Puidu kasutamine ehituses – oluline ülesanne ka Iirimaal

Īru valdība ir pieņēmusi septiņu punktu rīcības plānu, kas koksni padarīs par galveno materiālu publiskajā būvniecībā. Katram plāna punktam ir noteiktas atbildīgās ministrijas un izpildes termiņi.

Saskaņā ar šo plānu, kas šonedēļ tika iesniegts valdībā, vietējā koksne kļūs par “pirmo materiālu”, kura izmantošanu izvērtēs ikvienā publiski finansētā ēkā. Atbildīgajām ministrijām tagad ir uzdots izskatīt ieteikumus regulējumam, iepirkumiem, oglekļa politikai un profesionālajām prasmēm, informē Lauksaimniecības, pārtikas un jūrlietu ministrija, kas otrdien publicēja Koksnes būvniecībai izveidotās starpministriju vadības grupas (Timber in Construction Steering Group) galīgo ziņojumu.

Vadības grupa tika izveidota 2023. gada novembrī, tajā darbojās pārstāvji no 64 institūcijām un organizācijām. Divu gadu darbības (pilnvaru) laikā tās pārstāvji tikās 15 reizes, pēc tam lauksaimniecības ministrs Mārtins Heidons iepazīstināja valdību ar vadības grupas secinājumiem. Ziņojumā septiņi stratēģiskie ieteikumi ir sagrupēti trīs daļās: “Regulējums un standarti”, “Iepirkumi un oglekļa politika” un “Inovācijas, apmācība un pārņemšana”. Katrai ir noteikts atbildīgais vadītājs un īstenošanas laika grafiks, sākot no 2026. gada jūnija.

Iepirkumu plāna pamatā ir publiskā stratēģija “Koksne vispirms” (Wood-First), ko vada Sabiedrisko darbu pārvalde. Tā pieprasīs publiskā sektora iestādēm izskatīt koksnes un koka konstrukciju sistēmu kā primāro materiālu izmantošanu jaunbūvēs, ēku paplašināšanā un vērienīgos renovācijas projektos, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti tehniski vai ekonomiski pretargumenti. Dienviddublinas grāfistes padome jau ir pieņēmusi savu “Koksne vispirms” politiku, ziņojumā kā piemēri minēti Francija un Skotija, kur līdzīgi mehānismi ir palīdzējuši koksnei ieņemt stabilu vietu būvniecībā.

Mežsaimniecības valsts ministrs Nials Kolinss norādīja, ka ieteikumi ir tapuši divu gadu sadarbībā starp valdību, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un vairāk nekā 60 nozares pārstāvjiem. Viņa vadītā ministrija koordinē darbu ar vadošajām aģentūrām, kurām uzdots pārraudzīt to īstenošanu.

“Ieteikumi veido ceļvedi virzībai uz drošu regulējumu un plašāku koksnes izmantošanu,” sacīja N. Kolinss.

Regulējuma jomā Īrijas Nacionālajai standartizācijas institūcijai ir uzdots izstrādāt valstī pirmo nacionālo tehnisko specifikāciju masīvkoka konstrukcijām (mass-engineered timber). Tā aptvers ugunsdrošību, ilgmūžību, mitrumizturību, akustiku un strukturālo noturību dažādiem produktiem, tostarp krusteniski līmētam koksnes materiālam (CLT) un līmētai koksnei (glulam). Kamēr šī specifikācija tiek izstrādāta, centralizēta specializētu padomdevēju grupa – ar aptuveni 190 000 eiro lielu valdības finansējumu – sniegs atbalstu būvuzraudzības iestādēm un ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, kuri vērtē masīvkoka projektus atbilstoši būvniecības normatīviem.

Oglekļa emisiju ieteikumi paredz, ka Īrija apsteigs ES prasības. Īrijas Ilgtspējīgas enerģijas pārvaldei līdz 2027. gada janvārim jāpublicē rīcības plāns par aprites cikla globālās sasilšanas potenciāla (GSP) ierobežojumiem, savukārt obligātie oglekļa ietilpības mērķrādītāji visām jaunajām ēkām tiks piemēroti no 2030. gada. Kopš 2025. gada septembra visām Īrijas publiskā sektora iestādēm ir pienākums veikt pilna aprites cikla oglekļa novērtējumus tieši iepirktiem būvniecības projektiem, ziņojumā aicināts šīs prasības no 2026. gada jūnija pastiprināt vēl vairāk.

Uzņēmējdarbības ministrs Pīters Bērks uzsvēra, ka vadības grupas darbs paver politikas iespējas, kas rosinās radikālas pārmaiņas koksnes izmantošanā, palīdzēs nodrošināt mājokļus ar modernām būvniecības metodēm un mazinās būvniecības ietekmi uz vidi: “Tas ir uzticams politikas ceļvedis, lai palielinātu pievienoto vērtību mūsu kokrūpniecības nozarē.”

Pārējie ieteikumi ietver jaunas nozares vadītas Koksnes zināšanu attīstības un inovāciju struktūras izveidi, ko veidos aģentūra Enterprise Ireland kopā ar Uzņēmējdarbības un Lauksaimniecības ministrijām. Ieteikts integrēt koksnes būvniecību kā pamatkomponentu arhitektūras un inženierzinātņu studiju programmās un ieviest mērķtiecīgus stimulus – tostarp iespējamus grantus, nodokļu atvieglojumus vai finansiālā dzīvotspējas robota segšanas atbalstu (viability-gap supports) masīvkoka projektiem. Grupas uzdevumā veiktā akadēmiskā aptauja liecina, ka mazāk nekā 50% Īrijas augstskolu mācībspēku ir sadarbojušies ar nozares organizācijām masīvkoka jautājumos un ka inženierzinātņu studiju kursi joprojām ir izteikti orientēti uz betonu un tēraudu.

Likmes ir augstas ne tikai būvniecības nozarē – Īrijas mērķis līdz 2030. gadam ir uzbūvēt vairāk nekā 300 000 jaunu mājokļu, savukārt līdz 2035. gadam prognozēts apaļkoku ieguves apjoms no 5 miljoniem līdz gandrīz 7,8 miljoniem kubikmetru.

Īrijas meži klāj 11,6% valsts teritorijas, tos kopš 20. gadsimta 80. gadiem atbalstījušas vairāk nekā 3 miljardu eiro lielas valsts un ES investīcijas, un vēl 1,3 miljardi eiro ir novirzīti 2023.-2027. gada Mežsaimniecības programmai. Nacionālā Meža stratēģija paredz, ka līdz 2050. gadam vietējā koksne būs primārais materiāls jaunu mājokļu būvniecībā.

Vadības grupas priekšsēdētājs, profesors Dž. Ouens Lūiss, kurš pārraudzīja piecas tematiskās darba grupas, kas kopumā izstrādāja 46 ieteikumus, norādīja, ka sadarbība apliecina kopīgu izpratni: mājokļu nodrošināšanu un klimata mērķu sasniegšanu ir iespējams apvienot, izmantojot koksni: “Tagad uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu līderību, politisko atbalstu un nozares apņēmību.”

Dž.Lūisam un 64 organizācijām, kas piedalījās ziņojuma sagatavošanā, mērķis ir skaidrs: radīt būvniecības nozari, kurā koka karkasa māju īpatsvars sasniegtu Skotijas līmeni (90% no sērijveida mājokļiem) un kurā līdz 2035. gadam prognozētie 7,8 miljoni kubikmetru Īrijas apaļkoku tiktu iestrādāti vietējos mājokļos, nevis eksportēti uz ārvalstīm.