Filipiinid – Aasia kiiremini kasvav puiduturg

Samazinoties mežu platībām, strauji attīstoties pilsētām un īstenojot infrastruktūras projektus, kas saistīti ar kokmateriālu izmantošanu, strauji pieaug ASV kokmateriālu piegādes uz Filipīnām, kur veidojas viens no straujāk augošajiem importēto kokmateriālu tirgiem Āzijā.

Lielajos būvniecības projektos, tostarp godalgotajā Mactan-Cebu starptautiskās lidostas 2. terminālī, arvien vairāk tiek izmantotas gan vieglās koka konstrukcijas, gan masīvkoka sistēmas, veicinot to, ka Filipīnas kļūst par vienu no straujāk augošajām koksnes tehnoloģiju izmantotājām Āzijā. Jaunākie ASV Lauksaimniecības departamenta dati rāda, ka ziemeļamerikāņu kokmateriālu eksports uz Filipīnām šogad palielināsies par 30%, sasniedzot 28 miljonus ASV dolāru. Filipīnas aktīvi strādā, lai nodrošinātu pietiekamu kokmateriālu daudzumu dažādu projektu realizācijai.

Filipīnas jau ilgu laiku ir zāģbaļķu un zāģmateriālu neto importētājas. Filipīnieši aizvien vairāk paļaujas uz ārvalstu piegādātājiem, jo vietējo mežu platības sarūk, izstrādājamās koksnes apjomi samazinās, savukārt, lielie būvniecības projekti tiek īstenoti arvien straujāk. Jaunākajā vērtējumā arī ASV Lauksaimniecības departaments norādījis, ka Filipīnas “joprojām ir baļķu un zāģmateriālu importētājas, lai apmierinātu pieaugošo iekšzemes pieprasījumu, ko veicina būvniecība, mēbeļu ražošana un infrastruktūras attīstība”. Novērtējumā tiek uzsvērta arī pieaugošā atšķirība starp piedāvājumu un pieprasījumu.

Skujkoku zāģmateriāli ir Filipīnu būvniecības un mēbeļu ražošanas nozaru pamats, tie veido vairāk nekā pusi no kopējā ASV kokmateriālu importa Filipīnās. Pieprasījumu veicina augstas klases dzīvokļu un viesnīcu būvniecības straujais pieaugums Metro Manila reģionā. Šīs dzīvojamās platības ir paredzētas turīgiem pensionāriem un bagātiem ekspatriantiem, kas atgriežas Filipīnās. Tiek būvēta arī virkne publisko infrastruktūras objektu, tostarp jauni lidostas termināļi, kuros arvien vairāk izmanto ilgtspējīgi iegūtu koksni. Piemēram, vieglās masīvkoka sistēmas ir izmantotas 2020. gadā projektētajā 32 stāvu augstceltnē Rainbow Tree.

Neskatoties uz to, ka Filipīnās ir apmēram 30 miljoni hektāru meža zemes, šobrīd mežizstrādei izmantojami ir tikai septiņi miljoni hektāru. Tas ir gadu desmitiem ilgas atmežošanas un zemes degradācijas rezultāts. Šāds deficīts ir piespiedis celtniecības projektu attīstītājus un ražotājus vairāk paļauties uz importu, kālab ASV ir kļuvusi par galveno piegādātāju priedes un ozola zāģmateriāliem, saplāksnim un citiem koksnes izstrādājumiem. Pagājušajā gadā ASV ieņēma septīto vietu koksnes eksportētāju sarakstā. ASV Lauksaimniecības departaments prognozē, ka lapu koksnes un līmēto kokmateriālu piegādes turpinās pieaugt, jo Filipīnu būvniecības un premium klases mājokļu tirgus turpina strauji paplašināties. Departaments norāda uz pieaugošo interesi par inženiertehnoloģisko koksni. Jāatzīst, tās izmantošana joprojām ir ierobežota, jo Filipīnās šādi koksnes produkti vel nav pietiekami pazīstami un to pārvadāšanas izmaksas ir augstākas nekā ASEAN piegādātājiem. Neskatoties uz to, ASV Lauksaimniecības departamenta atzinumā Filipīnas tiek vērtētas kā tirgus ar “ievērojamu neizmantotu potenciālu” ziemeļamerikāņu koksnes produktiem. Filipīnas ir tirgus, kur pieaugošais pieprasījums, meža platību samazināšanās un strauji augošā būvniecības nozare palielina valsts atkarību no importētās koksnes.

Filipīnu Republika ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu. No Taivānas Filipīnas atdala Lusonas šaurums, rietumos otrpus Dienvidķīnas jūrai ir Vjetnama. Arhipelāgs sastāv no vairāk nekā 7640 salām, kas kopā aizņem gandrīz 300 000 km² lielu teritoriju. Filipīnās dzīvo apmēram 116 miljoni iedzīvotāju. 2020. gadā Filipīnās bija 13 miljoni hektāru dabisko meža platību, kas aizņēma vairāk nekā 45% no valsts teritorijas. 2024. gadā tā zaudēja 44 tūkstošus hektāru dabiskā meža, kas atbilst 24 miljoniem tonnu CO₂ emisiju. Laikā no 2001. līdz 2022. gadam Filipīnās izzuda 1,42 miljoni hektāru meža. Galvenokārt tas saistīts ar urbanizāciju.

Metro Manila ir valsts galvaspilsētas reģions, neformāli Manilas metropole ir viens no Filipīnu reģioniem valsts centrālajā daļā Lusonas salas dienvidrietumos un iekļauj 16 atsevišķas pilsētas, tajā skaitā valsts galvaspilsētu Manilu un vienu municipalitāti.

Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija jeb ASEAN (abreviatūra no angļu: Association of Southeast Asian Nations) ir reģionāla starpvalstu organizācija, kas apvieno 11 Dienvidaustrumāzijas valstis. Tā ir Dienvidaustrumāzijas valstu politiskā, saimniecības un kultūras organizācija. ASEAN dibināta 1967. gadā, tās mērķis ir veicināt savstarpējo sadarbību un attīstību starp dalībvalstīm, kā arī nodrošināt mieru un stabilitāti reģionā.