punktu, kas regulē tirdzniecību starp valstīm, pirmie tehniskie pārskati par sākotnējiem ziņojumiem no Ganas, Gajānas, Surinamas, Šveices, Taizemes un Vanuatu, atklāja neatbilstības. COP30 lēmumā šīs problēmas tika atzītas, valstis tika aicinātas tās atrisināt un pārskata recenzentiem tika lūgts sniegt konkrētākus paskaidrojumus, vienlaikus uzsverot, ka sistēma joprojām atrodas sākuma stadijā.

6.4. pants kļuva par vienu no strīdīgākajiem jautājumiem COP30

Uzraudzības iestāde, kurai COP29 piešķīra autonomiju savas darbības ietvarā, nesen pieņēma īpašu “nepastāvības” standartu, proti, noteikumus, lai pārvaldītu risku, ka oglekļa piesaistīšana var tikt atcelta, piemēram, ja meži deg vai uzkrātais ogleklis atkal nonāk atmosfērā. Lai gan standarts bija paredzēts tirgus integritātes aizsardzībai, tas izraisīja satraukumu nevalstiskajās organizācijās un pasaules lielāko mežsaimniecības uzņēmumu pārstāvju vidū, kuri brīdināja, ka tas var izslēgt zemes izmantošanas projektus, kā piemēram, meža stādīšanu, atkārtotu apmežošanu un meža saglabāšanas pasākumus. Kopīgā vēstulē nevalstiskās organizācijas un oglekļa tirdzniecības atbalstītāju grupa norādīja, ka šis un citi standarti “varētu izslēgt no tirgus visas ar zemi saistītās darbības”, piemēram, mežus, no 6.4. panta. Uzraudzības iestāde tika aicināta iesniegt jaunas vadlīnijas, lai novērstu problemātisko situāciju. Ieteikumi, kuriem iebilda daži zinātnieki un citas NVO, tika uzņemti un atspoguļoti COP30 sākotnējā teksta projektā. Galu galā šādas detalizētas vadlīnijas tika noraidītas. Daudzas valstis to uzskatīja par mēģinājumu “valdīt” tās darbu.

Debates liecināja par “pastāvīgu izaicinājumu” līdzsvarot stingrus noteikumus ar sistēmu, kas var veicināt investīcijas un īstermiņa klimata rīcību, uzsvēra Beatrisa Granzjēra (Beatriz Granziera), The Nature Conservancy (TNC) vecākā politikas padomniece viena no kopīgās vēstules parakstītājām.

Noslēdzošajā tekstā termiņš Kioto ēras Tīras attīstības mehānisma (CDM) projektu pārejai uz t.s. Parīzes režīmu ir pagarināts līdz 2026. gada jūnijam, kas potenciāli varētu pievienot līdz 760 miljoniem tonnu emisiju kredītu, lai gan lielākā daļa no tiem nebūs saistīti ar jaunu emisiju samazinājumu. COP30 arī apstiprināja, ka Tīras attīstības mehānisma projekts tiks slēgts līdz 2026. gada beigām, pārskaitot 26,8 miljonus dolāru no tā trasta fonda saskaņā ar 6.4. pantā noteikto.